Darbs Latvijā vai karjera ārvalstīs? Urologa Pētera Bieranda izvēle 3
“Mūsu darba kvalitāte ir tieši tāda pati kā mūsu ārzemju kolēģiem”, pārliecinoši saka dakteris Pēteris Bierands, kurš ieguvis urologa sertifikātu, sešus gadus strādājot Vācijas un Šveices klīnikās.
Tas, protams, iepriecina, jo regulāri dzirdam apgalvojumus, cik ļoti Latvija atpaliek no pasaules, Eiropas līmeņa, pat Baltijas valstu vidū bieži vien esam vājākais posms. Bet uroloģijā ir citādi, un, jūtot jaunā ārsta pārliecību un optimismu, ir jātic un jālepojas par mūsu sasniegumiem šajā nozarē. Pacienti var būt droši, ka Latvijā saņem līdzvērtīgus pakalpojumus kā Eiropas klīnikās.
Urologs Dr. Pēteris Bierands
Vizītkarte
- Dzimis Cēsīs, uzaudzis Rīgā
- Mācījies Rīgas 49. vidusskolā
- Sertificēts urologs Latvijā
- Sertificēts urologs Vācijā
- Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs
- “Capital Clinic Riga” urologs
- – 2020. – Hospital du Valis, Spital Visp 2018-2020 (Šveice) urologs
- – 2018. – Marien Hospital Wesel 2015-2018 (Vācija) urologs
- Šogad oktobrī dzimušā dēliņa Kārļa tētis
- Hobijs: basketbols, kalnu slēpošana, pludmales volejbols
Jau pagājis gads, kopš dakteris Pēteris Bierands ir atgriezies Latvijā, un pacienti atzinuši ārsta kompetenci un vieglumu, ar kādu viņš risina visdažādākās uroloģiskās problēmas.
Iekārtojamies katrs savā ekrāna pusē, izmantojot digitālā laikmeta piedāvātās attālinātās tiešsaistes platformas iespējas, un saruna var sākties.
Dakter, pavisam nesen kļuvāt par tēti. Kā Jūs jūtaties jaunajā statusā?
Labi, ļoti labi! Jāpierod pie cita režīma, bet abi ar Lauru esam ļoti priecīgi. Ir vārdos neizsakāmas izjūtas un emocijas.
Jā, katrs bērniņš ir milzīga laime vecākiem. Priecājamies kopā. Esat mūsu kolēģis, tāpēc arī mans nākamais jautājums – kas šobrīd ir aktuālākais Jūsu profesionālajā dzīvē?
Šis gads man ir īpašs. Jā, arī profesionālajā jomā, jo gada laikā ir notikusi laba attīstība, kas motivē neapstāties. Šobrīd ieguldu lielu darbu nierakmeņu terapijā un uroloģiskajā endoskopijā. Laparoskopija ir nākamais mērķis, ko esmu sev izvirzījis. Gadu esmu sertificēts urologs, pabiju Šveicē, rezidentūru oficiāli pabeidzu Vācijā, atgriezos Latvijā un tagad jāsper nākamais solis, jāiet uz priekšu. Mans šī brīža moto skan “Vollgas!” (no vācu val. – pilnu gāzi!)
Kas ir laparoskopiskā ķirurģija?
Tā ir minimāli invazīva ķirurģijas terapijas metode, kuras laikā operācijas notiek caur maziem darba kanāliem vēderā. Ieguvumi ir vizualizācija operācijas gaitā, īsais pēcoperācijas rehabilitācijas laiks pacientam, estētiskais ieguvums.
Par atgriešanos Latvijā. Ikvienā diskusijā, kurā tiek spriests par veselības nozari, piemin faktu, ka Latvijā trūkst speciālistu. Daudzi jaunie ārsti aizbrauc, bet Jūs gluži pretēji – atgriezāties no tik sakārtotām medicīnas sistēmām, kādas ir Šveicē un Vācijā? Rodas jautājums – kāpēc?
