Darba likuma izmaiņas 0
Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus “Darba likumā”, kas paredz pilnveidot vairākas būtiskas darba tiesiskās attiecības regulējošas normas.
Izmaiņas saistītas ar jauniem nosacījumiem darba tiesisko attiecību nodibināšanā, piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
Precizēti atsevišķi darba samaksas jautājumi, piemēram, par vidējās izpeļņas aprēķināšanu, nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir publiskajā sektorā nodarbinātajiem, un ieturējumiem, ja darba devējam nodarīti zaudējumi. Ir jauni nosacījumi atpūtas dienu piešķiršanai cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis. Piedāvātas arī elastīgāku prasību iespējas, izmaksājot naudu par atvaļinājuma laiku, ja darba devējs un darbinieks par to vienojas.
Pagarināts termiņš piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam. Tāpat noteikts skaidrs pienākums darba devējam disciplinārsoda gadījumā izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru piezīme vai rājiens izteikts.
Vienlaikus samazināts termiņš līdz vienam mēnesim, kad darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu (līdzīgi kā gadījumos par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu).
Izmaiņas ir arī darba līguma uzteikšanā, piemēram, noteikti skaidri nosacījumi uzteikuma paziņošanai, izmantojot pastu vai elektronisko pastu, kā arī saīsināts laiks, kurā darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai. Darbiniekiem paredzētās garantijas, par laimi, šādos gadījumos nav mazinātas. Tāpat papildus likumā ietvertas darba devēja tiesības izbeigt darba līgumu, ja normatīvajos aktos, piemēram, “Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, noteikti īpaša rakstura nodarbināšanas aizliegumi.
Atsevišķi precizējumi ir darba un atpūtas laika regulējumā, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem šajā jomā, jo īpaši par atsevišķiem virsstundu darba, nakts darba un summētā darba laika uzskaites aspektiem. Pilnveidoti nosacījumi par atvaļinājumiem bez darba samaksas saglabāšanas, paredzot darba devējam obligātu pienākumu piešķirt šādu atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina cita cilvēka bērnu.
Likuma labojumos pārskatīta īpašā aizsardzība darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, nosakot, ka gadījumos, kas nav saistīti ar nepieciešamību nodrošināt darba aizsardzību un mātes un bērna veselību, šādu īpašo aizsardzību ierobežo līdz mazuļa divu gadu vecumam.
Tostarp citos likumā noteiktajos gadījumos regulējums paliek nemainīgs. Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, precizēts regulējums par neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu, skaidri nosakot, ka kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu jāizmaksā par visu neizmantotā atvaļinājuma laiku.
Lai gan šos likuma labojumus izstrādājusi Labklājības ministrija, izmaiņu iniciatori ir sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Vēl tikai atlicis viens sīkums – izmaiņas likumā jāapstiprina Saeimā, kam rudens sesija sāksies 3. septembrī.
UZZIŅA “Darba likums” ir spēkā no 2002. gada 1. jūnija. Laika gaitā tam jau veikti daudzi grozījumi, labojumi un papildinājumi. |
