“Vērtējam ne tikai darba rezultātu, bet arī cītību.” 120 tehnikumu audzēkņi konkursā pierādīja savas prasmes 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā 120 tehnikumu audzēkņu pagājšnedēļ pierādīja savas prasmes 19 dažādās profesijās konkursā “Skills Latvia 2023”.
Konkursā bija pārstāvētas 30 Latvijas profesionālās izglītības iestādes, bet medaļas ieguva 23 iestāžu audzēkņi. Visvairāk medaļu – katrs pa sešām – ieguva Liepājas Valsts tehnikuma un Jelgavas tehnikuma audzēkņi. Liepājnieki izcīnīja pat trīs zelta medaļas, kamēr jelgavnieki – vienu tik augstas raudzes medaļu. Ogres tehnikuma, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma, Ventspils tehnikuma, kā arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņi ieguva pa četrām medaļām. Konkursa uzvarētājiem būs iespēja piedalīties starptautiskos profesionālo prasmju konkursos.
Sarežģīti un digitāli
Flīzētāju uzdevums izskatījās tiešām sarežģīts: trīs zvaigžņu un roku izveidei flīzes jāpiegriež dažādās formās un izmēros. Darbs jāpabeidz divās dienās, katrā no tām jāstrādā pa astoņām stundām. Kā stāsta konkursa eksperts Andris Kreislers, uzdevuma grūtības pakāpe izraudzīta līdzīga tai, ar kādu topošajiem profesionāļiem būtu jātiek galā starptautiskajos konkursos.
“Vērtējam ne tikai darba rezultātu, bet arī cītību, ar kādu darbojas,” viņš piebilst. Eksperts savā ikdienas darbā uzņēmumā “Mapei” nodarbojas ar flīzēšanai nepieciešamo produktu tirdzniecību. Viņš stāsta, ka dažkārt “Skills” konkursā noskatītus topošos profesionāļus iesaka darbam būvuzņēmumos. “Pagājušā gada uzvarētājs strādā pie mūsu sadarbības partneriem un ir ļoti labs flīzētājs,” saka A. Kreislers. Arī šogad būšot ko ieteikt.
Viena no konkursantēm flīzētāju vidū ir Elza Petruņko, kura mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā par apdares darbu tehniķi. Šādu profesiju izvēlējusies, jo zinājusi, ka patiks veikt dažādus apdares darbus. Viņa uzskata, ka konkursa uzdevums ir diezgan grūts, jo “ir ļoti sīkas detaļas, tāpēc darbā jābūt ļoti precīzam”. Pērn Elza jau bija starp “Skills” uzvarētājiem krāsošanas un dekoratīvās apdares konkursā.
Netālu rosās topošie sausās būves speciālisti, kuri ceļ nelielus namiņus ar izgrieztu apaļu logu tieši tur, kur savienojas sienas. Šīs nozares eksperts, uzņēmuma “Knauf” tehniskais vadītājs Andris Veinbergs, priecājas, ka arī būvniecībā nu beidzot ienāk digitalizācija: būvnieki īpašā lietotnē redz, kādi ir izmēri nepieciešamajai būvei, kādi un cik daudz materiāli jāizmanto. Lietotne turklāt palīdz būvēšanas procesu izplānot tā, lai būtu pēc iespējas mazāk atgriezumu, piemēram, rīģipša plāksnēm.
Traktoru remonts un robota rokas vadīšana
Smago spēkratu mehāniķiem toties vairāki uzdevumi: jāatrod un jānovērš problēmas motorā, jāpārbauda spēkrata hidrauliskās sistēmas, kā arī elektrosistēmas, jāatrod kļūmes transmisijā un tās jāizlabo.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēknis Reinis Abramovs rosās gar četrcilindru dīzeļa motoru, kāds varētu būt, piemēram, traktoram. Jautāts, kāpēc izvēlējies smago spēkratu mehāniķa profesiju, puisis atbild, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar laukiem. Pēc tehnikuma pabeigšanas plāno studēt agronomiju Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā. Tad pratīs gan laukus kopt, gan apieties ar tehniku.
Kristofers Jēkabs Rozevskis no Ventspils tehnikuma apgūst programmēšanu, bet konkursā piedalās kategorijā “Mehatronika”. Darba uzdevums: panākt, lai konveijera līnijā strādā piecas stacijas un galu galā robota roka paņem detaļu, kas atceļojusi pa konveijeru, uzliek to termometram, kā arī novieto to paletē. “Vissvarīgākais te ir loģiskā domāšana un spēja saprast, kā katrs vadiņš strādā,” saka jaunietis. “Mani ļoti interesē mehatronika, jo te var ļoti labi redzēt sava darba rezultātu. Zināšanas programmēšanā te arī ļoti noder.” Pērn puisis pierādījis savas prasmes mobilajā robotikā un saņēmis zelta medaļu.
Pēcāk noskaidrojās, ka mehatroniķu konkurencē tieši Kristofers Jēkabs izcīnījis zelta medaļu, bet iepriekš minētie Elza Petruņko un Reinis Abramovs tika pie labākā flīzētāja un labākā spēkratu mehāniķa goda.
