Kā gan sēdēsi mājās, rokas salicis klēpī, ja rodas iespēja kādam sezonas darbam! Kur meklēt piedāvājumus? 16
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā gan sēdēsi mājās, rokas salicis klēpī, ja rodas iespēja kādam sezonas darbam – naudiņas jau nekad nevar būt par daudz. Darba meklējumos jāizmanto visas iespējas – ne vien personiskie kontakti, bet arī interneta pakalpojumi, kuros mēdz būt plašāka informācija.
Vērts ieskatīties arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā, kā arī darba piedāvājuma portālos kā, piemēram, “irdarbs.lv” vai https://cvvp.nva.gov.lv/.
Lūkojam arī mēs, kādas ir sezonas vakanču aktualitātes ne vien pieaugušajiem, bet arī skolēniem, kā veidojas darba devēju un ņēmēju attiecības.
Ar īstermiņa gandarījumu
Sezonas darbi, viens no nodarbinātības veidiem, ir svarīgi, jo tie darba ņēmējiem sniedz pieredzi, savukārt darba devējiem – iespēju nodarbināt personālu konkrētā uzņēmējdarbības sezonā.
Šāda pieredze abām pusēm ir vērtīga, ja sakrīt vajadzības. Tātad īstermiņa gandarījums abiem! Uzņēmējam sezonas darbinieks var palīdzēt sasniegt uzņēmuma mērķus to aktīvākajā biznesa periodā, palīdzot tikt galā ar paaugstināto pieprasījumu vai gluži vienkārši veikt tikai attiecīgajā sezonā nepieciešamos uzdevumus.
Darba devēja interesēs ir pieņemt darbā kandidātu, kurš ir kompetents uzdevuma veikšanai un pēc iespējas mazāk jāapmāca. Turklāt, nodarbinot sezonas strādniekus, nav jādomā par darbinieku atvaļinājumu plānošanu vai to, kā nodarbināt šo darba ņēmēju nesezonā.
Savukārt darba ņēmējam sezonas darbs ir ne vien kā pieredzes gūšanas veids un papildu ienākuma avots, bet arī morāls iedrošinājums meklējumos pēc pastāvīga darba.
Piemēram, sezonas darbs var būt interesanta iespēja gūt darba pieredzi uzņēmumā, kurā jau sen esi vēlējies strādāt vai papildināt līdzšinējo darba pieredzi turpmākai karjeras izaugsmei.
Tā ir arī lieliska iespēja karjeras sākšanai, lai gūtu ieskatu un saprastu, vai konkrētā darba joma ir piemērota. Sezonas darbs ir laba iespēja gūt pirmo darba pieredzi un ierakstu savā CV.
Galvenais, lai tas būtu noformēts korekti vai minēts, ka tas bijis sezonas darbs, lai atlases speciālistam būtu skaidrs, kāpēc šī pieredze tik īsa. Šāds darba veids arī liecina, ka cilvēks nav kūtrs, ir uzņēmīgs, centīgs, un viņam paveras plašākas iespējas atrast pastāvīgu darbu.
Sezonas rakstura darbi mēdz būt dažādi ne vien pilsētās, bet arī laukos, kur attīstās zemniecība, palielinās to apsaimniekotā zemes platība.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2020. gadā Latvijā saskaitīti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Tātad iespējams, ka daudziem lauksaimniekiem ir vajadzība pēc sezonas strādniekiem – gan stādīšanas, gan ravēšanas, gan ražas novākšanas darbos. Turklāt svarīgi zināt, ka, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā), sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.
Sezonas darbus var atrast arī būvniecībā, izstrādes rūpniecībā, arī tirdzniecībā un citās nozarēs. Bieži vien tie ir saistīti, piemēram, ar ceļu būvi, kūdras ieguvi, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, atpūtas vietās un parkos, dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanu un uzraudzību, zivju audzēšanu u. c.
Šā gada četros mēnešos darba devēji bija reģistrējuši NVA kopumā 1493 sezonas darba vietas, tas ir 5,1% no visām šajā periodā NVA reģistrētajām brīvajām darba vietām.
Akcija “Sezonas darbi”
Lai veicinātu sezonas darba devēju un sezonas darba meklētāju satikšanos, Nodarbinātības valsts aģentūra kopš marta īsteno akciju “Sezonas darbi”, aicinot darba devējus, kuri meklē sezonas darbiniekus, reģistrēt darba piedāvājumus NVA CV un vakanču portālā (“cvvp.nva.gov.lv”) vai jebkurā NVA filiālē visā Latvijā.
