Darbaspēka trūkuma dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā var sapūt uz lauka 6
Lai gan šogad kļuva iespējams nokārtot atļaujas sezonas strādnieku no ārvalstīm nodarbināšanai, tas tapa zināms novēloti, kad vairums potenciālo darba ņēmēju jau bija atraduši darbu citviet un kamdēļ liela daļa ogu ražas Latvijā var sapūt uz lauka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka.
Viņa teica, ka pirmo gatavo ogu – zemeņu – ražas novākšana sākās pirms apmēram divām nedēļām un turpinās joprojām. Tā kā lielie zemeņu audzētāji parasti stāda vairākas, dažādas šķirnes, kas nogatavojas atšķirīgos laikos, precīzu ražas apmēru Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pāragri novērtēt. Vēlās zemenes vēl tikai gaidāmas.
Vienlaikus viņa teica, ka vairumam ogu audzētāju problēmas joprojām ir trūkstošais darbaspēks.
Tas, cik daudz ogu paliks uz lauka, precīzi nav aplēšams. “Saimnieki saka, ka lauki ir pilni ar ogām un visa raža sapūs, ja nebūs strādnieku,” viņa sacīja, uzsverot, ka tas tiešā veidā negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku neiegūtos nodokļu ieņēmumos un cilvēku laukos pirktspēju, jo raža netiks novākta un pārdota.
Līdzīga situācija kā zemeņu audzētājiem draud arī pārējo ogu audzētājiem, kuriem raža vēl tikai gaidāma, lēsa Kajaka. Reti kuras ogas, piemēram, upenes un dzērvenes ir pārstrādājamas un iespējams mehanizēti novākt. Deserta ogas nav jānolasa ar rokām, kas ir milzīgs darbs, kamēr strādājošo nav.
Kajaka skaidroja, ka Latvijas vietējie iedzīvotāji, tostarp bezdarbnieki, joprojām nepietiekami vēlas lasīt ogas.
“Ir daudzi, kuri negrib to darīt un ir tādi, kuri nevar, jo tas nav viegls darbs,” skaidroja Kajaka,
atgādinot, ka ogas lielākoties jālasa, kamēr ir sauss un prasti karstā laikā, ko ne katrs spēj veselības dēļ un liela daļa arī negrib. Pagaidām joprojām saimnieki mēģina visos iespējamos veidos piesaistīt trūkstošo darbaspēku.
Lai arī atļaujas sezonas strādnieku no ārvalstīm nodarbināšanai šogad ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) starpniecību kļuva iespējams nokārtot, informācija par šādu iespēju parādījās novēloti.
Tobrīd vairums potenciālo darba ņēmēju no ārvalstīm jau bija atraduši darbu citās valstīs, kā piemēram, Polijā. “Strādnieku nav, visi ir prom,” skumji piebilda Kajaka, atzīstot, ka problēma salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav mazinājusies.
Latvijas Augļkopju asociācija apvieno lielākos Latvijas augļkopjus. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.
