Darba grupa vērtēs VDK dokumentu brīvu pieejamību 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrības lietu komisijas darba grupa vērtēs deputāta Aleksandra Kiršteina (VL-TB/LNNK) priekšlikumu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) pilnīgu brīvu pieejamību vairāku jomu vajadzībām, aģentūru LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Politiķe prognozēja, ka komisija ņems vērā, ko darba grupa būs ieteikusi. Politiķei grūti iedomāties, kā tehniski būtu realizējama parlamentārieša ideja daļu no materiāliem publiskot jau rudens sākumā. Laizāne atsaucās uz Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvju iepriekš skaidroto, ka dokumentu ieskenēšana un citi uzdevumi ir apjomīgs darbs, kam nepieciešami darbinieki, atbilstošas telpas un laiks.
Šie uzdevumi nav paveicami īsā laikā, tāpat nedrīkst pieļaut, ka steigas dēļ dokumentiem tiktu nodarīts kāds kaitējums, akcentēja komisijas vadītāja. Tāpēc viņa kā racionālu pieeju uzskata likumprojektā jau minēto datumu 2019.gada 1.maiju. Laizāne ir nosacīti optimistiska par to, ka Ministru kabinets atvēlēs naudu minēto uzdevumu veikšanai, jo visi apzinās jautājuma nozīmību.
Arī deputāta rosinājumu par attiecīgo personu tautības un reliģiskās piederības publiskošanu un šāda soļa iespējamo ietekmi izvērtēs darba grupa, apstiprināja politiķe.
Kā ziņots, Kiršteins rosina noteikt bijušās VDK dokumentu pilnībā brīvu pieejamību zinātniskās vai vēsturiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vai žurnālistikas vajadzībām atbilstoši likuma nosacījumiem.
Deputāts aicina likumā noteikt, ka VDK un ar to netieši saistīto bijušās Latvijas komunistiskās partijas un okupācijas perioda PSRS valsts dokumenti atzīstami par dokumentiem, kuru arhivēšana, izpēte un izmantošana zinātniskās vai vēsturiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vai žurnālistikas vajadzībām ir pilnībā brīvi pieejami un izmantojami likumā noteiktajā kārtībā.
Publicēšana paredzētu dokumentu digitalizāciju un to izvietošanu Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta jeb komisijas interneta vietnēs ar nepieciešamiem zinātniskiem paskaidrojumiem. Reizē no deputāta priekšlikuma izriet, ka būtu atļauts publiskot arī dokumentos minētās norādes par personu tautību, ticību un konfesionālo piederību. Dokumenti būtu izmantojami personu vajadzībām likumos noteiktajā kārtībā, reizē nebūtu piemērojamas Arhīvu likuma prasības par nepieciešamību personai uzrādīt dokumentus par radniecību vai cita datu subjekta rakstveida atļauju.
Dokumentu ar komisijas zinātniskiem paskaidrojumiem Kiršteins rosina publicēt pa daļām, piemēram, 28.septembrī jeb īsi pirms Saeimas vēlēšanām, tajā skaitā štata un ārštata darbinieku sarakstus. Daļu citu materiālu paredzēts publiskot 21.decembrī un 2019.gada 30.aprīlī.
Saeima iepriekš konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai no 2019.gada 1.maija atbilstoši Arhīva likuma nosacījumiem.
