7.aprīlī sākšu strādāt. Tā man personāldaļā teica. Gribēju jau ātrāk, lai kaut cik uzlabotu konta stāvokli.
Trakoti gribas prom no šejienes, baidos, lai mani te nesalauž.
Vienai skuķītei te ir problēmas ar uzvedību. Iebrauca pie mums jauna ģimene, kura skuķītei saka ļoti nejaukas lietas. Pati biju lieciniece. Tas to bērnu traumēja, viņa baidījās iet ārā no istabas. Beigās skuķīti dabūja vest pie psihiatra dēļ jaunā iemītnieka iebiedēšanas. Iedots nosūtījums uz psihiatrisko slimnīcu. Bērna māte ir šokā.
Man liekas, ka tie sociālie darbinieki te aizraujas ar iebiedēšanu. Man ir labas attiecības ar dežurantiem, viņi ir forši cilvēki. Arī psihologam nav ne vainas. Bet daži sociālie darbinieki raisa nepatīkamas sajūtas. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu no viņiem. Sajūta, ka nevis palīdz un motivē, bet meklē variantus, kā grūtībās esošus cilvēkus salauzt vēl vairāk.