Darbaspēka rezerves izsīkst, tā turpināt nevar – ekonomisti par bezdarbu un nodarbinātību 1
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijā šī gada trešajā ceturksnī bija nodarbināts 920,1 tūkstotis jeb 65,3% iedzīvotāju. Tas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Tāpat CSP dati liecina, ka trešajā ceturksnī Latvijā bija 68,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Vai tā var turpināties, kāda ir situācija reģionos, kā arī par to, ko varam gaidīt turpmāk, skaidro ekonomisti.
Agnese Buceniece, “Swedbank” vecākā ekonomiste: Jo ilgāk aug ekonomika jo karstāk iet darba tirgū
Darbaspēka rezerves izsīkst
Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem.
Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās.
Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.
Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15,3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%.
Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17,2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences.
Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu.
Trešajā ceturksnī 70,1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs.
Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.
Tomēr kopumā darbaspēka rezerves izsīkst. Bezdarba līmeni samazināt kļūs arvien grūtāk. 43,1% no visiem bezdarbniekiem ir darba meklējumos jau vismaz gadu, kas liecina par to, ka viņu prasmes neatbilst tam, kas nepieciešams darba devējam, vai arī viņiem trūkst motivācijas strādāt.
Bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet tas notiks daudz lēnāk, jo darba tirgus tuvojas savai iespēju robežai. Tas nozīmē, ka darbaspēka trūkums aizvien būs aktuāls, gluži tāpat kā atalgojuma pieaugums. Darba tirgu atdzesēt, visticamāk, var vien būtiska ekonomikas sabremzēšanās, kas tuvākajā laikā nav gaidāma.
Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists: Mēs strādāsim vēl cītīgāk
Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka.
Tas tā nevar turpināties
Nodarbinātība Latvijā turpina strauji augt. Taču straujākā kāpuma brīdis jau varētu būt aizvadīts. 3.ceturksnī Latvijā strādāja par 1,9% vairāk cilvēku nekā pirms gada. Pirmajā ceturksnī gada pieaugums bija 1,8%, bet 2.ceturksnī pat 2,0%. Strādājošo skaits ir sasniedzis 920 tūkstošus.
Toties darba meklētāju īpatsvara kritums gada griezumā ir paātrinājies, līdz 1,5 procentpunktiem (pp) no 1,2 pp šī gada 1. pusē. Šādi mērītais bezdarba līmenis 3.ceturksnī bija 7,0% jeb 68,8 tūkstoši cilvēku.
Neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu objektu darba tirgos un demogrāfiskajos procesos kopumā kļūst arvien neizbēgamāka. Ir tikai divi varianti — vai nu apstāsies nodarbināto skaita pieaugums vai arī mainīsies migrācijas bilance. Spriežot pēc nesenās Igaunijas un Lietuvas pieredzes, ticamāks ir otrais.
Līdz vēsturiski zemākajam darba meklētāju īpatsvaram (5,3%) varētu nonākt nedaudz vairāk nekā gada laikā, ja vien turpinātos pašreizējais bezdarba krituma temps. Taču tas neturpināsies ilgi. Ekonomikas pieaugums visdrīzāk mēreni piebremzēsies, bet strādājošo skaita tālāka audzēšana būs kāpums pret arvien stāvāku kalnu.
Līdz bezdarbam apmēram 5% līmenī varētu nonākt nākamo 3-4 gadu laikā, šoreiz jau bez ekonomikas pārkaršanas, pateicoties atšķirīgam cilvēku izvietojumam valsts teritorijā un augošajam izglītības līmenim, kā arī tirgus ekonomikā uzkrātajai darba pieredzei.
Šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt 7,5%, bet nākamgad — ap 6,7%.
Reģionos vēl ir diezgan auksti
Nodarbinātība Rīgā un tās apkārtnē strauji augt vairs nevar, ja vien te neuzbūvē daudz jaunu mājokļu, bet tas nevar notikt ļoti ātri. Lielākas ir iespējas reģionos.
