Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Darbinieki strīpā iet pie priekšniekiem prasīt algas pielikumus. Vai viņus sadzird? Spriež uzņēmējs un ierēdnis 26

“Nenovēršami spiediens uz algu līmeņiem būs. Ne jau tikai valsts sektorā, ko rāda ziņās biežāk, ka palielināti izdevumi, kas paredzēti algām, vai arī vienkārši iepludināta kaut kāda naudas masa ekonomikā,” runājot par iespējamo algu pieaugumu, TV24 raidījumā “Naudas cena” saka Krišjānis Feldmans, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Viņš turpina: “Arī privātajā sektorā jau esmu dzirdējis par tādiem gadījumiem, kad darbinieki, kaut vai tad, kad degvielas cena pārsniedza 2 eiro litrā, tad darbinieki strīpā gāja pie priekšnieka un teica: “Man jau jāsāk domāt, vai man atmaksājas reģionos braukt uz darbu ar savu privāto automobīli.””

“Spiediens uz algām būs, un būs uzņēmēji, ļoti liela daļa uzņēmēju (protams, arī apgrozījums pieaugs, pastāv iespēja pieaugt apgrozījumam), kas būs spiesti celt arī algas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī atgādina, ka no 1. jūlija ir paaugstināts neapliekamais minimums līdz 500 eiro. Bet esot skaidrs, ka algas celsies.

Cita interesanta tēma ir, ka Latvijā tiek ziņots par nodokļu ieņēmumu palielinājumu, bet vienlaikus arī dzirdam, ka nodokļu parādi pieaug. To skaidrot raidījuma ēterā tika aicināts uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis.

Viņš saka: “Kopumā, protams, spiediens sistēmā ir, it sevišķi privātajā pusē, jo uzņēmēji tajā brīdī, kad aug cenas, ne vienmēr visas cenas ir iespējams pārlikt uz patērētājiem.” Kādu noteiktu brīdi uzņēmums zaudējumus varot uzņemt citādāk.

Ģ.Rungainis: “Mēs droši vien gribētu, lai mūsu darbinieku pirktspēja nekristos, bet nav reāli viņu izkopensēt šobrīd, jo tas samazina uzņēmēju konkurētspēju, it sevišķi tiem, kas strādā uz āru, bet arī iekšējā tirgū ir konkurences situācija.”

Tāpat arī nedrīkst aizmirst, ka 10% Latvijas ekonomikas tiešā veidā bijuši iepriekš saistīti ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Latgales reģionā jo īpaši ir daudzi uzņēmēji, kur sadarbībai ar šīm ekonomikām bija liels īpatsvars: “Skaidrs, ka nodokļu parādi ir tas, ko var darīt. Tu aizņemies no valsts, nemaksājot nodokļus. Tā pēc būtības ir aizņemšanās no valsts.”

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.