Darbs ir, bet strādāt negrib 61
Ārvalstu investoru padome Latvijā aicina valdību veikt izmaiņas nodokļu normatīvajā regulējumā, paredzot, ka par darbinieku apliekamo ienākumu nav uzskatāmi darba devēja veikti maksājumi par darbinieka uzturēšanos pilsētā un transporta izdevumiem nokļūšanai darbā un mājās reģionā. Latvijā ir problēmas uzsākt uzņēmējdarbību reģionos, kuros ir lielāks bezdarba līmenis un tātad arī lielākas darbaspēka rezerves, tāpēc nepieciešamas atbalsta programmas tiem uzņēmējiem, kuri saimnieko ārpus lielajām pilsētām vai ir izveidojuši sistēmu reģionu darbaspēka nodrošināšanai pilsētās.
Jāatceļ birokrātiskie šķēršļi darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm. Lai novērstu akūtu darbinieku trūkumu vairākās industrijās, kurās trūkst zemākas kvalifikācijas darbinieku, ārvalstu investori ierosina samazināt ārvalstniekiem nepieciešamo līdzekļu apmēru šādās nozarēs: viesmīlībā, lauksaimniecībā, autopārvadājumos, būvniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā.
Tikpat būtiska cik cittautiešu piesaiste ir arī reemigrācijas pasākumu stimulēšana. Lai arī tas nav tūlītējs risinājums akūtam darbaspēka trūkumam valstī, valdībai būtu jāpiešķir papildu finansējums šāda veida pasākumiem. Lai darbinieki vēlētos strādāt, nepieciešama arī atbilstoša vide un infrastruktūra. Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstošu biroju telpu un hosteļu būvniecība, kas veicinātu pašas uzņēmējdarbības jomas attīstību. Tāpat esot jāveic tiesību normu sakārtošana un uzlabošana, piemēram, jāsamazina piemaksas par virsstundu darbu.
Norvēģi sola konkurētspējīgu algu
“Mēs pilnībā piekrītam Ārvalstu investoru padomes Latvijā izstrādātajām rekomendācijām un ceram, ka valdība pieņems atbildīgus lēmumus ar tālejošiem risinājumiem,” novērtē “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”.
Norvēģu uzņēmums nule kā paziņojis, ka Ādažos būvēs Skandināvijā un Baltijas valstīs lielāko cepumu un vafeļu fabriku, radot jaunas 200 darba vietas. “Kvalificēta darbaspēka trūkums apdraud ne tikai uzņēmēju darbību, bet arī Latvijas konkurētspēju, ražošanas attīstību un ekonomikas izaugsmi. Skaidri zinām, ka tuvāko gadu laikā mums būs nepieciešami vēl vismaz 200 papildu darbinieki, tādēļ nepaļaujamies tikai uz valdību, bet paši meklējam risinājumus un ieguldām resursus darbaspēka jautājumā,” uzņēmuma vadības viedokli skaidro sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.
Pirmkārt, tas nozīmē rūpes par esošajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu viņiem teicamus darba apstākļus, pilnveides un izaugsmes iespējas. Otrkārt, tiekot nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums, kas ir virs vidējā līmeņa nozarē. “Sniedzam arī citus sociālos labumus un garantijas. Paši arī veicam izglītošanas un apmācību procesu. Ļaujam apgūt jaunas prasmes, apmācot darba vietā. Tāpat mēs aktīvi sadarbojamies ar izglītības iestādēm, kas apmāca un sagatavo jauniešus darbam pārtikas uzņēmumos. Katru gadu pieņemam jauniešus arī praksē,” piebilst L. Mikša.
Ārvalstnieku vietā savējie
Saeimas Analītiskā dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs kopā ar citiem kolēģiem pagājušajā nedēļā Saeimai prezentēja ziņojumu par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībai. Pētījums ieinteresēja vien dažus, jo lielākajai daļai deputātu no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas aizraujošāk šķita pētīt jaunumus telefonā vai, nesagaidot ziņojuma beigas, doties pusdienu pārtraukumā.
“Latvijā darbaspēka piedāvājumu negatīvi ietekmē ne tikai demogrāfiskie faktori. Iedzīvotāji noveco, profesijas mainās, darbaspēks nespēj pielāgoties jaunajām tirgus prasībām, tāpat vērojams nepietiekams ekonomiskās aktivitātes līmenis jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupā,” sacīja V. Valtenbergs. “Viens no risinājumiem ir ārvalstnieku piesaiste. Nevēlos teikt, ka pilnīgi visiem cittautiešiem tagad jāatver vārti, taču, veidojot ilgtspējīgas nodarbinātības politiku, atvieglojot ārvalstu darbinieku piesaisti, ir iespējams risināt darbaspēka trūkumu.”
Tāpat pētnieki aicināja padomāt par rezervju izmantošanu – nepieciešams sniegt atbalstu reģioniem, uzlabot reemigrācijas politiku, sakārtot darba tiesisko regulējumu, attīstīt infrastruktūru un dot lielāku iespēju pārkvalificēties. Jānis Dombrava (NA): “Tas ir mīts, ka Latvijā nav darbaspēka. Darbarokas būtu, ja šie cilvēki būtu ekonomiski aktīvi un vēlētos strādāt. Mums jāmotivē savējie – mājsaimnieces, invalīdi, bezdarbnieki, nevis jākoncentrējas uz ārvalstnieku piesaisti.”