Rezidentūrā uz Vāciju devos finansiālu apstākļu dēļ. Nostrādāju tur 3, 5 gadus un pēc tam vairāk profesionālās attīstības apsvērumu dēļ pārcēlos uz Šveici, ieguvu milzīgu starptautisku pieredzi, redzēju, kā strādā divas medicīnas sistēmas, ir ar ko salīdzināt. Bet atgriezos Latvijā. Mūsu darba kvalitāte ir tieši tāda pati kā mūsu ārzemju kolēģiem.
Latvijā ir manas mājas, manas saknes. Un nu jau sava ģimene.
Kad Jūs izlēmāt, ka vēlētos kļūt par ārstu?
Pastiprināta interese par medicīnu radās jau skolas laikā. Mācījos Rīgas 49. vidusskolā, kurā bija ķīmijas un bioloģijas klase. Jutu, ka mani saista šīs tēmas. Kad pienāca laiks pieņemt lēmumu par studijām, daudzi mani draugi, klasesbiedri izvēlējās šo ceļu, un mēs visi kopā arī aizgājām uz Stradiņiem un turamies kopā vēl joprojām. Šo gadu laikā, protams, ir bijuši “up’s” un “down’s”* brīži, bet tie ir īslaicīgi un pārejoši. Kopumā esmu laimīgs, ka toreiz izdarīju šādu izvēli.
Un kāpēc uroloģija?
Kad biju nonācis līdz 5. kursam, nevienam šī nozare īpaši neinteresēja, bet man gluži pretēji – likās daudzsološa, aizraujoša, ar milzīgu potenciālu. Pēc ārsta diploma iegūšanas nācās aizbraukt no Latvijas, un tā es rezidentūru sešus gadus aizvadīju lieliskās klīnikās Vācijā un pēc tam Šveicē. Biju prom sešus gadus, bet, pateicoties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājam, Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Egilam Vjateram un Dr. Pēterim Vaganovam, esmu atgriezies Latvijas uroloģijā, un liels paldies viņiem abiem.
Inovācijas uroloģijā
Pasaulē jaunākais trends ir Da Vinci robota asistētā ķirurģija. Tā ir dārga tehnoloģija, tāpēc Latvijā ar tās ieviešanu nedaudz atpaliekam, bet gan jau arī mēs līdz tai nonāksim.
Izklausās ļoti intriģējoši. Robotizētā ķirurģija – pastāstiet, kā šī tehnoloģija darbojas!
Būtībā ārstēšanas kvalitāte ar Da Vinci nemainās, galvenais ir operācijas process, veids, kā tas notiek. Tas ir citāds, bet ārstēšanas kvalitāte nemainās. Bez Da Vinci neesam sliktāki.
Tā ir attīstīta laparoskopija ar izcilu vizualizāciju un ergonomiku. Operācija notiek caur maziem griezieniem vēderā, tāpat kā ar laparoskopu, tikai laparoskopijas laikā visus nepieciešamos instrumentus tur 2-3 ārsti, viņiem pastāvīgi ir noslogotas rokas, un arī pielietojot tos darbībā, ķermeņa pozas nav tās ērtākās – ergonomika ir apgrūtinoša. Da Vinci robota rokas to atvieglo, jo ar lielu precizitāti tur visus instrumentus un veic griezienus, ķirurga roku meistarīgi vadīts.
Tiešām? Operējošais ārsts pat neatrodas līdzās pacientam?
Jā, pacienta klātbūtnē ir robots un operācijas palīgpersonāls, bet ķirurgs atrodas netālu, vadot robota rokas līdzīgi kā, piemēram, spēlējot datorspēles. Tādā veidā tiek paildzināts ķirurga veselīgais darba mūžs. Jāatzīmē, ka tehnoloģija nodrošina arī izcilu attēla kvalitāti, kura nereti izšķir operācijas iznākumu. Bet, protams, ir operācijas, kur tas nav vajadzīgs, un Da Vinci izmantošana vairāk ir tāds kā šiks. Mēs zinām, ka ir pacienti, kuriem patīk jaunākās tehnoloģijas, un Da Vinci atbilst visām šo pacientu gaidām.
Tehnoloģijas ieņem arvien nozīmīgāku vietu mūsu dzīvē. Vai robotizācija ir visas medicīnas nākotne?
