Darbarūķi, apātiskie un ballētāji. Apskati, kurš novads tavējais? 12
Pētījumā, balstoties uz “lielajiem datiem” no telefonu zvanu un īsziņu daudzuma analīzes, noskaidrota visu Latvijas novadu un pilsētu ekonomiskā aktivitāte, tos izdalot astoņos dažādos tipos.
Darbarūķi, ballētāji un hedonisti – tikai daži no novadu tipiem, kurus izdalījuši “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un Latvijas Universitāte (LU). Kopīgā pētījumā “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” noskaidrota visu Latvijas novadu un lielāko pilsētu ekonomiskā aktivitāte. Tas izdarīts, izmantojot t. s. lielos datus, kas iegūti, analizējot LMT tīklā izejošos un ienākošos zvanus un īsziņas. Latvijas mērogiem unikāls risinājums, kas ļauj analizēt katra novada stiprās un vājās vietas, kā arī ļauj efektīvāk organizēt darbu nākotnē. Tomēr, kā norāda eksperti, ne bez trūkumiem.
Atklāj iedzīvotāju kustību
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš sacīja, ka pētījums tiešā veidā ļauj prognozēt ekonomiku.
“Rīks ļauj pa minūtēm redzēt iedzīvotāju kustības virzienus un novērot, kur notiek ekonomiskā aktivitāte. Varam pateikt, kur viņi kustas dienā, kur – naktī. Tas dod iespēju prognozēt ceļu izmantošanas intensitāti, palīdz izšķirties par dažādu investīciju veikšanu vienā vai otrā vietā. Investīciju atdeves mērījumi ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kāpēc vispār projektu sākām. Varam izmērīt, kā ir mainījusies aktivitāte konkrētā vietā pēc tam, kad tur ir kaut kas izdarīts, piemēram, uzbūvēts kāds objekts.
Otrs – reģionālo stratēģiju veidošana. Varam atrast labāko stratēģiju katrai pašvaldībai, pilsētai. Varam arī pēcāk izmērīt, vai šī stratēģija strādā vai nestrādā. Varam mērīt transporta plūsmu, palīdzēt uzlabot transporta grafiku sistēmu, palīdzēt uzņēmumiem, piemēram, saprotot, kur labāk būvēt veikalu,” sacīja profesors.
LMT prezidents Juris Binde piebilda, ka rīks var palīdzēt arī izglītības reformu veikšanā, optimizējot skolu tīklu. Tāpat ekonomisko aktivitāšu karte uzņēmumiem var ļaut ieekonomēt degvielu, optimizējot savu darbību. Varēs arī saprast, kurus ceļus remontēt pirmos. Viņaprāt, jaunais rīks ir eksportspējīgs, to varētu pārdot arī ārpus Latvijas.
Tomēr unikāls risinājums šis nav – kaimiņu igauņu uzņēmums “Reach-U” analizē vēl vairāk datu, turklāt pērn noslēdzis līgumu ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” par projekta “Baltijas ģeodatu tirgus” kopīgu attīstīšanu, lai radītu Baltijas ģeotelpisko servisu platformu. Arī Nīderlandē, Beļģijā un citviet tehnoloģija nav sveša.
Trūkst interneta lietojamības analīzes
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone norādīja, ka risinājums ir ļoti noderīgs un iegūtie dati biznesa vajadzībām ir ļoti svarīgi. “Zinot cilvēku pārvietošanos no punkta A uz punktu B, var izdarīt vairākus secinājumus, piemēram, runājot par īres dzīvokļiem dažādās pašvaldībās, runājot par ceļu infrastruktūru, bet pats svarīgākais – runājot par jau vairākus gadus iecerēto reģionālo reformu. Bez jēgpilnas, uz datiem balstītas informācijas nevar veikt nedz veselības sistēmas reformas, nedz izglītības sistēmas, nedz citas reformas. Pašvaldībām ir iespēja uz sevi paskatīties no malas, saprotot, kur katra ir spēcīga, kur – vāja,” teica LDDK līdere.
Viņa gan pētījumā gribētu ieraudzīt arī interneta lietojamības atspoguļojumu. “Viena uzņēmuma lokā darbinieki var strādāt Viļānos, Rēzeknē un Īrijā. Ja pareizi šo rīku izmanto, tad tas var kalpot kā lielisks reemigrācijas rīks.” G. Bērziņš norādīja, ka datu pārraide ir vēl viena iespēja, kā papildināt rīku, taču sarežģītāk analizējama, jo tas neparāda ekonomisko aktivitāti. “Kāds laukos var straumēt filmu, patērēt lielu datu apjomu, bet tas par ekonomisko aktivitāti neko neliecina. Taču ir cits rādītājs, kuru uzskaitot datu precizitāte pieaugs divas reizes. Šobrīd ar LMT runājam par tā iespējamo ieviešanu,” sacīja profesors, neatklājot, kas tas par risinājumu.
