Esmu šeit jau mēnesi. Bieži ir sajūta, ka esmu kā slimnīcā. Apkārt bieži raud bērni. Rīt braukšu uz centru, cenšos nemitīgi atrast iemeslu izkustēties.
Nesen te ieradās jaunā māmiņa ar 2 bērniem. Izšķīrusies no bērnu tēva, cenšas tikt pati galā, tomēr izlikta no dzīvokļa. Izglītība viņai laba, cenšos iedvesmot sūtīt visur CV, bet mazākajam bērniņam ir tikai nepilns gads. Ka varētu kaut ko darīt no mājām, bet datora arī viņai nav. Viņa ir nogurusi, cenšas cīnīties. Ieradās te bez normālām drēbēm. Gribu viņu iepriecināt, tāpēc uztamborēšu mazulītim kādu rotaļlietu. Jāatrod tikai, ar ko to piepildīt – būs lācis un kaķis. Cilvēcīgi man šī ģimene ļoti patīk.
***
Sākšu ar labo ziņu. Esmu atradusi darbu. Gribu sākt strādāt pēc iespējas ātrāk.
Atceries, iepriekš rakstīju, ka esmu saņēmusies iet kārtot sociālās palīdzības statusu? Pilnīgi lieki. Nekas nepienākas. Kad gāju pēc pārtikas pakas, man pateica, ka statuss man ir tikai uz papīra. Kāpēc es tam vispār tērēju laiku? Izstaigājos no kabineta uz kabinetu, piedzīvoju nepatīkamas emocijas, bet statuss mums nepienākas, jo kontā ieripoja vairāk naudas, nekā valstī pieņemts. Tas nekas, ka tā bija no kredīta, ko ņēmu, lai samaksātu rēķinus un paēstu.
Citādi viss pa vecam. Savākties nav viegli, bet cenšos. Pa šo laiku bijuši vairāki kautiņi, pēc tam ir policijas reids ar suņiem.