Ir operācijas, kur taktīlā sajūta noteikti ir nepieciešama. Bez ārsta rokām neiztikt. Da Vinči ir pārņēmis lielās onkoloģiskās uroloģijas operācijas, tādējādi atvieglojot ārstu darbu.
Mums visiem būtu jārūpējas par veselību profilaktiski, jāveic vispārējā veselības pārbaude. Racionāli cilvēki to praktizē un savu situāciju kontrolē, jo apzinās, ka attālināt sevi no saslimšanas var, sadarbojoties ar ārstiem, veicot profilaktiskās veselības pārbaudes, pirms kas noticis. Vīriešiem pēc 45 gadu vecuma rekomendē ikgadēju vizīti pie urologa. Pastāstiet, kas ietilpst uroloģiskās veselības pārbaudē vīriešiem?
Vīriešiem jau pēc 30 gadu vecuma būtu jāpievērš uzmanība vispārējam veselības stāvoklim, arī prostatai un tās izmaiņām, kas parādās līdz ar gadiem. “Capital Clinic Riga” esam izstrādājuši uroloģiskās veselības pārbaudi (check-up) vīriešiem pēc 45 gadiem, kuru veicot, laikus var konstatēt iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas problēmas un novērst vai vismaz attālināt būtiskus veselības traucējumus.
Esmu novērojis interesantu faktu – vīrieši nevis iet pie ģimenes ārsta, kurš nozīmētu analīzes, citus izmeklējumus un konsultācijas, bet paši nāk taisnā ceļā pie urologa un reizēm ar problēmām, kuras pat nav urologa kompetencē. Tomēr ir svarīgi, ka vīrieši meklē palīdzību, un tieši to mēs arī piedāvājam uroloģiskās veselības programmā: vienas dienas laikā veikt izmeklējumus – atkarībā no tā, kādas ir indikācijas, un sniegt vīrietim vērtīgu informāciju par viņa veselības stāvokli.
Check-up programma vīriešiem ietver:
- laboratoriskos izmeklējumus (PSA, pilna asins aina, kreatinīns, urea, nātrijs, kālijs, CRO, glikoze, pilna urīna analīze);
- urologa konsultāciju;
- urīnceļu ultrasonogrāfiju (USG) (ja ir indikācijas, papildus tiek veikta nieru, urīnpūšļa un urīna atlieku USG, prostatas USG, sēklinieku USG).
Šī programma ir paredzēta kungiem pēc 45 gadu vecuma, bet kas notiek ar jaunākiem vīriešiem – līdz 45 gadiem? Vai šajā vecumā uroloģiskas problēmas ir retums?
Vecumā no 35 līdz 45 gadiem urologs jāapmeklē tikai tad, ja parādījušās kādas uroloģiskas sūdzības. Bieži tās ir anatomiskas izmaiņas, piemēram, fimoze jeb priekšādiņas sašaurinājums; nereti vēlme veikt vazektomiju – pacientus gan aicinu ļoti nopietni un rūpīgi apdomāt šo lēmumu.
Ko ārstam par vīrieša veselību atklāj laboratoriskie izmeklējumi?
Laboratoriskie izmeklējumi norāda virzienu, kurā jāskatās diagnozes atpazīšanai. Vīriešiem specifiska ir PSA analīze. PSA jeb prostatas specifiskais antigēns ir enzīms, ko izstrādā prostatas jeb priekšdziedzera šūnas. Audzēja šūnas šo olbaltumvielu izstrādā daudz aktīvāk, un analīzēs PSA koncentrācija palielinās. Taču jāatceras, ka PSA nav specifisks marķieris, kurš uzrāda tikai vēzi. Paaugstināti rādītāji asins analīzē liecina, ka ir problēmas ar prostatas dziedzera šūnām – tās ir saslimušas. Šūnas var bojāt ne tikai vēzis, bet arī iekaisums vai prostatas labdabīga palielināšanās jeb hiperplāzija, kad tās masa kļuvusi tik liela, ka automātiski radījusi specifiskā antigēna pieaugumu asinīs. Tātad, ja PSA asinīs paaugstinājies, jo prostata iekaisusi, šajos gadījumos nav jāveic biopsija, bet vīrietis jāizārstē un jāveic kontroles analīze. Nav prātīgi pašam iedziļināties analīžu skaitļos. Pareizākais ceļš būtu doties pie sava urologa, kurš izskaidros, ko konkrētais skaitlis nozīmē un kā tālāk rīkoties.
