Iešu strādāt, ja atbilstoši maksās 61
Arī ziņojuma autori izpētījuši, ka Latvijā izveidojusies neatbilstība starp piedāvātajām brīvajām darba vietām un to pašreizējo bezdarbnieku skaitu, kas pirms tam strādājuši līdzvērtīgajā profesiju grupā. Piemēram, vislielākais brīvo darba vietu skaits pērn bija reģistrēts speciālistu grupā – 3431 vakance. Tajā pašā laikā valstī ir 5100 bezdarbnieki, kas pēdējā darbavietā strādājuši kā speciālisti. “Iespējams, šī nesakritība varētu liecināt par to, ka pretendentiem ir neatbilstoša kvalifikācija, trūkst specifisku prasmju vai nepieciešama pārkvalifikācija, taču kopumā darbaspēka resursi ir. Neatbilstība, iespējams, ir saistīta arī ar piedāvāto darba vietu teritoriālo izkārtojumu, piemēram, speciālists vajadzīgs Ventspilī, bet viņa dzīvesvieta ir Daugavpilī. Tādējādi aktuāli ir mūžizglītības, bezdarbnieku pārkvalifikācijas, mobilitātes veicināšanas un citi pasākumi, kas vērsti uz bezdarbnieku aktīvāku iekļaušanu darba tirgū,” sacīja V. Valtenbergs.
“Uzņēmēji ir noraizējušies, un viņu rūpes ir saprotamas. Viena no nodarbinātības nozarēm, kurā akūti trūkst darbaroku, ir lauksaimniecība. Ogas varētu lasīt arī mūsu paši cilvēki, bet viņi izvēlas to nedarīt,” ieskicēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma (“V”). “Latgalē ir izteikti liels ilgstošo bezdarbnieku skaits. Mani interesē, ar ko viņi nodarbojas un kā spēj izdzīvot.”
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka šā gada februāra beigās Latgales statistiskajā reģionā no reģistrētajiem bezdarbniekiem vairāk nekā puse – 53% jeb 10,7 tūkstoši – bezdarbnieku bija tādi, kas nav strādājuši jau ilgāk par 12 mēnešiem. Šāda iezīme nav raksturīga citiem reģioniem, kur šādu bezdarbnieku skaits ir daudz mazāks. Pētījumā tika noskaidrots, ka bezdarbnieki dažādās vecuma grupās visbiežāk pauž šādu viedokli: “Es iešu strādāt, ja man atbilstoši maksās”, tādēļ nav brīnums, ka ogu lasīšana viņus neuzrunā. “Esmu runājusi ar vairākiem uzņēmējiem, kas stāsta, ka, piemēram, iebraucējam no Ukrainas ir interese strādāt un nopelnīt. Viņš ir atbraucis uz Latviju, lai darītu un par to arī saņemtu atalgojumu. Tanī pašā laikā mūsu bezdarbnieki to nevēlas darīt. Mēs varam iedomāties, kāda kontingenta pārstāvji ir šie ilgstošie bezdarbnieki, taču tā ir problēma, ko var risināt. Piemēram, Norvēģijā tiek izstrādātas programmas, lai palīdzētu tiem pilsoņiem, kuri ilgstoši atrodas dažādu atkarību ietekmē. Mentori palīdz viņiem ierotēt darba tirgū,” atzīst L. Straujuma.
Bezdarba līmenis – 6,4%
Latvijā 2017. gada beigās bija nepilni divi miljoni (1931,2 tūkst.) iedzīvotāju. No tiem darbspējas vecumā – 1229,5 tūkst. Mazāk nekā puse no iedzīvotāju kopskaita bija ekonomiski aktīvi.
Ekonomiskā aktivitāte pamatā koncentrējas Rīgā un Pierīgā, kur dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju. Ekonomiski aktīvi pērn šajā apgabalā bija 53% jeb 503 tūkst. iedzīvotāju.
Emigrācijas apmēri pārsniedz imigrācijas apmērus, kas ir viens no darbaspēka trūkuma cēloņiem. 2016. gadā Latvijā ieradās, lai dzīvotu, 8345 cilvēki, bet uz citām valstīm pārcēlās 20 574 cilvēki. Nedaudz vairāk kā puse jeb 10,9 tūkst. izbraukušo bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem.
Kopš 2010. gada sākuma vērojama ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Bezdarba līmenis samazinājies no 17,3% (2010. gada martā) līdz 6,4% (2018. gada maijā). Šobrīd viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā – 4,1%, savukārt Latgales reģionā tas ir visaugstākais – 15,4%.
AVOTS: CSP, NVA
