Darbaholiķis bez darba. Saruna ar Latvijas basketbola izlases kapteini Jāni Blūmu 0
Latvijas basketbola izlases kapteinis Jānis Blūms 38 gadu vecumā pirmo reizi sezonas laikā palicis bez darba – Itālijas vienības Redžo di Emilija “Unahotels” vadība pēc Covid-19 krīzes un pāris zaudējumiem ātri vēlējās pārmaiņas, vienojoties par līguma laušanu ar latviešu veterānu.
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas basketbola izlases kapteinis Jānis Blūms 38 gadu vecumā pirmo reizi sezonas laikā palicis bez darba – Itālijas vienības Redžo di Emilija “Unahotels” vadība pēc Covid-19 krīzes un pāris zaudējumiem ātri vēlējās pārmaiņas, vienojoties par līguma laušanu ar latviešu veterānu.
Solīda šķiršanās
“Līdz kovidam (oktobra beigās) viss bija labi, nevienu treniņu nebiju izlaidis, spēlēju pamaz, it kā biju apmierināts ar lomu, tomēr gribēju vairāk, ambīcijas ir, un pats redzēju, ka mierīgi varu spēlēt A sērijā,” “Latvijas Avīzei” stāsta Jānis Blūms.
“Pēc vīrusa līdz sezonas beigām izkrita afrikāņu centrs, kuram konstatēja problēmas ar sirdi. Viņš bija nosacīti septītais ārzemnieks, es – sestais, spēlei drīkst pieteikt sešus leģionārus.
Karjeras laikā pirmo reizi tāda situācija, bet rūgtuma nav. Laikam tā vajadzēja notikt.”
Vasarā, parakstot līgumu, Itālijas puse izcēla Blūma pieredzi un redzēja viņu kā lielu palīgu jaunajiem. Taču komandas galvenais treneris Antimo Martino deva ļoti limitētu spēles laiku, tādējādi četrās spēlēs A sērijā vidēji laukumā pavadītas septiņas minūtes, gūstot pusotru punktu. “Kausā labi nospēlēju, gandrīz tikām “Final Four”.
Pēc tam atbrauca amerikāņi, treneris jauns – 42 gadi, A sēriju sākām atzinīgi, un nebija iemesla man dot vairāk minūšu. Treniņos redzēju, ka esmu pārāks, biju izcilā formā. Nezinu, kā viņš to visu vērtēja, varbūt skatījās uz manu vecumu,” Jānim nav izskaidrota nelielā loma komandā. Viņš bija otrs vecākais spēlētājs līgā pēc slavenā argentīnieša Luisa Skolas (40), kurš ar 22,9 punktiem ir turnīra otrs rezultatīvākais spēlētājs.
Tikai ārzemes
Ar Covid-19 saslima visa “Unahotels” komanda. Blūms pieļauj – ja ne šī krīze, viņš paliktu līdz sezonas beigām, jo Itālijā un organizācijā viss apmierināja. Komandas biedri negribējuši, lai dodas prom. Vienīgais negatīvais ir vīruss, turklāt Jānis pārāk ātri atsācis treniņus, padarot slimības gaitu smagāku – jau piektajā dienā kopā ar komandu tiešsaistes režīmā darbojies divas reizes dienā, uz ko ķermenis deva atbildes reakciju, iekaisums aizgājis dziļāk bronhos.
Ceļošanas ierobežojumu dēļ ģimene pie viņa Itālijā paviesojās tikai pirms mācību gada sākuma, un trīs mēneši vienatnē neesot bijuši viegli. Bezdarbnieka statusam arī savs pluss – svētkos varēs būt kopā ar tuvajiem: “Aģentam teicu, lai līdz jaunajam gadam īpaši neskatās jaunu klubu, gribu pabūt mājās, patrenēties. Mērķis ir sagatavoties izlases februāra spēlēm, bet varbūt aizbraukšu kaut kur ātrāk. Neiespringstu, redzēs, ko dzīve piedāvās.”
