“Darbs lopkautuvē jums piestāvētu labāk.” Kā ierēdņi dara visu iespējamo, lai sagrautu dzīvnieku aizsardzību 8
Latvijas ierēdņi nākuši klajā ar priekšlikumu, kas būtībā legalizē dzīvnieku mocīšanu, ja vien tā tiek veikta “apmācības”, “sporta” vai “darba” ietvaros. No šī brīža ikviens varēs piesegt savu nežēlību ar atrunu, ka suns ir “darbā”, ka kumeļš tiek “apmācīts”, ka jebkura brutalitāte pret dzīvnieku var tikt attaisnota kā “sporta” sastāvdaļa. Tā vietā, lai dzīvniekus aizsargātu, mūsu likumdevēji viņus pamet likteņa varā. Pret to skaļi iestājas Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu ķepā”.
Biedrības pārstāvji izgaismo, kas notiek dzīvnieku aizsardzības jomā, vērš sabiedrības uzmanību, kā ierēdņi dara visu iespējamo, lai sagrautu dzīvnieku aizsardzību un aicina cilvēkiem nepalikt vienaldzīgiem.
“Kad Saeimas pieprasījumu komisijā skatīja sabiedrības iniciatīvu par cietumsodu dzīvnieku slepkavām, kārtējo reizi aktualizējās jautājums par to, kas ir dzīvnieku spīdzināšana. Zemkopības ministrijas ierēdņi apņēmās izstrādāt likuma grozījumus. Strādāja Agija Mediņa, Ģirts Stenders, Zanda Matuzāle un Linda Garecka.
Piedāvāta patiesi ģeniāla ideja papildināt likuma pantu, kurā noteikts cietsirdīgas attieksmes pret dzīvniekiem aizliegums ar jaunu ceturto daļu, it īpaši šīs daļas pirmo punktu: “Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku vai par dzīvnieka spīdzināšanu nav uzskatāma dzīvnieka izmantošana apmācībai, sportam vai darbam”. Šī norma ietver izņēmumu no vispārīgā principa “ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku” un paredzams, ka visi dzīvnieku mocītāji un viņu advokāti to zinās no galvas. Jo suns taču ir “darbā” – sargā māju. Jo nenobriedušu kumeļu var iejūgt iejūgā – tā taču ir apmācība. Gan jau dažādu atrunu atradīsies pietiekami daudz.
No šīs normas izriet, ka, ja dzīvnieku izmanto apmācībai, sportam vai darbam, tas attaisno jebkuru rīcību un būtībā visas pārējās likuma normas par dzīvnieku aizsardzību zaudē jēgu.
Tagad cietsirdīga izturēšanās būs nevis dzīvnieka atstāšana bez aprūpes vai bezpalīdzīgā stāvoklī, bet “ilgstoša atstāšana bez aprūpes vai bezpalīdzīgā stāvoklī, ja ar to radīts būtisks veselības kaitējums;”. Tikai jautājums šiem ierēdņiem – kas ir ilgstoša atstāšana bez aprūpes, ja ar to radīts būtisks veselības kaitējums – vai dzīvnieks nobadināts tiktāl, ka vairs nespēj nostāvēt? Un ar ko ilgstoša atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī atšķiras no spīdzināšanas, par ko paredzēts sods Krimināllikumā? Vēl viena laba ziņa dzīvnieku mocītājiem un viņu advokātiem.
Dārgie ierēdņi, kuriem it kā būtu jārūpējas par dzīvnieku aizsardzību! Ja Jums tik ļoti nepatīk dzīvnieki, tad kādēļ Jūs izliekaties, ka tos aizstāvat? Darbs lopkautuvē Jums piestāvētu daudz labāk.
P.S. Mūsu sagatavotos iebildumus, varat izlasīt šeit, esam iesnieguši. Aicinu arī Tevi nepalikt vienaldzīgam un atstāt savu viedokli Tap portālā.
Galu galā, kopā mēs savācām 32 tūkstošus balsu, lai dzīvnieku slepkavas un spīdzinātāji saņemtu adekvātu sodu par savām darbībām”.
Par likumprojektu “Grozījumi dzīvnieku aizsardzības likumā” (24-TA-2404)
Priekšlikums izteikt Likuma 4 panta pirmās daļas 3 punktu šādā redakcijā:
“3) ilgstoša dzīvnieka atstāšana bez aprūpes vai bezpalīdzīgā stāvoklī, ja ar to radīts būtisks veselības kaitējums;”
Esošā šī panta redakcija kā cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku definē “dzīvnieka atstāšanu bez aprūpes”. Piedāvātais normas grozījums nav pieņemams, jo:
1) Teikuma konstrukcija “Ilgstoša dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī” pēc savas būtības nav loģiska, jo personai, konstatējot, ka dzīvnieks ir bezpalīdzīgā stāvoklī, nekavējoties ir jāziņo vietējās pašvaldības institūcijai (spēkā esošā likuma 8.panta otrā daļa, līdzīga redakcija arī piedāvātajos grozījumos). Ilgstoša atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir apzināta rīcība, kas savukārt atbilst dzīvnieka spīdzināšanas definīcijai (1.grozījums, 1.panta 19.punkts).