Gruzijā amatu mācās pēc augstskolas
Latvijas jauno profesionāļu konkursu šoreiz vēroja arī līdzīga konkursa Gruzijā rīkotāja Tamāra Kitiašvilli. Viņa atzīst, ka ir aizraujoši redzēt, kā konkurss notiek Latvijā, jo te jauniešiem ir iespēja pierādīt savas prasmes ļoti dažādās profesijās, un viņi to dara mirdzošām acīm.
Arī Gruzijā nu plānots organizēt līdzīgu konkursu. T. Kitiašvilli stāsta, ka Gruzijā profesionālā izglītība gūst arvien lielāku popularitāti. Tomēr skolu absolventu vidū populārāka ir augstākā izglītība. Turklāt bieži vien jau pieauguši ļaudis ar augstāko izglītību lemj apgūt arī kādu praktisku profesiju. “Mēs tomēr vēlētos, lai vairāk jauniešu uzreiz pēc skolas pabeigšanas dotos uz profesionālajām izglītības iestādēm. Lai to panāktu, profesionālā izglītība jāpadara pievilcīgāka,” tā viešņa no Gruzijas.
Jautāta, kuras profesijas jaunieši labprātāk izvēlas apgūt profesionālās izglītības iestādēs, T. Kitiašvilli stāstīja, ka pirmkārt tās ir profesijas, kas saistītas ar viesmīlību. Taču aizvien populārākas jaunatnes vidū kļūst arī profesijas, kurās jāstrādā ar informācijas tehnoloģijām.
Jaunieši vaicā jauniešiem
“Latvijas Avīzes” žurnāliste Ilze Kuzmina uz konkursa “Skills Latvia 2023” norises vietu devās Ēnu dienā – 5. aprīlī. Žurnālistes ēnas bija Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas 9. klases skolniece Katrīna Vālodze un Baldones vidusskolas 11. klases skolniece Annija Bramane. Arī viņas iemēģināja roku intervēšanā un rakstīšanā, iztaujājot gan profesionālo skolu audzēkņus, gan skolēnus, kas bija ieradušies vērot konkursu.
Kā izvēlējies profesiju, ko apgūt?
Autores: Katrīna Vālodze, Annija Bramane
Artūrs Jelagins, mācās Rīgas Tehniskajā koledžā: “Izvēlējos elektrotehniķa profesiju, jo man patīk taisīt kaut ko savu. Elektronika ir ļoti plaša nozare, tur ir ļoti daudz, ko tu vari pats izdarīt, darboties kādā uzņēmumā. Vienmēr vari iemācīties kaut ko jaunu.”
Armands Jozapovičs, mācās Rīgas Tehniskajā koledžā: “Izvēlējos telekomunikāciju tehniķa profesiju tāpēc, ka mani tajā dzīves brīdī interesēja elektronika. Telekomunikācijās jāspecializējas vājstrāvu tīklos, mani tas ļoti interesē. Izvēlējos šo profesiju arī tāpēc, ka tā ir daudzveidīga.
Man diezgan labi patīk tas, ko daru mācībās, bet gribētos vairāk apgūt tehniskās lietas, jo man paralēli ir hobijs – auto mehāniķis. Es gribu daudzveidīgu attīstību, man patīk nodarboties ar dažādām lietām.”
Kristiāns Bitinevs, mācās Rīgas Tehniskajā koledžā: “Izvēlējos elektrotehniķa profesiju, jo zināju, ka ir labas darba iespējas šajā jomā. Un mani arī interesēja iespēja izveidot kaut ko pašam. Elektronika ir mūsu nākotne.”
Amanda, mācās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā par apģērba dizainera asistentu: “Kāpēc izvēlējos šo specialitāti? Tā sanāca, godīgi sakot. Ir okei, bet varēja būt arī labāk… Tas nav gluži tas, ko es gaidīju. Man bija doma iet uz citurieni, bet nesanāca. Pēc tehnikuma pabeigšanas man ir doma iet uz kādiem kursiem.”
Anna, mācās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā par apģērba dizainera asistentu: “Plāna mācīties te nebija, bet sanāca, ka aizgāju uz šo tehnikumu. Es braukšu uz citu valsti mācīties tālāk apģērbu dizainu.”
Vai esi izvēlējusies nākotnes profesiju?
Elīna Pavāre, Rīgas 85. pamatskola 8. klase: “Nē. Es nezinu, kas man patīk, ko gribu darīt. Paskatījos konkursu, redzēju, ar ko nodarbojas dažādu profesiju pārstāvji, bet tas nelīdzēja. Gribētos profesiju, kurā varētu daudz nopelnīt un tajā pašā laikā būtu interesanti.”
Nikola Nica, Sūnu pamatskola, 9. klase: “Domāju mācīties tehnikumā par viesmīli. Mani arī interesētu darbs policijā, bet tas nebūtu iespējams manu atzīmju dēļ. Es nevarētu pabeigt parasto vidusskolu, kas nepieciešams, lai studētu Policijas koledžā. Var jau būt, ka es varētu saņemties, bet vispirms 9. klase kaut kā jāpabeidz… Viesmīles profesija man arī patīk. Patīk, ka tur viss jādara precīzi.”
