Darbinieki ļoti novērtē to, ka darbs ir elastīgs. Īpaši tie, kam mājās mazi bērni 0
“Nav, kas strādā,” sūkstās darba devēji. “Darba devējs mani nesaprot,” gaužas jaunietis. Kādi ir iemesli, kādēļ jaunā paaudze visai bieži mētājas kā karsts kartupelis no viena darba uz otru?
Un pats galvenais – kā piesaistīt un noturēt jaunos talantus uzņēmumā? Darba devēji iesaka atteikties no stereotipiem un dot iespēju jauniešiem sevi pierādīt. Ne tikai mācīt viņus, bet arī mācīties no viņiem.
Dots devējam atdodas
Lai rastu risinājumu piņķerīgajai situācijai ar trūkstošo darbaspēku un ieteiktu veidu, kā motivēt jaunus cilvēkus strādāt, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā atbildīga biznesa konferencē ar padomiem dalījās Latvijā labi zināmi uzņēmumi, kuros jaunieši labprāt izvēlas strādāt.
Tādi kā “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”), “Draugiem Group”, “Luminor”, “Accenture”, “Wunder Latvia” un citi.
“Neko nekur un nekad nevar noturēt ar varu. Varam tikai motivēt savus darbiniekus un sniegt viņiem to, kas katram indivīdam nepieciešams,” atklājot konferenci, sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Darbiniekiem, kas uzņēmumā strādā jau ilgāku laiku, viņa iesaka būt atvērtiem pret jaunajiem kolēģiem, neskopoties ar padomiem un palīdzēt, ja redz, ka jaunietis netiek galā ar saviem darba pienākumiem.
“Jo, kā reiz ir teicis Rainis, “dots devējam atdodas”. Esmu pārsteigta, cik jaunieši var būt inteliģenti. Prot ne tikai uzklausīt, bet arī dot labus padomus.”
Kādi tad ir mūsdienu jaunieši? Daloties pieredzē, uzņēmēji stāsta, ka bieži vien nākas saskarties ar jauniešiem, kas ir ļoti zinoši.
Ambiciozi, ar augstām prasībām pret darba devēju. Problēmas esot ar nepietiekami lielo atbildības sajūtu, bet tajā pašā laikā ir gadījumi, kad jaunais cilvēks pārsteidz ar necerētu lojalitāti. Bez šaubām, liels pluss ir viedums jaunākajās tehnoloģijās, ātrums un spēja knaši apgūt nezināmo.
Pārsteidzoši, ka šī paaudze labprāt uzklausa kritiku, neapvainojas, bet nākamreiz noteikti cenšas darīt citādi.
Mūsu nākotne – blogeri un vlogeri?
Taču nav jābrīnās, ka mūsdienās rodas plaisas starp paaudzēm. Deviņdesmito gadu beigās dzimušie jaunieši lielākoties nezina, kāda ir dzīve bez mobilajiem telefoniem. Viņiem patēriņš šķiet pašsaprotama lieta, pieraduši, ka plaukti vienmēr ir pilni.
Tāpat arī aizraušanos ar sevis fotografēšanu un jauno profesiju jēgu, piemēram, blogeris un vlogeris, izprast ir grūti. Runājot tieši par darba tirgu, “Kantar TNS” pētījuma dati liecina, ka jauniem cilvēkiem, tāpat kā citiem, ļoti svarīgs ir atalgojums.
Atšķirībā no vecāka gadagājuma cilvēkiem viņiem ir būtiski, lai darbs ir arī elastīgs – gan laika, gan slodzes ziņā. Darba piedāvājumus jaunieši pārsvarā meklē radu, draugu un paziņu lokā, tāpat “CV-Online” portālā un sociālajos tīklos, bet visretāk ieskatās avīzēs un žurnālos.
Būtiski viņiem ir, lai darbā valda harmonija, ir forši kolēģi, darba vide ir droša un darbs pats par sevi dinamisks un aizraujošs.
“Darba devēji vairs nevar “spēlēt uz stabilitāti”, darbā uzturēt stagnāciju un domāt, ka jaunieti var piesaistīt tikai un vienīgi ar algu,” norāda sociālantropoloģe Sanita Kacuba. Tāpat smieklīgi būtu stāstīt, ka “nekur citur nav labāk kā pie mums”.
“Mūsdienās, kad visu ir iespējams apskatīt internetā un arī ieraudzīt, ka citur tomēr ir labāk, to darīt būtu visai muļķīgi. Tāpat īsti nav pareizi, ja darba devējs aizliedz lietot darba laikā telefonu un ieskatīties sociālajos tīklos.
Ir jāsaprot, ka jauniešiem tā ir būtiska dzīves sastāvdaļa un viņi nevēlas palaist garām aktuālo. Uzņēmējiem jādomā, kā padarīt darba procesu interesantu un sniegt elastīgus risinājumus. Bet jāatceras, ka tāpat kā visiem arī jauniem cilvēkiem atmosfēra darbā un labas koleģiālās attiecības ir visbūtiskākās.”
Attālināts darbs nav apmaksāta brīvdiena
Kā tad īsti jāizprot vārdu salikums “elastīgs darbs”? Attīstoties tehnoloģijām, noteikts darba laiks un noteiktā darba vieta kļūst arvien nepopulārāka. Arvien biežāk cilvēki sāk strādāt no mājām, tādējādi apvienojot privāto dzīvi ar darbu.
“Lai gan digitalizācija ievieš būtiskas izmaiņas ne tikai darba vidē, bet arī sabiedrībā kopumā, jāatceras, ka nedrīkst likt vienādības zīmi starp attālinātu darbu un apmaksātu brīvdienu. Tas, ka strādājat mājās, nenozīmē, ka darba pienākumus drīkstat nepaveikt,” uzsver LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis.
Arī “LMT” personāla attīstības vadītāja Ieva Abakoka piekrīt tam, ka šāda darba forma ir īpaši motivējoša jaunajai paaudzei. “Jaunieši ļoti novērtē iespēju strādāt pusslodzi, elastīgu darba grafiku, kas palīdz noturēt līdzsvaru starp privāto dzīvi un darbu.”
Lai piesaistītu jauniešus darbam, veidojot sludinājumus, “LMT” komanda uzklausa jauniešu domas. Ļauj viņiem ieteikt labākos risinājumus un režisēt video, kas piesaista viņu paaudzes cilvēku uzmanību.
“Ja gribam, lai darbinieki uzticas mums, mums ir jāuzticas viņiem,” akcentē IT uzņēmuma “Wunder Latvia” vadītājs Ernests Gabrāns. Tikai otrdienās viņi strādā birojā, taču uzņēmumā ir arī darbinieki, kas darbu veic, piemēram, no Itālijas, pat Vjetnamas un Indonēzijas.
“Darbinieki ļoti novērtē to, ka darbs ir elastīgs. Īpaši tie, kas vēlas ceļot, un tie, kam mājās ir mazi bērni.”
Uzņēmumā “Draugiem Group” vidējais darbinieku vecums ir 28 gadi. Jautāts, kādēļ jaunieši labprāt izvēlas strādāt pie viņiem, “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks norāda, ka darbā ir jājūtas komfortabli. Viennozīmīgi alga nav prioritārais iemesls.
“Ir jāieklausās darbinieka vēlmēs un vajadzībās, jāizprot, kas viņam ir svarīgi. Labprāt dodam darbu studentiem, bet veidojam darba grafiku tā, lai jaunietim nebūtu jākavē lekcijas. Jo, mūsuprāt, studijas ir pirmajā vietā.”