2) Piedāvātā norma ietver kvalificējošu nosacījumu “ja ar to radīts būtisks veselības kaitējums”. Šāda redakcija nav pieņemama, jo būtisks veselības kaitējums ietver sakropļošanu, kas, savukārt, ir Krimināllikuma 230.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvs. Bez tam, būtisks veselības kaitējums jebkurā gadījumā ir jāpierāda. Pieņemot normu šādā redakcijā, praktiski nebūs iespējams saukt pie atbildības personas, kuras pienācīgi nerūpējas par dzīvnieku (piemēram, nenodrošina pietiekamu uzturu vai kustību brīvību), tas būs iespējams tikai gadījumā, ja dzīvnieks sakropļots (radīts būtisks veselības kaitējums).
Piedāvātā redakcija: izteikt Likuma 4 panta pirmās daļas 3 punktu šādā redakcijā: “ilgstoša dzīvnieka atstāšana bez aprūpes”.
Priekšlikums izslēgt Likuma 4 panta pirmās daļas 4 punktu.
1) Šis punkts kā cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem definē “dzīvnieka atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī” Piedāvātā redakcija paredz apvienot šo punktu ar 3.punktu, izveidojot neloģisku normu “Ilgstoša …. dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī”, jo personai, konstatējot, ka dzīvnieks ir bezpalīdzīgā stāvoklī, nekavējoties ir jāziņo vietējās pašvaldības institūcijai (spēkā esošā likuma 8.panta otrā daļa, līdzīga redakcija arī piedāvātajos grozījumos). Ilgstoša atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir apzināta rīcība, kas savukārt atbilst dzīvnieka spīdzināšanas definīcijai (1.grozījums, 1.panta 19.punkts).
Piedāvātā redakcija: saglabāt spēkā esošo Likuma 4 panta pirmās daļas 4 punktu.
Priekšlikums izslēgt Likuma 4 panta pirmās daļas 10. punktu.
Šis punkts kā cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku definē “dzīvnieka izmantošanu, liekot tam veikt darbības, kas attiecīgajam dzīvniekam nav raksturīgas dabiskā vidē un pārsniedz tā dabiskās spējas, kā arī var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas”. Daļēji šī norma iekļauta piedāvātajā dzīvnieka spīdzināšanas definīcijā, tomēr šajā definīcijā nav iekļauts nosacījums “var kaitēt dzīvnieka veselībai”. Lai saglabātu atbildību par dzīvnieka izmantošanu, liekot tam veikt darbības, kas var kaitēt dzīvnieka veselībai, Likuma 4.panta pirmās daļas 10 punkts būtu saglabājams precizētā redakcijā:
Piedāvātā redakcija: izteikt Likuma 4 panta pirmās daļas 10 punktu šādā redakcijā: “dzīvnieka izmantošana, liekot tam veikt darbības, kas var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas”.
Priekšlikums papildināt Likuma 4.pantu ar ceturto daļu:
(4) Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku vai par dzīvnieka spīdzināšanu nav uzskatāma:
1) dzīvnieka izmantošana apmācībai, sportam vai darbam;
2) veterinārmedicīnisko procedūru veikšana dzīvniekam;
3) izmēģinājuma dzīvnieka izmantošana procedūrā;
4) astes apgriešana šā likuma 18.1 pantā noteikto šķirņu suņiem;
5) šā likuma 8. panta ceturtajā daļā minēto kaķu apzīmēšana;
6) darbība, kuru veic, novēršot draudus cilvēka vai dzīvnieka, tostarp cita dzīvnieka, dzīvībai vai veselībai;
7) šā panta pirmās daļas 3. punktā minētā rīcība, ja dzīvnieka īpašnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī veselības stāvoklis vai ārkārtas apstākļu dēl.”.
Piedāvātais normas 1.punkts – “dzīvnieka izmantošana apmācībai, sportam vai darbam” ir pārlieku plaši interpretējams. Jāņem vērā, ka piedāvātā norma raksturo izņēmumu no vispārīgā principa “ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku” un dzīvnieka izmantošana apmācībai, sportam vai darbam pati par sevi nav uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Tajā pašā laikā nepareiza dzīvnieka apmācība vai izmantošana sportam vai darbam var būt tiešs cēlonis dzīvnieka sakropļošanai (nepareiza iejāde, pārāk agra jūgšana iejūgā u.c.). Pēc būtības piedāvātā redakcija ir tiešā pretrunā ar likuma mērķi, jo traktējot kādu darbību kā apmācību, sportu vai darbu, uz to likuma prasības vairs neattiecas.
Piedāvātā redakcija: izslēgt no piedāvātās Likuma 4 panta ceturtās daļas 1 punktu.
