Darba tirgū ienāks diplomētas aukles 0
Iespējams, nākotnē visām auklītēm, kas strādā gan ģimenēs, gan bērnudārzos un citās iestādēs, būs nepieciešama atbilstoša profesionālā izglītība.
Apgūt aukles darbam nepieciešamās prasmes no nākamā mācību gada piedāvās Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, bet jau vairākus gadus to var mācīties arī tagadējā Austrumlatgales profesionālajā vidusskolā. Apgūt auklei nepieciešamās zināšanas piedāvā arī Ērgļu profesionālā vidusskola.
Koledžas direktors Gastons Neimanis teica, ka ideja par šādas arodizglītības programmas veidošanu radusies, viesojoties Tartu koledžā. Tur topošās auklītes mācās vienu gadu, bet Sarkanā Krusta koledžā mācības ilgs pusotru gadu, apgūstot bērna aprūpi, pirmās palīdzības sniegšanas prasmes, bērna vecumposmu izpratni un citas nepieciešamās zinības. Izglītības programmā iekļauta arī krievu, angļu un vācu valodas apguve. Vairāku valodu zināšanas pavērs auklītēm plašākas darba iespējas. Uzņems tikai ar jau iegūtu vidējo izglītību. Programma gan nosaukta “Mājturība”, bet iegūstamā kvalifikācija būs “Auklis”. Koledža plāno uzņemt 50 topošās aukles. Iecerēts, ka 25 mācīties gribētāji varēs iekļūt Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētās grupās, kurās uzņem līdz 25 gadu vecumam un mācību laikā maksā 70 latu ikmēneša stipendiju, bet vēl 25 varētu uzņemt maksas grupā, kur izglītošanās varētu izmaksāt aptuveni 80 latus mēnesī. Sākotnēji būs iespējamas tikai pilna laika mācības.
Pieaugšot prestižs
G. Neimanis uzskata: jo vairāk auklīšu būs profesionāli izglītotas, jo vairāk celsies šīs profesijas prestižs. Patlaban aukles darbu lielākoties veic personas, kam nav atbilstošas izglītības.
Viņš gan arī neslēpj: aukles diploms vien nenozīmē profesionalitāti. Šajā darbā arī svarīgi, lai tas būtu sirdsdarbs. G. Neimanis uzskata: šo arodizglītības programmu vērts apgūt arī tāpēc vien, lai spētu būt laba mamma.
Austrumlatgales profesionālajā vidusskolā apgūt auklītes darbu iespējams jau pēc 9. klases. Tad gan jāmācās četri gadi, apgūstot arī vispārizglītojošos priekšmetus, lai iegūtu arī diplomu par iegūtu vidējo izglītību. Tomēr skolas direktore pauž šaubas, vai pamatskolas absolventu interese par šo izglītības programmu būs gana liela: “Esam sapratuši, ka lielāka interese par šo izglītības programmu varētu būt tiem, kam jau ir vidējā izglītība. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru to varētu arī piedāvāt kā tālākizglītības iespēju bezdarbniekiem.” Arī te izglītības programmā iekļauti mācību kursi par bērna uzturu, fizioloģiju, radošajām nodarbībām kopā ar bērnu, vecumposma attīstības īpatnībām, pirmās palīdzības sniegšanu. Absolventu šajā izglītības pro-grammā vēl nav – pirmie uzņemtie audzēkņi patlaban beidz otro kursu. Šajā profesionālajā vidusskolā aukles profesiju jau iespējams apgūt ESF finansētajās grupās, kur uzņemšana ir trīs reizes gadā. Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa spriež: “Daudzas auklītes par savu primāro pienākumu uzskata mazgāt un tīrīt. Profesionāli sagatavotām auklītēm toties vajadzētu apzināties, ka viņu primārais pienākums ir palīdzēt pedagogam.”
Līdzfinansējums – tikai kvalificētajām
Auklītes profesiju var apgūt arī trīs līdz četru mēnešu ilgos kursos, ko piedāvā dažādi mācību centri, taču nenoliedzami, ka arodizglītības pro-grammas apguvušās aukles būs sagatavotas profesionālāk. Liepājā un Ķekavā, kur pašvaldības līdzfinansē aukļu pakalpojumus ģimenēs, tas attiecas tikai uz profesionāli apmācītām auklēm. No 2014. gada arī valsts plāno līdzfinansēt aukļu pakalpojumus, arī tad – tikai profesionāļu darbu, turklāt auklēm vajadzēs būt reģistrētām Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Valsts līdzfinansēs tikai aukles, kas ģimenē strādā pilnu darba dienu, un kopumā tās nevarēs pelnīt mazāk par minimālo algu, kas tobrīd būs 225 lati mēnesī. Valsts līdzfinansējums iecerēts simts latu apmērā.
“Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka uzskata, ka pēc auklēm ir liels pieprasījums kaut vai tāpēc, ka māmiņām parasti jāatgriežas darbā, kad bērniņš kļuvis gadu vecs, bet bērnudārzs pieejams ne ātrāk kā no pusotra gada vecuma, turklāt ne visiem. “Māmiņu kluba” veiktā vecāku aptauja gan liecina, ka viņu prasības pret auklēm ir ļoti augstas – tās rakstāmas uz 12 lapām un ietver vecāku vēlmes, lai auklei būtu pedagoga diploms, veselīgs dzīvesveids, prasmes mājas kopšanā, viņām “jādzied, jādejo un jāmāca iet uz podiņa”, bet auklēm viņi vēlas maksāt salīdzinoši maz: 57 procenti aptaujāto nebūtu gatavi auklēm maksā vairāk kā 150 latus mēnesī.
PIEREDZE
Maija jau vairākus gadus strādā žurnālista Anša Bogustova četru bērnu ģimenē: “Sāku Rīgā studēt grāmatvedību. Vajadzēja piestrādāt un likās, ka reālākais variants ir auklītes darbs, jo bērni man ļoti patīk. Tāpēc atsaucos uz Bogustovu ģimenes sludinājumu. Sākumā gan nācu vakaros paspēlēties ar lielākajiem bērniem, kamēr mamma aizņemta ar zīdainīti. Pēc tam jau man vienai uzticēja palikt ar mazāko bērniņu. Tagad esmu auklīte jaunākajai meitiņai, bet lielākajiem bērniem mēdzu iet pakaļ uz bērnudārzu. Esmu strādājusi par auklīti arī Spānijā, taču latviešu ģimenē. Labākais auklītes darbā ir iespēja kontaktēties ar bērniem, grūtākais – tas, ka viņi dažkārt ir kašķīgi. Samaksa šajā darbā ir grūtākais jautājums. Domāju, ka to cilvēku darbs, kas strādā par auklītēm bērnudārzos, jo sevišķi netiek novērtēts. Neesmu profesionāli apguvusi auklītes amatu, taču neteiktu, ka man pietrūkst zināšanu. Taču iespēja ko jaunu apgūt par bērniem būtu interesanta un noderīga.”
Uzziņa Profesijas standartā minētie aukles pienākumi: aprūpēt, veidot kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas, organizēt radošu darbību, uzmanīt veselību, gatavot un pasniegt ēdienu, mazgāt, rūpēties par dienas režīma ievērošanu, ģērbt, organizēt brīvā laika pavadīšanu, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. |
