Latvieši lasa īru ogas; ukraiņi – latviešu. “Mājas Viesis” pēta, kāpēc trūkst sezonas darbinieku 37
Vasara ir laiks, kad ievērojami palielinās pieprasījums pēc sezonas darbu strādniekiem: ogu lasītājiem, ražas novācējiem, viesmīļiem, saldējuma pārdevējiem, būvniekiem u. c. Lai gan no lauciniekiem nereti dzirdēta sūrošanās, ka “laukos nav darba”, pēdējā laikā izgaismojas cita tendence: darba devēji žēlojas, ka trūkst cilvēku, kas būtu gatavi strādāt. Kamēr latvieši devušies strādāt uz Anglijas un Īrijas plantācijām, tikmēr mūsu ogas lasīs viesstrādnieki no Ukrainas un citām trūcīgākām valstīm.
Ar strādnieku atrašanu iet ļoti grūti, stāsta SIA “Inciema ogas” vadītāja Anita Fritsone, kas pirms zemeņu novākšanas sezonas meklē darbiniekus, kam varētu uzticēt šo atbildīgo darbu. “Parasti piesakās gana daudz cilvēku, bet brīdī, kad jāsāk strādāt, daudzi jau ir pārdomājuši. Bet zemenes negaidīs, kamēr es atradīšu darbiniekus; tās jānolasa, tiklīdz nogatavojušās,” secina Fritsone.
Strādniekiem viņa maksā 45 centus par salasīto ogu kilogramu. Normāls rādītājs ir ap 50 kg dienā, bet čaklākās darbinieces pamanās salasīt no 80 līdz pat 120 kg dienā. Nomocījusies ar strādnieku meklēšanu, Fritsone apsver iespēju sekot citu ogu audzētāju piemēram un nākamgad aicināt talkā viesstrādniekus no Ukrainas.
Cita zemeņu audzētāja Talsu puses zemniece Līga Kukle gan uzskata, ka situācija vēl nav tik kritiska, jo viņai ar strādnieku atrašanu līdz šim veicies gana labi. “Zemeņu lasīšana nav viegls darbs. Cilvēkiem zemenes saistās ar kaut ko saldu, skaistu un saulainu, bet patiesībā ogu lasīšana ir smags darbs. Un laukos paliek arvien mazāk cilvēku, kas zina, ko nozīmē smagi strādāt,” spriež Kukle.
Viņa stāsta, ka saldo ogu lasīšanā tiek iesaistīti ne tikai jaunieši un bezdarbnieki, bet arī tādi cilvēki, kam ir cits pastāvīgs darbs, bet kas vēlas piepelnīties. Piemēram, zemeņu sezonas laikā šādu iespēju labprāt izmanto zivju konservu cehu strādnieces, kam vasarā ir mazāk darba. Kukle viņas slavē kā ļoti čaklas darbinieces.
Piepelnās skolotāji un ukraiņi
Mūsdienu lauksaimniecībā ļoti daudzi procesi tiek mehanizēti un automatizēti, bet ogu lasīšana ir viens no tiem darbiem, kur nekādi nevar iztikt bez roku darba izmantošanas. Tas sagādā galvassāpes krūmmelleņu audzēšanas uzņēmuma “Arosa–R” vadītājai Mārai Rudzātei, jo darbaroku atrašana katru gadu ir ļoti sarežģīts uzdevums.
Īstais ražas novākšanas laiks būs tikai augustā, bet Rudzāte jau tagad meklē cilvēkus, kas būtu gatavi iesaistīties ogu lasīšanā. Sludinājumos darbiniekiem tiek solīts atalgojums, sākot no 859 eiro mēnesī, bet kā galvenā prasība izvirzīta “vēlme strādāt”. Ar darbinieku atrašanu pagaidām diez ko raiti nav veicies.
“Mūsu nozare ir diezgan specifiska, jo lielāks darbinieku skaits faktiski vajadzīgs tikai vienu mēnesi, ražas novākšanas laikā. Visiem “normāliem” cilvēkiem jau ir kāds darbs, bet tie, kas ir brīvi un pa vasaru varētu strādāt, vienkārši nevēlas to darīt. Agrāk pat sūtījām autobusu, lai savāktu darbiniekus, bet nereti tas atbrauca atpakaļ tukšs,” stāsta Rudzāte.
Vasaras brīvlaikā daudzi vecāki meklē iespēju, kā nodarbināt savus bērnus, bet Rudzāte uz nepilngadīgo jauniešu iesaistīšanu ogu lasīšanā raugās skeptiski. Nepilngadīgo darba laiks ir ierobežots ar likumu, turklāt Rudzātes pieredze rāda, ka arī viņu darba kvalitāte diemžēl bieži vien nav pietiekami augstā līmenī.
“Mūsu glābiņš ir skolotāji un mazāk atalgoto biroja darbu veicēji, kas atvaļinājuma laikā izmanto iespēju piepelnīties,” stāsta melleņu audzētāja. Vēl viens glābiņš būs ukraiņu viesstrādnieki, ko Rudzāte nolēmusi iesaistīt ražas novākšanā. “Ukraiņi atbrauks uz vienu mēnesi, lai palīdzētu nolasīt ogas. Viņi ir priecīgi par šādu iespēju, jo Latvijā iespējams nopelnīt vairāk nekā viņu dzimtenē.” Melleņu audzētāja vēsta, ka čaklākie ogu lasītāji var nopelnīt līdz pat 35 – 40 eiro dienā. Ukraiņiem tā ir liela nauda, jo Ukrainā minimālā alga pašlaik ir 3200 grivnu (ap 110 eiro) mēnesī, bet vidējā alga ir ap 6700 grivnu (230 eiro) mēnesī.