Darba meklētāji šajā sadaļā var ērti un ātri iegūt informāciju par aktuālajām sezonas vakancēm un piemeklēt sev vispiemērotāko darba vietu. Gan darba devēju, gan darba meklētāju dalība akcijā ir bez maksas!
Līdz 1. maija sākumam akcijā bija iesaistījušies vairāk nekā 80 darba devēju. Visvairāk sezonas darba vietu ir lauksaimniecībā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, būvniecībā un citur.
Pieprasīti arī kūdras ieguves palīgstrādnieki, traktortehnikas, ekskavatora, kombaina, kravas automobiļa vadītāji, mežstrādnieki, palīgstrādnieki, būvstrādnieki, ceļu būves strādnieki, krāvēji, pārdevēji, viesmīļi, pavāri un citu profesiju pārstāvji.
Šāda akcija ir īpaši nozīmīga laikā, kad darba tirgū izjūtam Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, katrai darba devēju reģistrētai vakancei ir liela vērtība, un daudziem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu, iespēja atrast sezonas darbu ir ļoti nozīmīga.
Dara citādi – izdara tāpat!
“Darba tirgus pakāpeniski kļūst atvērtāks, sabiedrībā un darbavietās mazinās stereotipi un aizspriedumi par cilvēku ar invaliditāti spējām profesionāli un atbildīgi veikt darba pienākumus.
Kopumā valstī pašlaik ir nodarbināti vairāk nekā 42 tūkstoši darbspējas vecuma cilvēku ar invaliditāti, kamēr vairāk nekā 64 tūkstoši nestrādā.
Daudzi cilvēki ar invaliditāti izmanto dažādas atbalsta iespējas, apgūst darba tirgū pieprasītas profesijas un prasmes un vēlas pierādīt sevi kā uzticamus un lojālus darbiniekus,” norādījis Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Kopš 6. maija mājaslapā www.cilveksnevisdiagnoze.lv cilvēki ar invaliditāti var izvietot savus darba sludinājumus, kā arī izveidot profilu, norādot savas prasmes un spējas. Savukārt darba devēji var iepazīties ar šiem profiliem un uzaicināt cilvēkus uz darba intervijām.
Tā ir jauka iespēja viņiem atrast arī sezonas darbus. Sabiedrības attieksme pret šiem cilvēkiem uzlabojas, un uzņēmēji kļūst izprotošāki, labvēlīgāki – rod iespējas izpalīdzēt. Labklājības ministrijas un “Norstat” aptaujā, kurā aptaujāja 1012 ekonomiski aktīvus respondentus ar mērķi noskaidrot darbinieku attieksmi pret cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu kolektīvā, 41% aptaujāto atzīst, ka ir kādreiz strādājuši kopā ar cilvēku, kuram ir invaliditāte.
Vairāk nekā puse apgalvo, ka kolēģim ir bijusi vai nu kustību invaliditāte, vai invaliditāte bez redzamām pazīmēm. Tas arī ataino pašreizējo situāciju, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tiek nodarbināti krietni retāk. 61% aptaujāto apgalvo, ka pret kolēģi ar invaliditāti izturētos tāpat kā pret jebkuru citu kolēģi, savukārt 33% izturētos iedrošinoši.
Lai arī kopējā aptaujāto attieksme ir iekļaujoša, joprojām pastāv zināmi aizspriedumi pret kolēģa ar invaliditāti iekļaušanu kolektīvā. Aptaujāto vairākums (83%) norādīja, ka cilvēku ar invaliditāti iekļaušana darba vidē ir pašsaprotama, vēlama un uzlabo iekšējo klimatu.
Iespēja arī skolēniem
Sezonas darbu var meklēt ar draugu, paziņu palīdzību, jo vasara ir atvaļinājumu laiks, un, iespējams, ir darba devēji, kas tieši lūkojas nevis pēc pastāvīgiem darbiniekiem, bet gan palīgiem uz vienu vai vairākiem mēnešiem.
Turklāt ir vairāki uzņēmumu tīkli, piemēram, “Circle K”, “McDonald’s” un citi, kas darba piedāvājumos uzsver, ka darbu iespējams apvienot ar mācībām ne vien vasaras brīvlaikā, bet arī skolas laikā.
Labs variants pusaudžiem ir interesēties par vasaras darba iespējām savā pašvaldībā, jo atsevišķas pašvaldības, atbilstoši savām finanšu iespējām piedāvā skolēniem vasaras darbu ar iespēju saņemt garantētu atalgojumu – ieskatieties internetā – savas pašvaldības mājaslapā.
