Darba režīmā 24/7 – olimpiešu ārsts Jānis Kaupe pirms Phjončhanas spēlēm 0
Ārsta diena olimpiskajās spēlēs nesākas un nebeidzas – Latvijas Olimpiskās vienības ārsts Jānis Kaupe, kurš pošas uz savām otrajām spēlēm, norāda, ka jābūt gatavam reaģēt jebkurā diennakts laikā.
Cikos sākas un beidzas ārsta diena olimpisko spēļu laikā?
Olimpiskajās spēlēs darba diena nesākas un nebeidzas, tā ir no ierašanās brīža līdz lidošanai mājās. Nav konkrēts laiks, jebkurš sporta ārsts ir dežūrā 24 stundas dienā, telefons ieslēgts un esi gatavs reaģēt. Vairāk darba parasti ir vakarā.
Miegam četras stundas sanāk veltīt?
Tik pārslogoti arī gluži nejūtamies, guļam kā normāli cilvēki. Komanda nav milzīga, nav jau vienam jārūpējas par veselu hokeja vienību. Galva jau arī nestrādā, ja guli tikai četras stundas. Ja jāpieņem loģiski un ātri lēmumu, miegam tomēr jāvelta vairāk laika.
Tu sezonas laikā visbiežāk esi līdzi Latvijas bobsleja izlasei. Arī Phjončhanā pamatā strādāsi ar viņiem?
Jā, bet tik, cik vajadzēs, pieslēgšos arī pie citiem, varētu būt ātrslidošana un šorttreks. To sīkāk redzēs uz vietas.
Arvis Vilkaste sezonas pirmo pusi izlaida savainojuma dēļ, Oskaram Melbārdim pēc jaunā gada bija veselības problēmas. Kāda situācija ir tagad?
Problēmas bija, ir un būs, bet šobrīd traumas ir apārstētas un viņi ir gatavi noslēdzošai treniņnometnei (saruna notika pirms tās – I. S.). Negribu teikt, ka par 100 procentiem, bet 98 – jā. Neviens nevar paredzēt, kā būs līdz sacensībām, bet šobrīd izskatās labi.
Vai attiecībā uz uzturu olimpisko spēļu laikā sportistiem būs kādi ieteikumi, jo austrumu virtuves īpatnības var atsaukties uz vēderu?
Noteikti, par to līniju mums ir rekomendācijas. Galvenais – neēst to, ko nezina. Pavasarī mūsu viesnīcā Dienvidkorejā ēdināšana bija diezgan eiropeiska, trīs nedēļas nodzīvojām un nevienam nebija vēdera problēmas. Olimpiādē noteikti būs tāpat kā Sočos – dažāda tipa virtuves, ēdam maksimāli ierasti un tad sūdzību nebūs. Protams, jāievēro, ko un kā dzeram.
Vai izdosies kaut ko apskatīt arī ārpus sporta?
Ja ir interese, to noteikti to varēs izdarīt, bet es Phjončhanā biju pavasarī uz Pasaules kausa posmu un treniņnometni, tāpēc teikšu atklāti – tur nav, ko redzēt. Var paskriet krosiņu, plus mīnus reģionu apskatīju. Interesantākais notiks sporta objektos.
Atceros, ka Vistlerā 2010. gadā mums ieteica uzmanīties, lai kādā nomaļākā vietā neuzskrietu virsū lācim. Dienvidkorejā no dzīvniekiem nav jābaidās?
Man dzīvnieki patīk, es viņus gandrīz vai meklēju, bet neatradu. Vistlera ir pilnīgi cits stāsts, tur jau ieejot desmit metrus mežā šķiet, ka lācis ir tepat, jo egļu biezoknis tiešām ir piemērots dzīvniekiem, bet Korejā tajā apvidū jutos kā Pierīgā – klajs priežu mežs. Pēc dabas uzbūves tiešām nešķita, ka esam astoņus tūkstošus kilometru no mājām.
Ko gaidi no šīm olimpiskajām spēlēm?
Man šīs būs otrās spēles, pirmās bija Sočos, no kurām patīkamas atmiņas par sudrabu bobsleja četrinieku sacensībās. Gaidu bezkompromisa cīņu un sajūtu, ka izdarījām visu iespējamo, jo bēdīgi būtu apzināties, ja pēc tam kāds secinātu – es taču varēju šo vai to paveikt labāk. Gan personāls, gan sportisti ies uz maksimumu, bet to, kāds būs rezultātus, grūti pateikt. Uzvarēs stiprākais.
