Darbinieki pikti, bet klientiem ilgi jāgaida… Kāpēc depozīta nodošana ir tik laikietilpīga? 48
Iespējams, katrs no mums ne reizi vien ir piedzīvojis kaitinoši ilgu gaidīšanu depozīta nodošanas punktos, jo taromāts kārtējo reizi ir pilns vai radusies kāda kļūda, bet par to atbildīgais darbinieks nenāk un nenāk. Bet, kad ierodas, nereti darbinieks ir īgns. Un ne bez iemesla!
Taromātu apkope ir uzticēta pie tiem blakus esošā veikala darbiniekiem, kuriem darba tāpat jau ir gana. Savukārt nemitīgā skraidīšana pie depozīta nodošanas iekārtas ikreiz, kad tā ir pilna vai sistēma uzkārusies, kavē tiešo darbu izpildi un rada dusmas uz klientiem, kuri nodod taru. Pie tam, kā LA.LV pastāstīja viens no taromāta apkalpotājiem, papildu atalgojums par to netiekot saņemts.
Portāls LA.LV sazinājās ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operatoru” (DIO), lai noskaidrotu, vai tiešām taromātu apkalpošanai nevar piešķirt atsevišķu darbinieku, kuram par to arī pienācīgi samaksātu.
Izrādās, ka pēc Latvijas Republikas iepakojuma likuma un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem depozīta iepakojumu saņemšana ir tik tiešām jānodrošina tirgotājiem. To LA.LV norādīja “Depozīta iepakojumu operators” Loģistikas un infrastruktūras direktors Gatis Galejs.
“Depozīta sistēmas operators bez maksas nodrošina tirgotājus ar taromātiem, nodrošina depozīta iepakojumu transportēšanu un sedz tirgotājiem izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu depozīta iepakojumu pieņemšanu,” situāciju skaidroja Galejs.
Ir izveidots speciāls Apsaimniekošanas maksas aprēķina modelis, kur ņem vērā pieņemto iepakojumu veidus, taromātu apsaimniekošanā patērēto laiku, telpu izmaksas un ar taromāta uzkopšanu saistītas izmaksas.
“Darbaspēku izmaksu pozīcija, atkarībā no iepakojumu pieņemšanas veida, var sastādīt 45 – 70% no kopējās kompensācijas apmēra,” apgalvo DIO Loģistikas un infrastruktūras direktors.
Līdz ar to ir skaidrs, ka atbildību par taromātu apsaimniekošanu ir jāuzņemas blakus esošajiem veikaliem un viņu darbiniekiem, bet apsaimniekošanas maksu attiecīgajiem veikaliem sedz “Depozīta Iepakojuma Operators”.
Galejs saka, ka šāda sistēma ir visefektīvākais risinājums Latvijas iedzīvotājiem: “Depozīta iepakojumi tiek iegādāti tirdzniecības vietās un iedzīvotājiem ir iespēja arī tikpat ērti iepakojumus nodot nākamajā veikala apmeklējuma reizē. Pasaulē pastāv depozīta sistēmas, kur iepakojumu pieņemšana tiek nodrošināta caur speciāli veidotiem pieņemšanas punktiem, piemēram, Islandē un Austrālijā. Statistika gan rāda, ka šāds modelis nav pietiekami ērts gala lietotājiem, jo nepieciešams plānot atsevišķu braucienu uz šādu pieņemšanas punktu, tā rezultātā daudz iepakojumu tiek drīzāk izmesti sadzīves atkritumos un netiek atkārtoti pārstrādāti.”
Vīrietis skaidro, ka tieši veikalu darbinieki ir tie, kas atrodas vistuvāk taromātiem, un viņi var ātri reaģēt, kad vajadzīgs. Savukārt atsevišķu darbinieku algošana būtu finansiāli neizdevīga.
“Tas būtiski palielinātu depozīta sistēmas izmaksas, kas atsauktos arī uz depozīta iepakojumu ražošanas izmaksām un vēlāk arī uz dzērienu cenām veikalu plauktos,” tā “Depozīta Iepakojuma Operators” pārstāvis.
Lai iedzīvotājiem sakrātās taras nodošanu padarītu raitāku, DIO ir arī izveidojis infografiku, kurā redzams, kurās dienās un stundās taromātu noslogojums ir vislielākais. Pēc tās cilvēki var izvērtēt, kad iepakojumu nodošana varētu būt ātrāka un kad – lēnāka.
Tāpat “Depozīta Iepakojuma Operatora” mājaslapā ievietota speciāla karte, kur rādīts katra depozīta pieņemšanas punkta reitings. Piemēram, ja rādītājs ir tuvāk 10 ballēm, tad, visticamāk, tajā taromātā izdosies pudeles nodot bez liekas aizķeršanās.