Kā informē NVA, “par paveikto darbu skolēns saņems atalgojumu vismaz valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī”. Darbu vasaras brīvlaikā piedāvās gan valsts un pašvaldības uzņēmumi, gan privātuzņēmēji.
Piedāvātajam darbam gan jāatbilst vairākiem kritērijiem: tam nav jābūt saistītam ar paaugstinātu risku drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai; darbs jāveic darba vadītāja uzraudzībā; bērniem līdz 18 gadu vecumam darba diena drīkst ilgt ne vairāk par septiņām stundām jeb 35 stundām nedēļā.
Par nodarbinātajiem skolēniem, izņemot tos, kuri strādās mikrouzņēmumos, tiks maksāti visi nodokļi, un jaunietis arī veiks bieži vien savu pirmo iemaksu nākotnes pensijas fondā.
Tāpat bērni, kuri piedalīsies vasaras nodarbinātības programmā, tiks apdrošināti pret nelaimes gadījumiem. Vienlaikus viens no bērna vecākiem laikā, kamēr bērns strādās, saglabās arī nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošo bērnu. Tas gan neattieksies uz bērniem, kuri strādās pie mikrouzņēmējiem, bet kā “kompensāciju” viņi saņems lielāku algu – bez nodokļu atvilkuma.
NVA arī norāda, ka valsts par skolēnu nodarbināšanu vasarā darba devējam piešķirs dotāciju – 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet skolēnam ar invaliditāti – minimālo mēnešalgu pilnā apmērā.
Tāpat valsts piešķirs dotāciju darba vadītājam – par viena skolēna nodarbināšanu – 10% no minimālās algas, bet bērnam ar invaliditāti – 60% apmērā no minimālās algas.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja viņš strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam).
Uzziņa
Šovasar brīvlaikā NVA plāno nodarbināt 6938 skolēnus vecumā no 15 līdz 20 gadiem.
Sākoties vasaras brīvlaikam, skolēniem no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, ir iespēja pieteikties valsts subsidētajiem sezonas darbiem, lai, iespējams, nopelnītu savu pirmo darba algu.
Skolēni elektroniski vakancēm Nodarbinātības valsts aģentūrā interneta vietnē var pieteikties līdz 16. augustam. Skolēns pasākumā piedalās vienu mēnesi, atsevišķos gadījumos nodarbinātība var tikt pagarināta līdz diviem mēnešiem.
Iepazīties ar kārtību, kā pieteikties darbam un aplūkot piedāvātās vakances, var NVA mājaslapas sadaļā “Skolēnu vasaras nodarbinātība”: www.nva.gov.lv/lv/skolenu-vasaras-nodarbinatiba-bezdarbniekiem
Stāsta speciālists
Signe Bierande, Nodarbinātības valsts aģentūras speciāliste: “Kur cilvēki visbiežāk meklē vakances sezonas darbam? Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī portālā https://cvvp.nva.gov.lv/. Reģistrētais bezdarba līmenis valstī aprīļa laikā salīdzinājumā ar martu ir samazinājies par 0,3% punktiem, un 2021. gada aprīļa beigās tas bija 7,9%.
Aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija 74 232, bet aprīļa beigās – 71 376 bezdarbnieki. Tātad bezdarbnieku skaits aprīlī bija samazinājies par 2856 cilvēkiem.
Bezdarbam ir raksturīga sezonalitāte: ik gadu rudens beigās uz ziemu bezdarbs nedaudz palielinās, jo beidzas daudzi sezonas darbi, savukārt pavasarī un vasarā bezdarbs nedaudz samazinās, jo atsākas sezonas darbi. Sezonas nodarbināšanai ir īpaša nozīme, jo tas ir viens no veidiem, kā vismaz uz noteiktu laiku nodarbināt cilvēkus, kam nav darba.
Svarīgi zināt – lai darbā nerastos problēmas, vienmēr jāpārliecinās, vai darba piedāvājums ir drošs. Darba attiecības jāsāk ar rakstveidā noslēgtu
darba līgumu. Pirms darba līguma parakstīšanas uzmanīgi jāizlasa visi tā nosacījumi. Sezonas darbi ir dažādi, tostarp ir tādi, kuru veikšanai, piemēram, var būt nepieciešama laba fiziskā forma, tāpēc darba ņēmējam reāli jāizvērtē savas spējas veikt darba līgumā noteiktus darba uzdevumus.
Svarīgi arī zināt, ka NVA reģistrētie bezdarbnieki, strādājot sezonas darbus, var saglabāt bezdarbnieka statusu, ja bezdarbnieks līdz divām reizēm 12 mēnešu periodā ir nodarbināts uz noteiktu laiku, kas kopumā nepārsniedz 120 dienas. Par sezonas nodarbinātību bezdarbniekam, protams, laikus jāinformē sava NVA filiāle.”
Pieredze
Ko saka darba devēji
Juris, Tumes apkaimes zemnieku saimniecības vadītājs: “Aicinu darbā sezonas strādnieku akmeņu nolasīšanai no apstrādājamiem laukiem, maksāju septiņus eiro stundā, “uz rokas” darbinieks saņem kādus piecus eiro.
Sludinājumu biju ievietojis portālā “irdarbs.lv” ar pieteikšanās termiņu līdz 16. jūnijam. Interese ir, – līdz 18. maijam bija jau piezvanījuši trīs – visi no tuvējām apkaimēm. Ar dzīvojamo platību nenodrošinu. Varētu ņemt darbā arī skolēnus, taču tas ir daudz sarežģītāk – vecuma ierobežojumi, darba aizsardzības un likumdošanas saistības…”
Kristīne Gulbe, uzņēmuma “Cenu klubs.lv” personāldaļas vadītāja: “Pagaidām mūsu tirdzniecības sistēmā atvērts viens veikals, taču ceram, ka tad, kad pandēmijas ierobežojumi tiks mazināti, varēsim atvērt arī citus veikalus.
Sezonas darbi galvenokārt: augu laistīšana, plauktu tīrīšana, cenu zīmju maiņa, vieglu preču kārtošana… Ierasti sezonas darbiem pieņemam arī studentus un skolēnus, taču ne vairāk par diviem. Viņi mēdz strādāt no 1. jūnija līdz augusta vidum, lai paliktu arī kāds laiciņš atpūtai pirms jaunā mācību gada.
Mums ir stundu samaksa, alga atkarīga no pieredzes, veiktā darba un attieksmes. Sezonas darbinieki parasti cenšas strādāt godprātīgi, tā nodrošinot iespēju atgriezties darbā nākamajā gadā.”
Kristers Briedis, SIA “Dimdiņi Agro” izpilddirektors: “Saimniecībā sezonās darbiem nepieciešams vismaz 100 palīdzīgu roku pāru – kāposti jāiestāda, jāravē un pēc tam arī jānovāc, jāgriež… Izmantojam sezonas laukstrādniekus arī ušņu ravēšanai labības laukos.
Līdz 20. maijam mums jau pieteikušies padsmit palīgu, vēl vajadzētu kādus četrdesmit. Galvenokārt nāk strādāt studenti, arī skolēni, vairāk no Latgales puses, piemēram, Balviem, ir arī no Smiltenes.
Samaksa – izdevīga, jo šiem strādniekiem ir samazinātā nodokļu likme – 15%. Maksājam par padarīto darbu, viens var saņemt dienā 15, otrs, čaklākais, pat no 30 līdz 40 eiro.
Darba sludinājumi izvietoti ne tikai internetā, bet arī uz ziņojumu dēļiem apdzīvotu vietu centros. Darbs lauksaimniecbā ne visiem ir pa spēkam – apsvērām arī iespēju trūkstošo darbaspēku ievest no ārvalstīm, taču no tā atturēja sarežģītā procedūra un fakts, ka saimniecībai cilvēkus nav kur izmitināt.”
Pieredze
Ko saka darba ņēmēji
Uldis Stūrīts (51): “Pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūrai, man laimējās atrast darbu ceļu būves uzņēmumā Smiltenē. Pamatdarbs saistīts ar tiltu būvniecību, betonēšanu.
Nekurnu, lai gan fizisks darbs, tomēr tīkami – ārā svaigā gaisā. Arī alga pietiekama – apmēram pieci eiro stundā, pagaidām darba attiecībās esmu no janvāra līdz novembrim, ceru, ka darba līgumu pagarinās.”
Edvards Grantiņš (22): “Sadarbībā ar SIA “Saltums Kandavā” pērn man laimējās dabūt bārmeņa darbu Rojas “Dzintarkrastā”, tur nostrādāju 2,5 mēnešus. Esmu rīdzinieks, pateicoties darba devējam, mani nodrošināja ar viesnīcas tipa dzīvokli Rojā.
Ar saņemto atalgojumu biju apmierināts. Šogad man ir cerības dabūt darbu (burtiski pēc pāris dienām došos slēgt līgumu), kas saistīts ar sociālajiem medijiem – veidot mājaslapas, intervijas, tāpēc vajadzēs atkal paceļot uz Ventspili un arī Kandavu.”
