Darbā zaudēta veselība: var saņemt finansiāli atbalstu no valsts 12
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā ik gadu arodslimību pirmoreiz apstiprina tūkstošiem cilvēku, piemēram, 2019. gadā 7710, no tiem 4882 sievietēm un 2828 vīriešiem. Kā liecina statistika, visbiežāk, darba pienākumus pildot, tiek iegūtas dažādas skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, arī nervu sistēmas slimības, piemēram, karpālā kanāla sindroms. Taču nereti darbiniekam vienlaikus var būt pat divas trīs arodslimības. Ir svarīgi noteikt diagnozi, jo tad arodslimnieks var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.
Pārslodzes sekas
Arodslimība ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie vai psiholoģiskie faktori, piemēram, piespiedu poza, smagumu celšana, vibrācija, putekļi. Raksturojot jaunākās tendences arodslimību izplatībā, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras pasniedzēja, arodslimību ārste Jeļena Reste norāda – pēdējos gados palielinās muskuļu un skeleta sistēmas slimību izplatība, piemēram, problēmas ar mugurkaula kakla un jostas daļu, plecu locītavu periartrīts, roku muskuļu cīpslu iekaisums, karpālā kanāla sindroms. Tas tāpēc, ka pieaug darba vietu skaits, kur strādājošajiem jāveic vienveidīgas kustības, ilgstoši noslogojot vienu un to pašu ķermeņa daļu (pārslodzes sekas – audu mikrotraumatizācija, asinsapgādes un barošanas traucējumi, locītavu skrimšļa izdilšana), joprojām daudziem darbiniekiem ikdienā ir fiziski smags darbs, kas prasa smagumu celšanu un rada lielu piepūli rokām, paredz biežu liekšanos vai griešanos. Vēl viena tendence – strauji pieaug to cilvēku skaits, kas ilgstoši strādā sēdošā pozā un veic fiziski mazaktīvu darbu, kuru bieži vien pavada arī liela psihoemocionāla un garīga slodze. “Kustības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu adekvātu asinscirkulāciju un vielmaiņu audos. Bez kustībām sākas deģeneratīvi procesi muskuļos, locītavās, mugurkaulā un daudzas citas veselības problēmas,” norāda speciāliste.
Palīdzību meklēt laikus
Lai varētu iegūt atzinumu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt tiešai cēloņsakarībai starp ikdienā veikto darbu un veselības traucējumiem, jo, piemēram, izmaiņas mugurkaulā vai locītavās var attīstīties arī citu, ar darbu saistītu vai nesaistītu iemeslu, piemēram, novecošanas vai liekā svara, dēļ. Turklāt slimībai jābūt iekļautai oficiālajā arodslimību sarakstā (noteikumu nr. 908 Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība 1. pielikums), starp citu, tajā kopš pagājušā gada vasaras iekļauta arī Covid-19.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Darba higiēnas ekspertu komisijas rekomendāciju svarīgi darbinieku veselības traucējumus atklāt agrīni, piemēram, veicot obligātās veselības pārbaudes, kamēr izmaiņas vēl ir atgriezeniskas un nav novedušas pie daļēja vai pilnīga darbspēju zuduma un invaliditātes. Diemžēl Latvijas arodslimnieku aptaujas dati liecina, ka piektā daļa sāpes un citus slimības simptomus pirms diagnostisko izmeklējumu uzsākšanas jutuši vairāk nekā desmit, bet aptuveni trešdaļa – vairāk nekā piecus gadus, un tikai 3% pēc medicīniskās palīdzības vērsušies gada laikā pēc pirmo sūdzību parādīšanās.
Ja darba dēļ radušies veselības traucējumi, svarīgi, lai tie būtu atspoguļoti pacienta ambulatorajā kartē, izrakstā no stacionāra vai citos medicīniskajos dokumentos.
Kā tikt pie diagnozes?
Latvijā arodslimību apstiprināt ir tiesīga tikai P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija. Taču pirms tam jāveic virkne sagatavošanās darbu: jāapmeklē ģimenes ārsts, lai saņemtu nosūtījumu pie arodslimību ārsta, kurš izvērtēs pacienta veselības stāvokli, slimību vēsturi un nosūtīs uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem, ja nepieciešams, pieprasīs no Valsts darba inspekcijas darba vietas higiēnisko raksturojumu un nosūtīs pacientu uz ārstu komisiju.
