Sanita Kļaviņa: Darba tirgū konkurence no lokālas ir kļuvusi par starptautisku 5
Sanita Kļaviņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Attālinātais darbs no zināmas ekstravagances ir kļuvis par ikdienišķu parādību – vēl pavasarī mājās strādāja vidēji katrs ceturtais Eiropas Savienībā nodarbinātais.
Vīrusa izplatības dēļ ieviestie ierobežojumi attālināti lika strādāt gan cilvēkiem, kas to vienmēr ir vēlējušies, gan arī tiem, kas labprātāk dodas uz biroju. Taču tas nav viss – darba tirgū konkurence no lokālas ir kļuvusi par starptautisku.
Mainās personāla atlase, un tas skaidri signalizē, ka pievilcīgs darba tirgus vairs nav atkarīgs tikai no uzņēmēju piedāvājuma, bet arī no valsts rīcības. Jauniešiem ir jājūt, ka Latvija ir vieta, kur viņi varēs nodrošināt stabilitāti, veidot karjeru un pierādīt sevi profesionāli.
Nav pat tik svarīgi, vai globālā pandēmija ir bijusi katalizators jau iepriekš manāmām tendencēm vai arī “piespiedu strādāšana” mājās bija galvenais iemesls, kas izraisīja tagad vērojamās izmaiņas darba tirgū. Ir skaidrs, ka attālinātais darbs turpmāk būs neatņemama profesionālās dzīves sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem personāla politikā būs jāņem vērā vairāki apsvērumi.
Pirmkārt, tā ir sīvāka konkurence par piemērotiem darbiniekiem, piemēram, ar labām angļu valodas zināšanām. Covid-19 izraisītā krīze ir būtiski samazinājusi darba iespējas, piemēram, jauniešiem, jo ir nopietni cietusi atpūtas un viesmīlības nozare.
No otras puses, ja cilvēkam ir labas svešvalodu zināšanas un datorprasmes, tad izeja var būt attālināta darba meklēšana kādā starptautiskā uzņēmumā. Savā darbā mēs ar to saskaramies katru dienu, un nekas neliecina, ka citu valstu darba devēju spiediens varētu mazināties.
Attālināta strādāšana bez ģeogrāfiskās piesaistes darba vietai cilvēkiem citstarp nozīmē arī iespēju par darbu saņemt ne tikai augstāku atalgojumu, bet arī labāku labumu grozu, nekā tas ir pieņemts mītnes zemē. Manuprāt, Latvijā strādājošiem uzņēmumiem nāksies pārskatīt argumentus, ar kuriem tiek piesaistīti un motivēti darbinieki. Ļoti iespējams, atbilde būs meklējama tieši pareizi izveidotā papildu labumu grozā, turklāt piedāvātajiem labumiem jābūt bez piesaistes konkrētai vietai – patērējamiem jebkur.
Otrkārt, tas ir ātrāks un efektīvāks personāla atlases process. Konkurence ir asa, un lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri. Piemēram, “Evolution Latvia” izaugsme ir tiešā veidā saistīta ar darbaspēka pieejamību. Mēs esam viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kurā strādā ap 3000 cilvēku.
Reaģējot uz augstāk minētajām tendencēm, pēc Covid-19 pirmā un otrā viļņa esam krietni pilnveidojuši savus iekšējos procesus. Piemēram, CV prasām tikai būtiskāko informāciju, intervijas un līguma slēgšana pilnībā notiek attālināti, atlases process ir pārskatīts un maksimāli saīsināts. Faktiski esam izdarījuši visu, lai kopš brīža, kad saņemam CV, pozīcijai atbilstošs kandidāts darbu varētu sākt jau nākamajā dienā.
Treškārt, tā ir jauna darba modeļa (hibrīddarba) izveide. Proti, darba devējiem ir jārēķinās ar to, ka daļa darbinieku, epidemioloģiskai situācijai normalizējoties, vēlēsies vismaz daļu laika strādāt attālināti un vienlaikus vienmēr būs pienākumi, kas veicami tikai klātienē.
Vairāki Eiropas Savienībā ar gada atstarpi veiktie pētījumi liecina, ka katrs trešais strādājošais vēlētos strādāt attālināti dažas reizes nedēļā. Tātad – būs jāveido hibrīddarba modelis, kas apvieno vienlīdz ērtas iespējas strādāt drošā birojā un efektīvi darboties attālināti.
Jāatzīst, ka potenciālie darbinieki jau patlaban pievērš lielu uzmanību ne tikai elastīgam darba laikam, sociālajām garantijām, stabilitātei, karjeras iespējām, bet arī drošības sajūtai birojā. Tas ir liels mājasdarbs darba devējam, kā organizēt darbu tā, lai cilvēki darba telpās jūtas droši.
Piemēram, mūsu uzņēmumā aptuveni 330 IT inženieru, kas programmē, testē un izstrādā dizainus spēļu produktiem, uztur sistēmas, analizē datus, vada produktus, ir pārorientēti uz attālināto darbu, tāpat arī biroja administratīvo un atbalsta funkciju veicēji. Savukārt pārējiem kolēģiem ļoti rūpīgi plānojam maiņas.
Un, visbeidzot, konkurence par darbiniekiem starptautiskā līmenī nozīmē arī to, ka Latvijā kopumā būtu jābūt tik pievilcīgai videi, lai jaunieši vēlētos šeit dzīvot, strādāt un redzētu savu izaugsmi vietējos uzņēmumos. Viņu paturēšana Latvijā nav tikai darba devēju uzdevums, bet tā ir arī kopējā valsts politika.
* tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma “Evolution Latvia” Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja
