Darbnespējas lapa un invaliditāte: vai var saņemt abus pabalstus reizē? 1
Slimoju jau trešo mēnesi, un ģimenes ārste teica, ka, visticamāk, pēc sešiem mēnešiem man vajadzēs pieteikties uz invaliditāti. Nesaprotu, kāpēc es jau tagad nevarētu pieteikties uz invaliditātes grupu un saņemt gan slimības pabalstu, gan pabalstu par invaliditāti? Ja ģimenes ārsts skaidri ir pateicis, ka prognozē invaliditāti, vai vienlaikus nevar piešķirt abus pabalstus? Zāles un rehabilitācija ir ļoti dārga. ANDA RĪGĀ
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta vecākā referente Ruta Veidliņa skaidro, ka invaliditātes ekspertīzi valstī reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta (MK) Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību.
Saskaņā ar tiem invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņa nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, turklāt personai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies, stabili funkcionēšanas ierobežojumi, un to apliecina medicīniskie dokumenti.
Noteikumi paredz, ka invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.
MK noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad personai ir ilgstoša (turpinās ilgāk par 26 nedēļām) darbnespējas lapa. Šādos gadījumos ģimenes ārstam jāievēro arī MK noteikumi Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība, saskaņā ar kuriem, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Valsts komisiju. Tā sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tajā skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai) vai nosaka invaliditāti.
Tātad spēkā esošie normatīvie akti pieļauj iespēju saņemt gan slimības pabalstu, gan invaliditātes pensiju. Tomēr vēršam uzmanību, ka invaliditātes un darbspēju ekspertīzi valstī veic un invaliditāti nosaka Valsts komisija. Ar ģimenes ārsta viedokli vien var nepietikt, lai skaidri prognozētu, tiks vai netiks noteikta invaliditāte, tāpēc ģimenes ārstam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību, nosūtot savu pacientu invaliditātes un darbspēju ekspertīzei.
