Darba tirgus rādītāji šogad iepriecina – bezdarbs ir sasniedzis rekordzemu līmeni 31
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
Darba tirgus rādītāji šogad iepriecina. Galvenais izskaidrojums – ekonomikas sniegums ir labāks par gaidīto. Sākotnējais vērtējums par IKP izmaiņām 1. ceturksnī (0,7% pieaugums) visdrīzāk tiks pārskatīts uz augšu, bet jaunākā Eiropas Komisijas prognoze saka, ka mūsu ekonomika šogad augs par 1,4%, un tas ir ticami.
Enerģijas un citu izejvielu cenu kritums atbrīvo resursus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas tos var novirzīt citam patēriņam un investīcijām. Ir arī labi rezultāti pakalpojumu eksportā, tas 1. ceturksnī auga par 15%, tātad gaidām nodarbinātības kāpumu komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos, arī tūrismā. Varam gaidīt arī labu nodarbinātības dinamiku iekšējos pakalpojumos. To apliecina arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu prognozes par strādājošo skaita izmaiņām – tās ir pozitīvas.
Šīs norises atspoguļo šodien publicētie CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Tie rāda, ka darba meklētāju īpatsvars 1. ceturksnī ir samazinājies līdz 6,4%, tas ir par 0,9 procentpunktiem (pp) zemāks nekā pirms gada. Nekad vēl bezdarba līmenis gada sākumā nav bijis tik zems – 2008. gadā tas bija 6,7%, bet 2019. gadā – 6,9%.
Ilgu laiku bezdarba līmeņa kritumu līdzās ekonomikas attīstībai veicināja iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ukrainas bēgļu ieceļošanas dēļ dažu demogrāfijas rādītāju līknes šobrīd izskatās citādi. Piemēram, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits šī gada sākumā (940,2 tūkstoši) bija par 2,9 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada.
Bezdarbs samazinās tāpēc, ka aug strādājošo skaits – tas sasniedza 880,4 tūkstošus (+11,4 tūkstoši gada laikā). Sezonālā dinamika vasarā atkal varētu pacelt strādājošo skaitu virs 900 tūkstošu līnijas, kur tas pēdējo reizi bija pirms pandēmijas. Jau ir pieejami operatīvie dati par 2. ceturkšņa pirmo mēnesi aprīli, tajā bezdarbs ir turpinājis samazināties, sasniedzot 5,8%.
Gaisa un ekonomikas sasilšana šī gada vidējo bezdarba rādītāju vismaz ļoti pietuvinās 6%, kas reģistrēti tālajā 2007. gadā. Atšķirībā no laika tūlīt pēc pievienošanās ES, kad šāds bezdarba līmenis veicināja tvaika katla cienīgu spiedienu, paceļot algu kāpumu virs 30%, šobrīd šāds bezdarba līmenis ir ilgtspējīgs. Ir mainījies iedzīvotāju izvietojums, tiem koncentrējoties sekmīgākajos attīstības centros. Audzis izglītības un prasmju līmenis, tātad lielāka daļa cilvēku ir nodarbināmi.
Taču ir skaidrs, ka šāds darba tirgus pastiprina konkurenci starp uzņēmumiem par darbiniekiem. Izdzīvos tie, kas spēj maksāt augstas algas. Apvienojumā ar nelabvēlīgiem preču eksporta tirgiem tas var nozīmēt darbavietu skaita samazināšanos vairākās rūpniecības nozarēs.
Nav šaubu, ka būs aicinājumi samazināt darbaspēka nodokļus. Taču šāds solis, kura tiešā ietekme nenoliedzami būtu ļoti patīkama – neto vai pēcnodokļu algu straujāks kāpums, nevar atrisināt atsevišķu uzņēmumu un pat nozaru konkurētspējas problēmas. Nodokļu samazināšana noturīgi nesamazinātu darbaspēka izmaksas. Nodokļu samazināšana palielinātu neto algas arī uzņēmumos, kuri jau šobrīd “pievāc” darbiniekus no pārējiem. Darbinieku pārdale notiek arī starp nozarēm.
Piemēram, pērn informācijas un sakaru nozarē strādāja par 73% vairāk cilvēku nekā pirms desmit gadiem, bet transportā par 7% mazāk. Uz intelektuālo darbu balstītās nozares turpinās palielināt savu tiesu darba tirgū arī turpmāk.