Kādi dokumenti nepieciešami diagnozes apstiprināšanai? Pirmkārt, visu veikto izmeklējumu rezultāti, izraksts no ambulatorās kartes par pārciestajām slimībām, kā arī darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba grāmatiņas, darba līgumu, nodokļu grāmatiņas kopijas vai citi darba devēja izsniegti apliecinājumi).
Ja ārstu komisijā diagnoze tiek apstiprināta, arodslimnieks var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai saņemtu atlīdzību par darbspēju zaudējumu (ja arodslimība izraisījusi pilnīgu vai daļēju darbspēju zudumu), kā arī atlīdzību par papildu izdevumiem, kuri saistīti ar arodslimības ārstēšanu un medicīnisko aprūpi, ārstniecības iestāžu apmeklēšanu, rehabilitācijas procedūrām, rehabilitācijas vai tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu. Arodslimniekiem iespējams atlīdzināt arī ar profesionālo rehabilitāciju saistītas izmaksas, piemēram, kursus jaunas profesijas apgūšanai. Apdrošināšanas atlīdzību var saņemt, ja strādājošais bijis apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām vismaz trīs gadus.
“Pašnodarbinātās personas nav apdrošinātas pret arodslimībām, tādēļ šo atlīdzību saņemt nevar,” uzsver Jeļena Reste.
Kā mēra darbspējas zudumu
Kad ārstu komisija stradiņos diagnosticējusi arodslimību, ar izsniegto atzinumu jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) nosūta arodslimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK), kur tiek izvērtēta viņa darbspēja. Visa informācija par personai noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi un invaliditāti tiek nosūtīta uz VSAA, kur tiek aprēķināts atlīdzības apjoms. Ja darbspēju zaudējums ir mazāks par 25%, apdrošināšanas atlīdzību saņemt nevar, taču arodslimniekam ir tiesības saņemt papildu izdevumu kompensāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem. Vispirms gan pašam par to jāsamaksā, bet pēc tam kvītis, čeki un citi dokumenti jāiesniedz aģentūrā.
Atlīdzība par darbspēju zaudējumu tiek noteikta, ņemot vērā darbspēju zaudējumu un tam atbilstīgo atlīdzību par darbspēju zaudējumu (procentos). To aprēķina 35–80% apmērā no strādājošā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai.
Noteikti arī ierobežojumi – piešķirtās atlīdzības apjoms nedrīkst būt mazāks par atbilstīgajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru un lielāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām, kuras sasniegušas pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, reizinātu ar 25.
No 2021. gada 1. janvāra piešķirtā atlīdzība nedrīkst pārsniegt 2725 eiro (25 x 109 eiro) mēnesī. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu maksā līdz brīdim, kad saņēmējs sasniedzis pensionēšanās vecumu.
Uzziņa
• Akūta arodslimība, kas attīstās vienas darba maiņas laikā, piemēram, diska trūce, ceļot smagumu, tiek uzskatītas par nelaimes gadījumu darbā, tāpēc par to jānoformē akts.
• Viena no pazīmēm, kas var liecināt par arodslimību: simptomi parādās darba laikā, bet brīvdienās vai atvaļinājumā tie samazinās.
• Lai mugurkaula slimību saistītu ar profesiju, jābūt 8–10 gadu nepārtrauktam darba stāžam, fiziskai pārslodzei vai piespiedu pozai vismaz 50% darba laika, ceļamo vai pārvietojamo kravu svaram 50 kg vīriešiem vai 35 kg sievietēm – dienā kopumā 8–10 tonnas.
• Ja arodslimniekam darbspēju zaudējums ir 25–59% apjomā, tiek piešķirta III invaliditātes grupa, 60–79% gadījumā II, bet no 80% – I invaliditātes grupa.
• Saņemot informāciju par darbinieka arodslimību, darba devēja pienākums ir novērst vai samazināt kaitīgos darba vides riska faktorus, kas izraisījuši veselības traucējumus, kā arī norīkot arodslimnieku alternatīvos darbos.
