Kas ir darba koplīgums un kāpēc tas ir tik izdevīgs darbiniekiem: skaidro jurists 0
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kas ir darba koplīgums? Kādos gadījumos tas slēdzams un ko paredz? Ar ko tas atšķiras no darba līguma?
“Ja darba līgumu slēdz darba devējs ar darbinieku, tad darba koplīgums, kā to jau paredz nosaukums, ir kolektīvais līgums, ko slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā,” – skaidro Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības konsultants Darba tiesību jautājumos, jurists Kaspars Rācenājs.
Šā līguma mērķis ir uzlabot darbinieku tiesisko situāciju salīdzinājumā ar to, kas noteikts Darba likumā un darba līgumā. Svarīgi saprast, ka mutiska vienošanās, kuras laikā darba devējs apsola saviem darbiniekiem maksāt kaut ko papildus vai dot kādu bonusu, nav koplīgums. Koplīgumam jābūt izteiktam rakstveidā.
Koplīguma termiņš
Koplīgumu slēdz uz noteiktu laiku vai noteikta darba izpildīšanas laiku. Taču brīdī, kad beidzas koplīguma termiņš, nosacījumi turpina būt spēkā, ja vien nav atrunāts, ka tas izbeidzas. Tas nozīmē, ka darba devējam jārēķinās – ja darba koplīgums bijis noslēgts, piemēram, uz trim gadiem, tā nosacījumi turpinās būt spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. Lai noslēgtu koplīgumu, viena puse sagatavo projektu un nosūta to otrai pusei, kurai ir pienākums noteiktā laikā sniegt atbildi. Ja puses spēj vienoties, koplīgums tiek parakstīts. Taču, lai koplīgums stātos spēkā, tas jāapstiprina darbinieku kopsapulcē, izņemot, ja darba koplīgumu slēdz ar darbinieku arodbiedrību, kas pārstāv vismaz 50% uzņēmuma darbinieku.
Kas iekļaujams
Koplīgumu var slēgt jebkurā nozarē strādājošie. Koplīgumā var atrunāt gan atalgojuma jautājumus, gan darba un atpūtas režīma organizēšanas, gan procesuālos un darba aizsardzības jautājumus.
Piemēram, ja likums paredz, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% apmērā, koplīguma mērķis ir uzlabot šo situāciju un paredzēt lielāku piemaksu. Ja likumā noteikts, ka darbiniekiem atlaišanas pabalsts ir atbilstīgs darbinieka nostrādātajam laikam, koplīgumā var paredzēt šo pabalstu lielāku. Tāpat, piemēram, koplīgumā darba uzteikuma termiņu var paredzēt darba devējam garāku vai darbiniekam īsāku, nekā to nosaka Darba likums.
Darba koplīgumā ir izdevīgi iekļaut darbinieku izdevumus par ēdināšanu, jo atbilstīgi likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 15. pantam izdevumi, kas saistīti ar ēdināšanu, netiek aplikti ar darba samaksas nodokli. Tādējādi tiek panākts, ka, maksājot darbiniekam vidēji 40 eiro mēnesī par ēdināšanu, darba devējam no šīs summas nav jāmaksā algas nodoklis.
Var pieteikt streiku
Zināmi ierobežojumi gan ir attiecībā uz valsts pārvaldes darbiniekiem. Valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību kā to, kas noteikta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Darba koplīgumu ierosināt var gan darba devējs, gan darbinieki, bet praksē šāda iniciatīva parasti nāk no darbinieku puses, jo viņi ir vairāk ieinteresēti uzlabot savus darba tiesiskos apstākļus.
Ar koplīgumu iespējams pārstāvēt lielāku darbinieku skaitu un panākt izdevīgākus nosacījumus. Tiesība uz koplīgumu ir nostiprināta Satversmē un izriet arī no daudzām konvencijām, tādējādi visā pasaulē tiesības uz kolektīvajām pārrunām ir pamattiesības. Attiecībā uz koplīguma pārrunu vešanu tiek garantēts – ja arodbiedrība nespēj panākt rezultātu kolektīvā interešu strīda jautājumā, darbiniekiem ir iespēja pieteikt streiku.
Ir noteikti izņēmumi
Koplīgums nedrīkst pasliktināt darbinieka tiesisko situāciju, salīdzinot ar to, ko paredz Darba likums un līgums. Taču izņēmums ir vispārsaistošas nozares vai teritoriālās ģenerālvienošanās gadījumā. Tāda, piemēram, ir noslēgta būvniecības nozarē un nosaka, ka minimālā alga šajā jomā strādājošajiem ir 780 eiro. Tas nozīmē, ka būvniecības nozarē minimālā alga ir augstāka nekā valstī, līdz ar to ir atļauts samazināt piemaksas par virsstundu darba apmēru. Tas ir vienīgais likumā atrunātais izņēmums, kad ar ģenerālvienošanos piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 100%, bet ne mazāku kā 50% apmērā, taču tikai tāpēc, ka tajā pašā laikā tiek būtiski palielināta minimālā alga.
Ir vēl kāds izņēmums, ko paredz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums. Proti, darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Turklāt darbiniekam izmaksājamais atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kā arī darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus minētajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Taču, ja darbinieks nepiekrīt šādai nepilna darba laika noteikšanai, viņam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, bet darba devējam ir pienākums izmaksāt šim darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.
Strīdu risināšana
Kolektīvie strīdi pārsvarā notiek pārrunu ceļā darba strīdu izlīgšanas komisijās (darbinieku un darba devēja pārstāvji). Ja komisiju nevar izveidot, strīda gadījumā var pieteikt streiku. Savukārt, ja koplīgums jau netiek pildīts, tad ir tiesība celt prasību tiesā par koplīguma izpildīšanu.