Latvijas Basketbola savienība nodrošina Blūmam zāli treniņiem, palīdz treneris Dāvis Čoders un fiziskās sagatavotības speciālists Oskars Ernšteins. Pieredzējušais basketbolists kā vienīgo opciju apsver spēlēšanu ārzemēs, jo Latvijā komandu rocība ir stipri ierobežota un viņš negrib atņemt darbu gados jaunākiem kolēģiem.
Dēls basketbolā
Jāņa Blūma darba ētika var kalpot par piemēru jebkuram sportistam. Savos 38 viņš zālē ierodas pirmais un pēdējais dodas prom. Pēc sezonas brīvu paņem vienu dienu un atkal sāk kustēties: “Nespēlēju basketbolu, bet daru visu ko citu, patīk būt formā – skrienu pa mežu, supoju, paboksējos. Basketbola bumbu paņemu rokās pēc mēneša, pusotra. Tie nav treniņi, lai sevi pārmocītu, bet tikai uzturēt sevi tonusā. Labi nav arī neko nedarīt. Šāds režīms man ir visu laiku, pēdējos desmit gados – nopietnāk. Jā, esmu darbaholiķis, man filozofija izveidojusies tāda – ja šodien nepatrenēšos, kāds cits par mani kļūs labāks.”
Jāņa 15 gadus vecais dēls Roberts trenējas basketbolā un spēlē sava vecuma Latvijas izlasē. “Viņš ir metējs tāpat kā es, tagad ir manā augumā un gan jau vēl augs. Redzēsim, kas sanāks. Nezinu, vai viņam novēlu gaitas profesionālajā sportā, tas ir grūti. Labāk lai brauc uz ASV studēt, iegūst izglītību un tad var arī basketbolu spēlēt. Viņš grib iet šo ceļu,” spriež tēvs. Deviņus gadus vecā meita Amanda nostājusies uz muzikālās takas – dzied, spēlē čellu.
Nereti dzirdēts, ka Latvijas basketbola sistēmas kājas ir ļoti greizas un krēsls vispār draud sagāzties. Jānis tam absolūti nepiekrīt un, vērtējot leģionāra gaitās redzēto, atzīst – līdz 18 gadu vecumam spēlētāju sagatavošana mums ir teicamā līmenī. “Ļoti grūts ir nākamais lēciens. Tas ir jāuzlabo, lai labie spēlētāji pēc jauniešu vecuma nepazūd.
Labākais variants ir braukt uz ASV un apvienot spēlēšanu ar studijām. Latvijā nav tik daudz komandu, turklāt arī te interesē rezultāts un nevar baigi spēlēties ar jaunajiem. Varbūt Latvijas čempionātā jāspēlē U-18 izlasei. Tas nav normāli, ka nav no kā izvēlēties spēlētājus U-20 izlasei un jāņem jaunāki,” uzsver Jānis Blūms.
Sistēmas attīstība šobrīd ir tiešā Jāņa bijušo cīņu biedru un draugu pārziņā – Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs ir Kaspars Cipruss, Latvijas līgu direktors – Kristaps Janičenoks. Pirmais pusgads jaunajos amatos radot cerības produktīviem rezultātiem.
Vizītkarte. Jānis Blūms
Basketbolists
Dzimis 1982. gada 20. aprīlī.
Spēlējis Latvijas, Polijas, Lietuvas, Itālijas, Spānijas, Kazahstānas, Grieķijas, Krievijas klubos. Ar Bilbao “Bizkaia Basket”, Viļņas “Lietuvos Rytas” un Atēnu “Panathinaikos” trīs sezonas spēlējis ULEB Eirolīgā. Pieckārtējs Latvijas čempions – ar “Brocēni/LMT” (1999). “Ventspili” (2005, 2006) un “VEF Rīga” (2017, 2020)
Latvijas izlasē 170 spēles, 1231 punkts. Piedalījies septiņos EČ finālturnīros. Rezultatīvākā spēle – 2011. gadā EČ pret Franciju (32). Debija 2002. gada jūnijā pret Itāliju.
Sieva Liene, dēls Roberts (15), meita Amanda (9).