Darba sludinājumā būs jānorāda gaidāmā alga 0
“Un cik lielu algu jūs vēlētos saņemt?” iespējams jau tuvākajā laikā darba meklētājiem intervijās vairs nebūs jāmokās ar atbildi uz šo āķīgo jautājumu. Uzņēmumiem un iestādēm, kas meklē darbiniekus, darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata paredzētās darba algas vai stundas tarifa likmes amplitūda. To paredz šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā apstiprinātie grozījumi Darba likumā.
“Latvijā darba sludinājumos atalgojums parasti vai nu netiek norādīts vispār, vai arī tiek ļoti neviennozīmīgi raksturots – konkurētspējīgs, stabils. Ko gan tas darba devējam izsaka? Stabili zems? Darba devējs nevis pats piedāvā atalgojumu, bet intervijās jautā darba meklētājam, cik tas vēlētos saņemt,” nepieciešamību pēc šādām izmaiņām komisijas sēdē skaidroja priekšlikuma autors deputāts Rihards Kols (NA).
Viņaprāt darba devēji, izvairoties norādīt atalgojumu, maldina potenciālos kandidātus un nesniedz viņiem pietiekamu informāciju.
Personāla atlases uzņēmuma “CV Market” dati liecina, ka liela daļa darba meklētāju atalgojuma nenorādīšanu uzskata par būtisku problēmu. Uzņēmuma veiktā aptauja norāda, ka 88% vēlas, lai atalgojums tiktu obligāti norādīts. Savukārt Uzņēmums “Workingday Latvia” sarēķinājis, ka atalgojuma būtiski palielinās pieteikumu skaitu, tomēr arī nodrošinās, ka šie pieteikumi būs daudz atbilstošāki darba devēja prasībām.
“Šāda veidā uzņēmums iegūs kvalificētākus un piemērotākus kandidātus. Tas veicinās veselīgu konkurenci un caurspīdīgumu darba tirgū, samazinot risku, ka tiek izmantotas aplokšņu algas,” uzsvēra priekšlikuma autors. Viņš arī norādīja, ka Latvijas valsts un pašvaldību iestādes jau tagad sākušas praktizēt algas apmēra norādīšanu sludinājumos.
Kols arī piebilda, ka prakse iekļaut sludinājumus paredzētā atalgojuma amplitūdu jau tiekot izmantot citviet pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā atalgojums tiekot norādīts aptuveni 75% no visiem darba sludinājumiem. Atalgojuma norādīšana bieži sastopama arī Skandināvijā un citviet Eiropā.
Tradicionāli pret šādu atklātību iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). “Šeit var rasties juridiskas kolīzijas. Proti, ja darba meklētājs neatbilst gluži visām prasībām, bet ir ar potenciālu, tad viņu varētu sākotnēji pieņemt darbā uz mazāku atalgojumu. Taču tad pastāv risks, ka darba sludinājums tiks izmantots kā iemesls prasībai tiesā,” brīdināja LDDK jurists Andris Alksnis.
Viņš arī atgādināja, ka alga komercstruktūrā var būt komercnoslēpums, kas tiek noteikta darba devēja un darba ņēmēja vienošanās rezultātā. Turklāt atsevišķās profesijās alga var atšķirties par vairākiem simtiem eiro. “Darba tirgus regulējumā jau tuvojamies tam, ka drīz pat uzņēmuma darba laiks tiks noteikts likumā,” piktojās LDDK pārstāvis.
Tomēr Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un vairākums komisijas deputātu šoreiz bija grozījumu autora pusē un tie tika atbalstīti.
Paredzēts, ka Saeimas sēdē otrajā lasījumā Darba likuma grozījumi tiks skatīti 4. oktobrī.
Vienlaikus šajā likumā tiek grozīts arī pants, kas atvieglos darbinieku atlaišanu pat ja tie ir arodbiedrības biedri. Līdzšinējā kārtība nosaka, ka arodbiedrības biedrus darba devējs drīkst atlaist tikai ar arodbiedrības piekrišanu. Šāda aizstāvība gan neattiecas uz darbiniekiem, kuri pieņemti uz pārbaudes laiku vai citu darbinieku aizvietošanai, kā arī tiem, kam darba pienākumus traucē veikt alkohols vai citas apreibinošās vielas. Grozījumi paredz, ka bez arodbiedrību aizstāvības paliktu arī cilvēki, kam veselības stāvoklis neļauj pilnvērtīgi strādāt.
Pret šādām izmaiņām gan iebilst Tiesībsarga birojs, kas šeit saskatījis cilvēku ar īpašām vajadzībām diskriminācijas riskus.