CSP sniedz datus par strādājošajiem pilsētās un novados pēc faktiskās darbavietu atrašanās vietas.
Saskaņā ar tiem Rīgā un Pierīgā vidēji 2016. gadā bija 0,6 aizņemtās darbavietas un pašnodarbinātie uz vienu iedzīvotāju. Pārējos reģionos šī attiecība ir tikai 0,35 – 0,4 vai vēl zemāka.
Skaidrs, ka galvaspilsētas reģiona iedzīvotāji vieni paši šīs iespējas izmantot nevar, viņiem palīdz citi, galvenokārt zemgalieši.
Tāpēc tas, ka Zemgalē šis koeficients ir viszemākais, nav lielākā Latvijas darba tirgus problēma. Daudzi Jelgavas, Bauskas, Iecavas un Aizkraukles un to apkārtnes cilvēku strādā ārpus Zemgales.
Taču Vidzemes un Kurzemes iedzīvotājiem šādas iespējas jau ir krietni ierobežotākas, kaut ikdienas migrācija no Vidzemes rietumu daļas Rīgas virzienā nav nenozīmīga. Šajos reģionos katrā vajadzētu vismaz padsmitus tūkstošu papildus darbavietu, lai varētu droši runāt par pilnu nodarbinātību.
No Latgales ikdienā braukāt uz galvaspilsētu nav iespējams, tuvākie attīstības centri ir vāji, bet bezdarbs visaugstākais. Tātad šeit darbavietu deficīts varētu būt vēl lielāks.
Aplūkojot bezdarba datus — gan reģistrēto bezdarbu, gan darba meklētāju īpatsvaru, kontrasts starp reģioniem izskatās mazāks. Taču viens no izskaidrojumiem ilgstošu ierobežotu ekonomisko iespēju radītās emocionālās sekas, kas mudina nereģistrēties, neuzskatīt sevi par potenciālo darbinieku.
Cits — atšķiras vecuma struktūra. Taču var jautāt, kāpēc tāda ir izveidojusies, vai ekonomiski aktīvā vecuma cilvēki, kas no šīm vietām ir aizbraukuši, labprāt nevēlētos dzīvot ar savām ģimenēm?
Kāds piedāvājums, tāds pieprasījums
Vismaz padsmit tūkstoši papildus strādājošie katrā reģionā — tas var šķist neticams skaitlis, klausoties biežās sūdzības par darbaspēka trūkumu. Nav šaubu, ka atrast darbiniekus ir grūti arī daudzviet ārpus valsts centrālās daļas.
Taču jāsaprot, ka darba iespējas arī citos reģionos ir izteikti koncentrētas atsevišķās pilsētās.
Ir plaši apvidi, kur tipisks darba tirgus piedāvājums ir minimālā alga vai nedaudz vairāk vai arī laba alga dažos gada mēnešos. Vai arī — regulāra alga, kas tuva vidējai, bet darbavietā, kas ir ievērojamā attālumā no mājām.
Risinājumi ir tikai divi — vai nu darbavietas dodas pie cilvēkiem, vai cilvēki dodas pie darbavietām, visdrīzāk mainot dzīvesvietu. Lai mainītu darbavietu, ir vajadzīgi mājokļi.
Tāpēc priecē tas, ka mājokļu būvei un rekonstrukcijai izsniegto atļauju apjoms šogad audzis par 15,4%, bet ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana šogad augusi pat par 47,9%.
Nodarbinātības līmenis jau ir vēsturiski augstākais. Taču tas var vēl augt. Ja Latvijas nodarbinātības līmenis Latvijā (65,3%) panāktu Igaunijā sasniegto (68,2%), strādājošo skaits augtu par ~30 tūkstošiem.
Turklāt nav jau tā, ka kaimiņvalsts darba tirgū viss būtu absolūti perfekti. Ja nodarbinātību palielināsim līdz Zviedrijas līmenim, papildus strādājošo skaits var augt pat divreiz vairāk.