Nav noslēpums, ka vīriešu prātos klejo daudzi mīti arī par to, kas notiek urologa kabinetā. Kā ir patiesībā?
Urologa vizīte primāri ir ārsta un pacienta saruna, lai izprastu sūdzību raksturu, simptomus, ieplānotu tālākos izmeklējumus, ja tādi ir nepieciešami diagnozes precizēšanai, ārstēšanās plāna sastādīšana.
Kādas ir biežākās sūdzības, ar kurām pacienti vēršas pie urologa?
Biežākās ir tā dēvētās dizūriskās sūdzības (bieža urinācija, vāja urīna strūkla, nepieciešamība urinēt naktī u.c.). Ir svarīgi atrast cēloni, kas tās ir izraisījis – vienkāršs iekaisums, prostatas hiperplāzija, kas veicina šos simptomus, vai varbūt sācies onkoloģisks process, ne tikai prostatā – tas var veidoties arī urīnpūslī vai nierēs. Ir jāveic jēgpilni papildu izmeklējumi, tāpēc sūdzības nevajadzētu ignorēt, bet nākt uz konsultāciju un meklēt palīdzību.
Kādos gadījumos noteikti jādodas pie urologa?
Vīriešiem urologs pirmo reizi jāapmeklē pēc 45 gadu vecuma vai arī jebkurā vecumā, ja ir simptomi, kas skar uroģenitālo sistēmu. Katrs niecīgākais simptoms var būt agrīna norāde kam nopietnākam.
Kas ir lielākais prieks un gandarījums Jūsu profesionālajā darbībā?
Lielākais gandarījums ir tad, kad redzu, ka esmu cilvēkam palīdzējis, ka pacients no akūtas fāzes ir pilnībā izveseļojies. Tas ir patīkami un motivē virzīties tālāk. Ir gandarījums un prieks, ja sasniegts labākais iespējamais rezultāts.
Ārsta darbs ir intensīvs, un laiks jāatvēl arī atpūtai. Pastāstiet, kas Jums palīdz atjaunoties?
Brīvajā laikā es nodarbojos ar sportu, iecienītākais sporta veids man ir basketbols. To es spēlēju gan tagad Latvijā, gan arī tad, kad strādāju Vācijā un Šveicē. Ir pat saglabājušās Vācijas un Šveices sporta “ģimenes”, ar kurām uzturu kontaktus vēl joprojām. Vēl man ļoti patīk kalnu slēpošana. Tagad gan sanāk tikai vienu reizi gadā aizbraukt paslēpot, bet pirms pāris gadiem tā bija regulāra nodarbošanās brīvdienās, izbaudot pasakainās kalnu ainavas, svaigo gaisu un neaprakstāmas emocijas. Jā, sirds ļoti ilgojas to atkal piedzīvot.
Vai ir kāda personība, kuras stāsts Jūs ir iedvesmojis?
Tā kā sports man no bērnības ir bijis ļoti tuvs, tad, protams, ir sporta personības, kam esmu sekojis līdzi – attīstības ceļam, karjerai, izlasījis viņu biogrāfijas, skatījies filmas, un tieši šie stāsti ir mani motivējuši – viņu ceļš atklāj, ka viss ir iespējams – ejot, darot un gribot var daudz ko sasniegt!
Vairāk par uroloģijas check-up programmu lasi šeit: https://ej.uz/uropārbaude
- Duntes ielā 15a, 2.stāvs, Rīga
- Tālr: +371 66333333, + 371 29334224
- E-pasts: [email protected]
- Klīnikas klientu ērtībām pieejama bezmaksas autostāvvieta.
- Ārstniecības iestāžu reģistra kods: 0100-01518
- Ir nodrošināta vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Teksts Sanda Gulbe
*Tulk.no angļu val.: “uz augšu” un “uz leju”
