Darba traumas – no brūcēm līdz pat lauztai mugurai. Traumas gūst arī birojos! 0
Ir vairākas profesijas, kas tiek pieskaitītas paaugstināta riska grupai, kur iespēja gūt darba traumas ir daudz lielāka nekā citās profesijās. Piemēram, nereti apsardzes darbinieki noziedznieka aizturēšanas brīdī mēdz gūt brūces, smadzeņu satricinājumus un pat lūzumus, tāpat arī celtniecībā strādājošie mēdz krist no augstuma vai arī ar darba instrumentiem savaino rokas vai kājas. Tomēr, kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) atlīdzību pieteikumi, piesardzīgam un možam ir jābūt ikvienam, jo, pat strādājot birojā, kur it kā nekas fiziski grūts un bīstams netiek veikts, darbiniekiem ir iespēja gūt nopietnas darba traumas. Lai informētu par darba traumu daudzveidību un aicinātu ikvienu būt piesardzīgākam pat ikdienišķās darba situācijās, BALTA ir apkopojusi visbiežākos un neparastākos darba traumu un negadījumu piemērus.
Atskatoties uz pēdējo piecu gadu BALTA atlīdzību statistiku, jāsecina, ka ik gadu tiek saņemti vidēji 116 atlīdzību pieteikumi par darbā gūtajām traumām. Visbiežāk atlīdzību pieteikumi par darbā gūtām traumām tiek saņemti no paaugstināta riska darba vietām, piemēram, celtniecības, kokapstrādes, metalurģijas, energoapgādes vai apsardzes un drošības uzņēmumiem. Nereti pieteikumu iemesls ir brūces, kas gūtas, iezāģējot vai iegriežot rokā vai kājā, tāpat ir gadījumi, kad darbinieki, kuri ikdienā virpo vai apstrādā dažādus materiālus, traumē acis, gūstot radzenes bojājumus, jo tajās ielido skaidas vai citu materiālu daļiņas. Tāpat atlīdzību pieteikumi tiek saņemti arī par darba traumām, kas gūtas no strāvas vai celtniecībā, krītot no augstuma un salaužot muguru. Ir bijuši arī gadījumi, kad darbinieki ir saindējušies ar veselībai kaitīgām un pat dzīvībai bīstamām vielām un gāzēm.
Tomēr ne vienmēr darbiniekam ir jāstrādā paaugstināta riska darba vietā, lai gūtu nopietnas traumas. Kā liecina BALTA pieredze, darbinieki mēdz gūt traumas arī birojos vai, veicot samērā parastus darba pienākumus. Piemēram, kādam darbiniekam kolēģis netīšām salauzis ribas, verot vaļā durvis un ar tām trāpot pa muguru. Tāpat ir fiksēti gadījumi, kuros traumas gūst lopkopji, piemēram, vienā gadījumā kāds lopkopis lauzis ribas, jo govs viņu sabadīja, tikmēr citā gadījumā lopkopis guva augšstilba muskuļu plīsumu, jo govs, atsitot vaļā nožogojuma vārtiņus, iespieda tajos lopkopja kāju. Pavisam neparasts gadījums noticis 2014.gadā: kāds pacients uzsitis pa rentgena kaseti, kas krītot trāpījusi apkalpojošai māsiņai, tādējādi traumējot viņu. Tāpat nereti mēdz gadīties, ka darba specifika liek doties uz klientu mājokļiem, kā rezultātā darbiniekiem uzbrūk un viņus savaino klientu suņi. Diemžēl ir arī bijuši gadījumi, kas beigušies letāli. Aizvadītajos divos gados lielākais apdrošināšanas gadījums 15 000 eiro apmērā saistīts ar notikumu, kad nakts maiņā autokrāvējs uzbrauca darbiniecei, kura veica telpu uzkopšanas darbus, kā rezultātā viņa gāja bojā.
„Būtiski ir apzināties, ka traumas darba vietā ir iespējams gūt jebkurai personai un pat pavisam ikdienišķās situācijās. Kā liecina mūsu pieredze, nereti darba traumas mēdz gūt ne tikai specifisku un fiziski bīstamu profesiju pārstāvji, bet arī biroja darbinieki. Tāpat negadījumi mēdz notikt ne vien brīdī, kad tiek pildīti darba pienākumi, bet arī, piemēram, darbiniekiem pārvietojoties pa biroju vai dodoties pusdienu pārtraukumā. Visbiežāk tas notiek, nejauši paslīdot uz flīzēm, sevišķi sievietēm, kuras iecienījušas augstpapēžu kurpes. Diemžēl ir bijuši arī gadījumi, kad gūtas ļoti smagas traumas, krītot pa kāpnēm. Piemēram, BALTA pieredzē ir gadījums, kad kāds biroja darbinieks nokrita no trepēm uz betona, jo kāpņu margas nolūza brīdī, kad darbinieks atbalstījās pret tām. Tāpat mūsu pieredzē ir gadījumi, kad darbiniekiem, ejot ārā no biroja ēkas, uz galvas uzkrīt ledus vai sniega blāķis. Protams, šādi negadījumi nav paredzami, un nav iespējams ieteikt ko tādu, kas palīdzētu būt vienmēr drošam, tomēr vēlamies atgādināt, ka jebkuros darba apstākļos ieteicams būt vērīgiem un uzmanīgiem,” norāda BALTA personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča.
