Darba intervijas noslēgumā tika palūgts atsūtīt konta izrakstu par pēdējiem 6 mēnešiem. Vai tiešām darba devējs drīkst ko tādu pieprasīt? 92
“Man nupat bija darba intervija tiešsaistē. Darbs izklausās lielisks, mani apmierina visi piedāvātie nosacījumi, taču esmu apmulsusi, jo sarunas beigās uzņēmuma pārstāvis man palūdza atsūtīt mana konta izrakstu par pēdējiem 6 mēnešiem, lai pārliecinātos, ka man ir stabila finanšu plūsma un esmu domājošs darbinieks. Vai tiešām potenciālais darba devējs no manis var ko tādu pieprasīt?”
Saņēmām šādu satrauktu ziņu. Lai noskaidrotu, kā šādā situācijā rīkoties un vai tiešām darba devējs var pieprasīt potenciālajam darbiniekam iesniegt konta izdruku, sazinājāmies ar Valsts darba inspekcijas (VDI) ekspertiem.
VDI skaidro, ka Darba likumā nav noteikts, kā darba devējam jāizskata vakanta amata pretendentu pieteikumi. Vakances izsludinātājs iekšējā normatīvajā aktā var noteikt pretendentu pieteikumu izskatīšanas kārtību, darba intervijas procedūru, pretendentu izvērtēšanu, konkursa rezultātu paziņošanu u.c. jautājumus. Darba likumā ir regulēti tikai atsevišķi jautājumi, kas saistīti ar darba tiesisko attiecību nodibināšanas procedūru, proti, likumā noteiktas prasības darba sludinājumam (Darba likuma 32. pants), darba intervijai (Darba likuma 33. pants), darba līguma sagatavošanai nepieciešamajiem dokumentiem (Darba likuma 35. pants), kā arī likumā noteiktas pretendenta tiesības, ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, pieļauts atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums (Darba likuma 34. pants).
Saskaņā ar Darba likuma 33. panta pirmo daļu darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai. Darba likuma 33. panta otrajā daļā noteikts, ka
darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši.
Papildus tam minams, ka saskaņā ar Darba likuma 33. panta ceturto daļu darba intervijas laikā pretendentam ir pienākums sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā. Savukārt, saskaņā ar Darba likuma 35. panta pirmo daļu, sagatavojot darba līgumu, pretendentam ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Normā minētie dokumenti var ietvert, piemēram, valsts valodas zināšanu līmeni un pakāpi apliecinošus dokumentus, vecāku atļauju nepilngadīgas personas nodarbināšanai u.tml.
Atbilstoši norādītajam, darba intervijas laikā darba devējs nedrīkst uzdot jautājumus, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam. Proti, darba devējs ir tiesīgs pieprasīt tikai tādu informāciju, kas objektīvi saistīta ar darba tiesisko attiecību pastāvēšanu. Pretendenta piemērotība pamatojas ar pretendenta kvalifikāciju, prasmēm, pieredzi, specifiskām zināšanām, dažādu sertifikātu un atļauju esību. Atsevišķu nozaru profesijām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos var būt izvirzītas ne tikai prasības attiecīgajā nozarē nodarbinātajiem (piemēram, darbinieku kvalifikācijai, valsts valodas zināšanām noteiktā apjomā), bet arī noteikti ierobežojumi strādāt attiecīgajā nozarē (piemēram, aizliegums strādāt, ja persona sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu).
Ja darba devējs no pretendenta pieprasa informāciju, kas tam šķiet nesaistīta ar viņa piemērotību šim darbam, pretendentam ir tiesības noskaidrot, kādam mērķim (nolūkam) darba devējs pieprasa attiecīgo informāciju. Pretendentam ir tiesības atteikties sniegt informāciju, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīta ar pretendenta piemērotību vai ierobežojumiem (ja normatīvajā regulējumā tādi noteikti) šim darbam.
Valsts darba inspekcijas ieskatā bankas konta izdruka (secīgi informācija, ko tā satur), pirmšķietami, nav saistāma ar pretendenta piemērotību darbam vai iespējamiem ierobežojumiem veikt darbu, līdz ar to Valsts darba inspekcijas ieskatā pretendenta atteikšanās iesniegt darba devējam bankas konta izdruku, pirmšķietami, nevar būt pamats darba devēja atteikumam nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.
Papildus minams, ka Darba likuma 29. panta pirmajā un devītajā daļā noteikts, ka, dibinot darba tiesiskās attiecības, ir aizliegta atšķirīga attieksme, kas balstās uz kādu speciālo pazīmi (darbinieka dzimumu, rasi, ādas krāsu, vecumu, invaliditāti, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju) vai citiem apstākļiem.
Ja pretendents uzskata, ka darba devējs pretendentu atlasē pieļāvis atšķirīgu attieksmi, pretendentam ir tiesības uz savu aizskarto interešu tiesisko aizsardzību, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības (Darba likuma 34. panta pirmā daļa). Tomēr uzsverams, ja darba tiesiskās attiecības nav nodibinātas atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas dēļ, pretendentam nav tiesību darba devējam pieprasīt darba tiesisko attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā (Darba likuma 34. panta otrā daļa). Pretendents var prasīt tiesai zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.
