Darba likuma smagie kompromisi 4
Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.
Grozījumi precizēs darba līgumos un sludinājumos norādāmo informāciju, mainīs asinsdonoriem pienākošos brīvdienu piešķiršanas kārtību, precizēs strādājošiem vecākiem un barojošajām māmiņām noteikto aizsardzību, padarīs elastīgāku regulējumu atvaļinājuma naudas izmaksai.
Taču darba devēju priekšlikumus par virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrību biedru atlaišanas atvieglošanu Saeima nemaz nopietni nevērtēja, jo šajos jautājumos krasi saduras ne vien deputātu, bet arī arodbiedrību un darba devēju organizāciju viedokļi. Tā vietā Sociālo un darba lietu komisija uzdevusi sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) vispirms vienoties Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP).
Par ko tad ir domstarpības? Pašreiz likums nosaka, ka par virsstundām jāsaņem piemaksa 100% apmērā. Darba devēji uzskata šādu piemaksu par neatbilstoši augstu un aicinājuši Saeimu to samazināt līdz 50%, pret ko kategoriski iebilda arodbiedrības.
Tāpat arī jautājumā par arodbiedrību biedru atlaišanu. Pašreizējais Darba likums liedz darba devējiem bez arodbiedrības piekrišanas atlaist no darba tās biedrus (izņemot gadījumus, kad darbinieks ieradies darbā reibumā – tad viņš “vilka pasi” var saņemt acumirklī bez īpašas saskaņošanas ar arodbiedrību). Darba devēji vēlējās brīvākas rokas arodbiedrību biedru atlaišanai, bet arī pret šīs normas aiztikšanu kategoriski iebilda LBAS.
Par abiem šiem jautājumiem diskusija starp sociālajiem partneriem turpinās kopš gada sākuma, bet vienošanās joprojām nav panākta.
“Vairākkārt esam aicinājuši sociālos partnerus rast kompromisa risinājumu, taču ne sagatavojot likumprojektu valdībā, ne trīs lasījumos Saeimā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. Deputāti ciena sociālā dialoga vērtību un neuzspiež vienai no pusēm kādu risinājumu, tādēļ šajā sistēmā pagaidām nekas nemainīsies,” skaidroja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Darba devēji gan bija atraduši dzirdīgas ausis dažās nepārvēlētās deputātēs. Elīna Siliņa emocionālā uzrunā lamāja arodbiedrības un aicināja atvieglot to biedru atlaišanu: “Cik ilgi mēs vienkārši ļausimies arodbiedrību diktātam, kaut patiesībā tās dominē augstākais desmit lielos Latvijas uzņēmumos un tiranizē tur darba devējus?” Bet Inita Bišofa rosināja samazināt maksu par virsstundām, jo arī Igaunijā un Lietuvā tā esot zemāka. Abus šos priekšlikumus deputātu vairākums noraidīja.
Deputātu debatēm līdzi sekoja arī sociālo partneru pārstāvji. “Mēs esam piekāpušies daudzos jautājumos, kur darba devēju priekšlikumi bija pamatoti un racionāli. Redzu iespējas, ka arī jautājumos par virsstundām un arodbiedrību biedru atlaišanu izdosies panākt vienošanos. Ekspertu līmenī jau ir iestrādes,” teica LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Savukārt LDDK pārstāvis Andis Alksnis pauda nožēlu, ka Saeima nav pieņēmusi arī šos grozījumus, jo darba devēji tajos jau esot vairākkārt piekāpušies.
Būtiskākie Darba likuma grozījumi
Precīzāki darba līgumi un sludinājumi
Darba sludinājumā būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus darba meklētājam iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā nedrīkstēs iekļaut noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai (līdz šim tāds aizliegums tika attiecināts tikai uz darba sludinājumiem).
Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarināts no trim uz pieciem gadiem. Lai mazinātu iespēju negodprātīgi slēgt terminētos darba līgumus gadījumos, kad darba devējam darbinieki ir nepieciešami pastāvīgā darbā, no 30 līdz 60 dienām pagarināts laikposms, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu.
Papildu brīvdiena vecākiem
Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, tiek paredzētas tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā. Līdz šim papildatvaļinājums pienācās tikai daudzbērnu vai bērnu invalīdu vecākiem.
Pašreizējā likuma redakcija neļauj darba devējam atlaist jauno māmiņu, kamēr viņa vēl baro bērnu ar krūti, bet nav noteikts, cik ilgi ir spēkā šāda tiesiskā aizsardzība. Jaunajā redakcijā precizēts, ka šāda aizsardzība barojošām māmiņām ir spēkā ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Laikus paziņojot darba devējam, īslaicīgā prombūtnē varēs atrasties darbinieks, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika.
Elastīgāka brīvdienu piešķiršana asinsdonoriem
Turpmāk asinis nodevušais darbinieks, vienojoties ar darba devēju, sev pienākošos brīvdienu var izmantot arī citā laikā, bet ne vēlāk kā gadu pēc asins nodošanas. Darba devējam būs pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendārā gada laikā.
Atvaļinājuma nauda
Grozījumi paredz elastīgāku regulējumu atvaļinājuma naudas izmaksai. Pēc darbinieka pieprasījuma to varēs izmaksāt arī citā laikā, piemēram, kopā ar nākamo algu.
Ieturējumi
Ja darba devējs veic ieturējumus, lai atlīdzinātu viņam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Darba likuma grozījumi stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī.
