Dažos darbos vērojama kavēšanās. Vai pasaules čempionātu hokejā izdosies noorganizēt, kā nākas? 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc diviem mēnešiem un divām dienām Rīgā sāksies pasaules čempionāts hokejā. Turnīra organizatori raujas “melnām mutēm”, jo darāmā ir ļoti daudz.
Vakar viņi sabiedrībai ziņoja par paveikto kopš 19. janvāra, kad Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) pavēstīja, ka sacensības notiks tikai Latvijā.
Dažos darbos ir vērojama kavēšanās, organizatoriem uzsverot, ka nekas kritisks nav noticis un tā ir dabiska lietu norises kārtība.
Treniņu halle un iepirkumu process
Aizvakar vajadzēja notikt “Daugavas” stadionā uzbūvētās ledus halles (ar diviem hokeja laukumiem) atklāšanas jeb lentītes griešanas svētki. Tur čempionāta laikā paredzēti dalībkomandu treniņi. Būve ekspluatācijā nav nodota un nebūs nodota arī pēc mēneša.
Būvnieki tagad sola, ka viss būs gatavs līdz 30. aprīlim, lai jau 2. maijā tur ledu varētu iemēģināt Latvijas izlases kandidāti.
“Mums ir rakstveida apliecinājums un grafiks – kas jāizdara katrā dienā, lai 30. aprīlī halle tiktu nodota ekspluatācijā. Tas rūpīgi tiek pārbaudīts,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs.
Šī būve ir celta par valsts un Eiropas fondu naudu. Severs piebilst, ka šobrīd ir tikai A plāns, ka viss būs sagatavots laikā, par sliktāko scenāriju nedomājot.
Otra aizkavēšanās ir saistīta ar iepirkumu procesu, lai varētu sākt Olimpiskā sporta centra futbola halles pārveidošanu par hokeja arēnu. Kavēšanās ir birokrātisku šķēršļu dēļ, jo orgkomitejas pārstāvei SIA “Hokeja akadēmija” ir jākļūst par elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) lietotāju.
Radās jautājumi starp sistēmas uzturētājiem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), vai šī SIA ir tiesīga to izmantot. “Hokeja akadēmijas” valdes loceklis Edgars Buncis skaidroja, ka iepirkumu procesu tas neesot aizkavējis, darbs paveikts, jāsagaida tikai atļauja izmantot EIS sistēmu.
“No mūsu puses procedūras ir notikušas, palikušas vien trīs iepirkuma sadaļas, par kurām atbilde būs nākamās nedēļas sākumā. No plānošanas viedokļa procesi nav ietekmēti. Olimpiskais centrs no savas puses jau gatavojas, bet “Hokeja akadēmija” ēkā ies 6. aprīlī un sāks plānotos darbus, lai līdz 6. maijam ir gatavs ledus. Savukārt 19. maijā jābūt gatavai arī visai infrastruktūrai, kas saistās ar televīzijas lietām, ģērbtuvēm, reklāmām un daudzām citām lietām. Ledum Olimpiskajā centrā jābūt jau 6. maijā,” tā Buncis.
Kad IIHF Latvijai piešķīra visa čempionāta rīkošanas atļauju, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis sacīja – pirmais darbs ir juridisko jautājumu sakārtošana ar IIHF un valsti. Arī šo līgumu noslēgšana ir iekavējusies…
Valsts nauda, IIHF kongress
Severs norāda, ka līdz šim valsts pasaules čempionāta rīkošanā ir ieguldījusi 593 268 eiro, bet kopējā summa nebūs lielāka par 3,7 miljoniem. Lielākā daļa aizies Olimpiskā sporta centra pielāgošanai čempionāta vajadzībām.
Tur no valsts līdzekļiem tiks tērēti trīs miljoni, bet vēl 435 000 “piemetīs” IIHF. No kopējās summas gandrīz puse (1 678 905 miljoni eiro) ir paredzēti nomas maksai un OSC pielāgošanai čempionāta vajadzībām.
Savukārt no pārējās summas lielāko daļu (772 150 eiro) veido ledus laukuma uzstādīšana un ledus liešanas kombaina iegāde. Citas izmaksu pozīcijas ir elektrība un komunālie maksājumi (181 500 eiro), 280 spēlētāju skapīši (80 000 eiro), audiovizuālā nodrošināšana (157 391 eiro), rezerves ģeneratori (302 500 eiro), spēlētāju ģērbtuves (56 810 eiro), iekšējie elektriskie pieslēgumi (36 276 eiro), tribīnes (108 900 eiro) un neparedzētās izmaksas (60 643 eiro).
Severs uzsver, ka valsts ieguldītās naudas izlietošana tiks stingri kontrolēta, veicot skrupulozu auditu. Publiskajā telpā jau izskanējis, ka IIHF kongresa sarīkošanai LHF lūgusi papildu finansējumu, kas šobrīd veidojot jau 380 000 eiro. “Valsts 158 000 eiro savulaik piešķīra IIHF pusgada kongresa rīkošanai, kas nenotika, un šī nauda nav izlietota.
Šobrīd nav skaidrs, vai epidemioloģisko apstākļu dēļ Rīgā varēs notikt IIHF gada kongress, bet, ja notiks, tad nauda tā sarīkošanai ir ieplānota,” piebilst Severs.
Kongresam vajadzētu notikt no 2. līdz 7. jūnijam, uz kuru ierastos 150 dalībnieki un 50 viesi. Šie 200 cilvēki esot jāizmitina un jāpabaro, kā arī jānodrošina kongresam nepieciešamās telpas un aprīkojums.
LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols izceļ, ka IIHF kongresa norise ir būtiska klātienē, jo tikšot izvirzīti jaunie organizācijas prezidenta amata kandidāti un padomes locekļi. Ilggadējais IIHF prezidents Renē Fāzels gada beigās sola amatu atstāt.
Daži fakti par čempionātu Rīgā
* Izmaksas – 17,7 miljoni, no kuriem 14 miljonus sedz IIHF (no tiem divus miljonus Covid-19 protokola nodrošināšanai), bet 3,7 miljonus Latvijas valsts.
* Brīvprātīgie palīgi – pieteikušies 3035 cilvēki; ja čempionāts notiks bez skatītājiem, būs nepieciešama 700 cilvēku palīdzība, ja ar skatītājiem, tad 1100.
* Medaļas – to dizains tiek izstrādāts, izgatavos uzņēmums “Monētu Nams”.
* Talismans – ezis “Spaikijs” (“Spiky”), čempionāta vajadzībām tiks izgatavoti četri īpaši talismana tērpi.
* Latvijas izlase – pirms čempionāta aizvadīs sešas pārbaudes spēles, divas pret Latvijas U-18 izlasi, divas viesos pret Slovākiju (21./22. aprīlī) un divas mājās pret Šveici (14./15. maijā). Oficiāli treniņi sāksies 5. aprīlī.
