Darba grupas pensionāru nomierināšanai 2
Pensionāri sagaida lielāku indeksāciju, piemaksas par stāžu un senioru veselības apdrošināšanu. Politiķi un ierēdņi tā vietā viņiem pagaidām piedāvā veidot dažādas darba grupas.
Parlamentā jāveido īpaša darba grupa, lai gatavotu grozījumus Pensiju likumā – pārskatītu piemaksas par darba stāžu un pilnveidotu indeksācijas formulu, vakar nolēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Pensiju jautājums deputātu darba kārtībā atgriezies pensionāru organizāciju nemitīga spiediena rezultātā. Vakar Sociālo lietu komisijā piedalījās Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Pensionāru biedrības pārstāvji, kas pauda satraukumu par niecīgajiem indeksācijas apmēriem. Biedrības vadītāja Lilija Skutāne skaidroja, ka mazo pensiju saņēmējiem indeksācija nereti radot vairāk problēmu nekā labuma, jo dažu papildu eiro dēļ viņi var zaudēt maznodrošinātā statusu un līdz ar to – pašvaldības piedāvātos pabalstus. Viņa arī lūdza deputātus pievērst lielāku uzmanību pensionāriem, kas pensionējušies līdz 1996. gadam. Šī grupa atrodas īpaši smagā situācijā. Vairākumam pensija ir zem 200 eiro, tādēļ indeksācija dod tikai pāris eiro un viņi savos ienākumos arvien vairāk atpaliek no pārējiem. Situāciju īpaši neuzlabojot arī piemaksas par stāžu (viens eiro par katru līdz 1996. gadam nostrādāto gadu).
Optimistiskāk noskaņots bija Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš, kurš vienlaikus ir arī no ZZS saraksta ievēlēts Saeimas deputāts. Viņš informēja, ka LPF ir apspriedusi konkrētu priekšlikumu, kas paredz, ka senioriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam un stāžs ir vismaz 30 gadi, pensijas tiktu indeksētas paaugstinātā apmērā. LPF arī gatavojas vērsties pie pašvaldībām ar lūgumu, lai tās nepārtrauktu maksāt pabalstus tiem pensionāriem, kuri tikai par dažiem eiro izkļuvuši no mazturīgo statusa. Vairākas pašvaldības jau esot grozījušas savus normatīvos aktus, lai šādas situācijas novērstu. Tāpat federācija uzskata, ka cilvēkiem ar lielāku darba stāžu būtu nepieciešams lielāks atbalsts, ņemot vērā nostrādātos gadus, nevis tikai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Vidzemes priekšpilsētas pensionāru biedrība neietilpst LPF. Kaut arī abām senioru biedrībām ir līdzīgi mērķi, attiecības starp tām ir saspīlētas vadītāju personīgu antipātiju dēļ.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks pieļāva, ka piemaksas varētu pārskatīt tiem senioriem, kas pensionējās līdz 1996. gadam, bet ne “jaunajiem pensionāriem”, kuru pensiju aprēķināšanā vairāk tiek ņemtas vērā sociālās iemaksas, nevis nostrādātie gadi.
“Visas minētās problēmas ministrijai jau ir zināmas, un mums ir savs skatījums, kā tās varētu risināt. Taču, neskatoties uz faktu, ka sociālās apdrošināšanas budžetā situācija ir uzlabojusies, mūsu iniciatīvas regulāri sastopas ar pretenzijām no Finanšu ministrijas puses un valdībā netiek atbalstītas,” rokas noplātīja ierēdnis. Viņš arī piebilda, ka arī LM no savas puses uztur dialogu ar pašvaldībām par maznodrošinātā statusa saglabāšanu indeksēto pensiju saņēmējiem.
Vēl viena sasāpējusi problēma, par ko ilgstoši runā pensionāru organizācijas, ir senioru veselības apdrošināšana. “Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu vairāk nekā ceturtdaļai senioru pēc kārtējo tēriņu apmaksas neatliek līdzekļu ārsta apmeklējumam un veselības aprūpei,” norādīja A. Siliņš. Klātesošie Veselības ministrijas (VM) pārstāvji informēja, ka ministrija pašlaik veidojot darba grupu, kurā līdz nākamā gada 1. jūlijam tikšot sagatavots informatīvs ziņojums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (“V”) savukārt uzsvēra, ka apakškomisija tik ilgi negaidīs un jau pēc divām nedēļām sāks strādāt pie šī jautājuma.
