Pie datora, it kā visu laiku medītu mamutu… Mūsdienu arodslimības 0
Ilgstošas stundas pie datora apvienojumā ar biežām stresa situācijām un saspringtu darba ritmu kaulus gan nelauž, bet arodslimības veicina.
Mamuta medības
Kamēr attīstītajās Eiropas Savienības valstīs pēdējos gados uzlabojas darba apstākļi un samazinās arodslimību skaits, tikmēr Latvijā strauji attīstās arodslimību diagnostika, bet darba apstākļu uzlabojums līdzi vēl netiek. Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” atklāj, ka valstī saslimstība ar arodslimībām 1996. gadā bija 20,4 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, bet 2009. gadā – jau 306,9 gadījumi.
– Daudzi garas stundas bez atpūtas strādā telpās pie datora, būdami nepārtrauktā spriedzes stāvoklī, it kā visu laiku medītu mamutu. Tas var izraisīt dažādus veselības traucējumus. Pēc viena “mamuta nomedīšanas” būtu jāatpūšas, nevis uzreiz jāmetas tvarstīt nākamo, – mudina “Veselības centra 4” ģimenes ārste Dana Misiņa.
Pirmās sūdzības var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru. Pēc pieciem gadiem jau var konstatēt arodslimības, vēlāk – arī pavisam nopietnas kaites.
Ģimenes ārste par izplatītākajām biroja darbinieku veselības problēmām nosauc muskuļu un skeleta sistēmas slimības. Tās attīstās no ilgstošas atrašanās sēdus, jo tādēļ palēninās asinsrite un atslābinās muguras muskuļi, rodas sāpes mugurā, sevišķi jostas un krustu daļā un kakla daļā, plecos, elkoņos un plaukstas pamatnes locītavās.
Biroju darbiniekiem izplatītas arī redzes problēmas un citi veselības traucējumi, kas netiek definēti kā arodslimības, lai gan samazina strādājošo darbaspējas. Tādas ir psiholoģiskas problēmas, depresija, trauksme, hipertensija, aptaukošanās, vielmaiņas traucējumi, sāpes un diabēts.
Protams, ir labi lietot acu vitamīnus vai līdzekļus imunitātes stiprināšanai, taču šīs zāles ir tikai vērtīga profilakse. Toties nepieļaut vai atrisināt jau radušos problēmu var tikai tad, ja cilvēks pats cīnās ar cēloni – samazina pie datora pavadīto stundu skaitu, ievēro atpūtas pauzes un sēdošo darbu kompensē ar regulārām sportiskām aktivitātēm, kas nāk par labu fiziskajai un garīgajai veselībai.
Cilvēkiem, kuri intensīvi strādā pie datora, ir svarīgi saplānot savu dienu tā, lai ik pēc stundas piecas minūtes atpūtinātu acis vai ik pēc divām stundām 15 minūtes atpūtinātu gan acis, gan muguru un rokas. Biroju darbiniekiem vēlams atrast laiku fiziskajām nodarbēm visu muskuļu grupu atbrīvošanai, un šādu profilakses un fizisko aktivitāšu programmu vislabāk palīdzēs piemeklēt ģimenes ārsts sadarbībā ar arodārstu un rehabilitologu.
Kad visi striķi pārtrūkuši
Ja darbā ir atgadījusies kāda nelaime un cietusi veselība, kompensācijas saņemšanai nepieciešamos dokumentus, kas apliecina ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumus, var iesniegt tik bieži, cik tas ir nepieciešams.
– Daudzi cilvēki, kuriem pienākas šāda ārstniecības izdevumu atlīdzināšana no valsts, kļūdaini uzskata, ka viņiem gadu jākrāj čeki un kvītis, un nāk pie mums tos iesniegt gada beigās, – situāciju raksturo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Veselības aprūpes un rehabilitācijas nodaļas vadītājs Māris Skujenieks.
Papildu izdevumu kompensāciju nelaimes gadījumā darbavietā cietušie un arodslimnieki var pieprasīt kaut katru nedēļu, ja vien viņiem ir maksājumu dokumenti. Sagaidot gada beigas un dokumentus iesniedzot tikai tad, palielinās iestādes darba apjoms, pagarinās prasības izskatīšanas laiks, un cilvēkam ir ilgāk jāgaida atlīdzība.
Jāņem vērā tikai tas, ka par pakalpojumiem saņemtie čeki ir derīgi vienu gadu kopš to izsniegšanas dienas. Piemēram, ja izdevumi par ārstniecību vai rehabilitāciju ir radušies šovasar, tad dokumentus, kas apliecina maksājumus, var iesniegt jebkurā laikā līdz nākamajai vasarai, bet pirms ir apritējis gads.
