Bērns pēkšņi saslimis un jāizņem no dārziņa, bet priekšnieks neļauj atstāt darba vietu. Kā rīkoties? 6
Maija Pastare, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Biju darbā, kad zvanīja no bērnudārza un teica, ka bērns pēkšņi saslimis un jāizņem no dārziņa. Priekšnieks negribēja mani laist, jo nav, kas uzreiz aizvieto. Kādas ir manas tiesības šādā situācijā? SIGNE K.
Darba likums nosaka darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni vairākos gadījumos.
Viens no tiem ir darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.
Par pēkšņo un negaidīto situāciju tūlīt jāziņo darba devējam. Darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, tāpēc darba devējam nav tiesību neļaut to izmantot. Protams, darba devējam var sagādāt grūtības darbinieka nekavējoša aizvietošana, taču tas nedrīkst būt atteikuma iemesls.
Aprakstītajā gadījumā mamma, izvērtējot situāciju, var ņemt darbnespējas lapu B, kas tiks apmaksāta no pirmās dienas, vai uzticēt slimā bērna kopšanu citam ģimenes loceklim.
Ja netiek ņemta darbnespējas lapa, kā apliecinājumu attaisnotam darba kavējumam varētu lūgt izziņu par ārsta apmeklējumu.
Ir arī gadījumi, kad jāveic veselības pārbaude bērnam, piemēram, kāds diagnosticējošs izmeklējums. Šādā reizē ir atļauta darbinieka īslaicīga prombūtne, ja bērna veselības pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Tomēr dažkārt tā var aizņemt gandrīz visu dienu, ieskaitot ceļu no attālākas vietas līdz ārstniecības iestādei. Arī tad uz vienu dienu pie ģimenes ārsta var noformēt darbnespējas lapu B.
Cik ilgi var būt īslaicīga prombūtne
Darba likumā nav noteikts īslaicīgas prombūtnes ilgums, tas ir atkarīgs no konkrētā gadījuma. Labi, ja darbinieka rīcība šādas īslaicīgas prombūtnes reizēs ir reglamentēta uzņēmuma vai iestādes darba kārtības noteikumos. Tad darbiniekam ir skaidri zināmi savi pienākumi un tiesības, proti, kā notiek darba devēja informēšana, kādi attaisnojoši dokumenti prombūtnes apliecināšanai vajadzīgi.
Par īslaicīgās prombūtnes laiku darba devējam nav noteikts pienākums izmaksāt darba algu. Darba likuma 74. pantā minēti gadījumi, kad jāizmaksā atlīdzība, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Taču īslaicīgas prombūtnes gadījumu nav starp tiem.
Tomēr risinājumu var rast, savstarpēji vienojoties. Vēl labāks risinājums būs darba kārtības noteikumos, darba koplīgumā vai kādā citā iekšējā normatīvajā aktā noteiktais regulējums par darba samaksu īslaicīgas prombūtnes gadījumos.
Nav tiesību uzteikt darba līgumu
Ir jāzina, ka īslaicīga prombūtne nedrīkst būt par pamatu tam, lai darba devējs sodītu darbinieku vai pat atbrīvotu no darba. Protams, darbiniekam pēc iespējas agrāk jāziņo darba devējam par īslaicīgas prombūtnes nepieciešamību un jābūt gatavam to attaisnot.
Darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni regulē Darba likuma 147. pants.
UZZIŅA
• No 2020. gada 21. oktobra papildināta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība – slima bērna kopšanas gadījumā darbnespējas lapu par pirmajām trim slimības dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā var izsniegt attālināti – bez bērna personīgas apskates.
• Ja trijās dienās bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, darbnespējas lapas turpināšanai ārstam vai ārsta palīgam saslimušais bērns jāizmeklē klātienē.
• Šāds regulējums ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.