Starp tiem, kas strādā nepilnu darba laiku, 28% jeb 21,2 tūkstoši ir tādu, kuri vēlētos strādāt uz pilnu slodzi, bet nevar atrast šādu iespēju.
Tad, kad Latvijas darba tirgus rezerves būs pilnīgi izsmeltas, kas notiks dažu gadu laikā, par nacionālās dienaskārtības pirmo punktu var kļūt liela mēroga imigrācija. Kā tas tiks izšķirts, tas jau ir atkarīgs no izvēlēm starp ekonomiskajiem un pārējiem mērķiem.
Finanšu ministrija: Bezdarba līmenis turpina strauji samazināties, un aug nodarbināto skaits
Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī turpinājis strauji pazemināties bezdarba līmenis un visai spēcīgi audzis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājies līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vēl nedaudz straujāks samazinājums nekā gada pirmajā pusē.
Bezdarba kritumā būtiskākā loma ir bijusi ekonomikas straujajai attīstībai, kas radījusi augošu pieprasījumu pēc strādājošajiem, un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bijis par 1,9% jeb 17,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, uzrādot aptuveni tādu pašu pieauguma tempu kā gada pirmajā pusē.
Kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, visstraujāk jaunas darba vietas pēdējā gada laikā veidojušās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, būvniecībā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur aizņemto darba vietu skaits trešā ceturkšņa sākumā bijis attiecīgi par 8,2%, 6,2% un 4,3% lielāks nekā pirms gada.
Savukārt neliels darba vietu skaita samazinājums pēdējā gada laikā fiksēts finanšu pakalpojumu, tirdzniecības, transporta, valsts pārvaldes un energoapgādes nozarēs.
Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, un nodarbinātības pieaugumu šogad nodrošina arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem trešajā ceturksnī sasniedzis jau 70,1%, pirmo reizi vēsturē pārsniedzot 70% līmeni.
Situāciju, kad iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem arvien pieaug, veicina gan straujā ekonomikas izaugsme un labākas iespējas atrast labi apmaksātu darbu, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskā paaugstināšana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.
Ekonomikai strauji attīstoties, pēdējā gada laikā strauji audzis pieprasījums pēc darbiniekiem, un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēdējā gada laikā vairāk nekā divkāršojies, septembra beigās sasniedzot 24,1 tūkstoti.
Tas tikai nedaudz atpaliek no pirmskrīzes laikā sasniegtā 24,6 tūkstošu maksimuma.
Lai gan atsevišķās nozarēs un profesijās ir izjūtams darbinieku trūkums, kopumā darbaspēka resursi Latvijā šobrīd vēl nav pilnībā izmantoti, un, kā liecina NVA dati, septembra beigās kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 12,0 tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību, bet 20,1 tūkstotim bija vidējā profesionālā izglītība.
Ja kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits pēdējā gada laikā ir krities par 7,7%, bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību pēdējā gada laikā pat ir nedaudz pieaudzis, ko ietekmējusi darba vietu samazināšanās nerezidentus apkalpojošajā finanšu sektorā.
Arī pēdējo ceturkšņu spēcīgie nodarbināto skaita pieauguma dati parāda, ka, neskatoties uz ierobežojumiem, ko darba tirgum uzliek darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita pastāvīgā samazināšanās, iespējas nodarbinātības pieaugumam vēl nav pilnībā izsmeltas, un arī 2018. gadā kopumā strādājošo skaits būs palielinājies vairāk nekā tika prognozēts gada sākumā.
Savukārt bezdarba līmenis arī nākamajos ceturkšņos turpinās spēcīgi samazināties.
Lai gan šobrīd jau ir vērojami zināmi strukturāli ierobežojumi un pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības, zemākais bezdarba līmenis kaimiņvalstīs – Lietuvā trešajā ceturksnī 5,9% un Igaunijā – 5,2%, liecina, ka arī Latvijā bezdarbam ir iespējas pazemināties, tuvojoties kaimiņvalstu līmenim.
To apliecina arī Latvijā vērojamais straujais bezdarba kritums pēdējos mēnešos.