Ne visu ļauj datu aizsardzības noteikumi
No pētījuma prezentācijā klātesošajiem izskanēja vēlme izdalītus atsevišķus datus par tūristiem, kuru aktivitāte pētījumā nav apskatīta. G. Bērziņš sacīja, ka tas ir pavisam vienkārši realizējams plāns un rīkā jau ir atstāta atsevišķa kolonna ārzemnieku aktivitātei, taču šajā brīdī visi plāni atduras pret datu aizsardzību un plaši apspriesto vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), ko ieviesīs jau maijā un kas paredzēs ļoti stingrus personu datu lietošanas ierobežojumus.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka šobrīd Saeimā Centrālā statistikas pārvalde aktīvi pieprasa piekļuvi visu operatoru statistikai, taču ir grūti saprast, ko operatori drīkst un ko nedrīkst nodot, kā arī ko grib un negrib nodot statistikas pārvaldes rīcībā. “GDPR var būtiski kavēt ekonomisko attīstību valstī, taču to visu var saprātīgi atrisināt. Ja regulas un direktīvas gudri interpretē, tad iespējas būs. Nīderlande to pierādīs. Problēma ir galvā, katru aizliegumu izpildot burtiski. Taču, tiklīdz pārstāj baidīties, daudz ko var pārkāpt bez juridiskām sekām,” sacīja M. Pūķis.
Arī J. Binde norādīja, ka regula nav jāpiemēro pašā stingrākajā redakcijā, jo tas būtiski bremzēs ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas attīstību. “Ceru, ka regula vismaz netraucēs darbu, jo pesimistiskākajā scenārijā traucēs gan. Konkurējošie reģioni – ASV un Āzija – neslimo ar šo slimību, un globālā mērogā šiem reģioniem būs priekšrocības.”
Pēc ievāktajiem datiem izdalītās astoņas grupas
Darbarūķi:
• Augsta aktivitāte darba dienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās
• Latvijas ekonomikas dzinējspēks
• Pilnībā neizmanto brīvdienu potenciālu
• Jāattīsta pakalpojumu sektors
• Augsta atkarība no ekonomiskās aktivitātes svārstībām
Harmoniskie:
• Augsta un vidēji augsta aktivitāte darba dienās un vidēja aktivitāte brīvdienās
• Līdzsvarota attīstība
• Nepietiekami resursi nākamajam izrāvienam
• Atkarībā no prioritātēm jāattīsta ražošanas un pakalpojumu sektors
• Nepareizi izvēlētas prioritātes sadrumstalo pieejamos resursus
Mērenie:
• Vidēja ekonomiskā aktivitāte darba dienās un brīvdienās
• Vienmērīga aktivitāte
• Nav pietiekami izmantots resursu potenciāls
• Jāpaaugstina darba produktivitāte un ekonomiskais potenciāls
• Samazinās ekonomiskā aktivitāte un reģiona attīstība
Apātiskie:
• Zema aktivitāte darba dienās un vidēja aktivitāte brīvdienās
• Brīvdienu potenciāls
• Zema ekonomiskā aktivitāte darba dienās
• Jāattīsta pakalpojumu sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Reģiona degradācija
Ballētāji:
• Zema aktivitāte darba dienās, bet augsta aktivitāte brīvdienās
• Plaukst un zeļ brīvdienās
• Klusums darba dienās
• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa
Hedonisti:
• Minimāla aktivitāte darba dienās, bet maksimāli augsta aktivitāte brīvdienās
• Brīvdienas – laimīgās dienas!
• Nav ražošanas sektora ekonomiskā potenciāla
• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Maksimāla atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa
Atpūtnieki:
• Vidēji zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji augsta aktivitāte bīvdienās
• Labi izmanto brīvdienu potenciālu
• Neizmanto darba dienu potenciālu
• Jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija
• Vidēji augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa
Viļānu fenomens:
• Vidēja aktivitāte darba dienās un vidēji zema aktivitāte brīvdienās
• Vidēja ekonomiskā aktivitāte darba dienās
• Vidēji zema ekonomiskā aktivitāte brīvdienās
• Izšķiršanās attīstīt ražošanas vai pakalpojumu sektoru
• Nepareizi izvēlētas prioritātes sadrumstalo pieejamus resursus
