Darba grupa izstrādās Rīgas likumu 0
Jau šomēnes speciāli izveidota darba grupa sāks darbu pie Rīgas likuma izstrādes, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Šajā darba grupā būs gan pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan arī no Rīgas pašvaldības trim departamentiem un pašvaldības policijas.
Gan ministrs, gan arī Rīgas mērs pauda cerību, ka likumprojektu Saeimā varētu iesniegt jau nākamā gada rudenī, savukārt optimistiskākās prognozes par tā pieņemšanu ir 2014.gada sākums.
Amatpersonas uzsvēra, ka likuma izstrāde ir laikietilpīgs process – to apliecinot arī citu valstu pieredze, kurās galvaspilsētām ir savs likums.
Likumā iekļaujamo jautājumu spektrs būšot diezgan plašs, tajā skaitā ekonomiskie, transporta, kā arī policijas jautājumi.
Sprūdžs uzsvēra, ka Rīgai savs likums ir nepieciešams, jo tā ir valsts galvaspilsēta, kā arī ietekmīgākais ekonomikas virzītājspēks valstī un reģionā. Taču patlaban ir vairāki iemesli, kas kavē Rīgas tālāku attīstību, un ar šāda likuma palīdzību šīs problēmas tiktu atrisinātas. Šis likums regulēs Rīgas un valsts attiecības.
“Mēs gribam sakārtot rāmi, kur ir Rīgas tiesības un kur ir pienākumi,” skaidroja ministrs. Viņš arī piebilda, ka ar šī likuma palīdzību cer panākt, ka neveidojas pozīcijas un opozīcijas attiecības starp valdību un Rīgu, kā tas ir patlaban, bet gan abas institūcijas darbotos iedzīvotāju labā.
Ušakovs uzsvēra, ka patlaban ir daudz jautājumu, kurus būtu jānosaka administratīvajā līmenī, lai izvairītos no liekām diskusijām. Kā piemēru viņš minēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu – ja likumā būtu noteikta konkrēta attiecība starp procentuālo sadalījumu, tad katra gada beigās nebūtu diskusiju par sadalījumu.
“Rīgai nav izdevīgi, ka valdība nostājas noteiktā pozā tikai tāpēc, ka valdību veidojošās partijas nav pietiekami pārstāvētas pašvaldībā. Galvenais ir maksimāli visu, ko iespējams, ielikt likumā,” sacīja Rīgas mērs, piebilstot, ka tādējādi arī mazināšoties vēlme rīkot politisko tirgu par konkrētiem jautājumiem.
Ušakovs norādīja, ka jautājumam par Rīgas likumu ir vismaz desmit gadus ilga vēsture un ir pienācis laiks to izstrādāt. Viņš arī uzsvēra, ka šai iniciatīvai nav tiešas saistības ar Rīgas izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības. To apstiprināja arī Sprūdžs.
Vaicāts, vai ir pamatoti rakstīt jaunu likumu laikā, kad tiek runāts par administratīvā sloga mazināšanu un normatīvo dokumentu samazināšanu, Ušakovs skaidroja, ka šis likums neregulēs attiecības starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju dzīvē no šī likuma nekas nemainīsies.
Sprūdžs sacīja, ka šim likumam nevajadzētu būt tādam, uz ko ekonomēt, ja runa ir par likumu un Ministru kabineta noteikumu skaita samazināšanu. “Galvaspilsētas likums noteikti nebūtu tas, kuru nevajadzētu izstrādāt tikai tāpēc, lai nebūtu lielāks likumu skaits. Tā ir parasta Eiropas un pasaules prakse,” norādīja ministrs.
Viņš atzina, ka jaunajā Rīgas likumā neredz vietu regulējumam par deputātu skaitu domē, jo to paredz citi normatīvie akti. Tomēr tas būtu jautājums juristiem. Tāpat ir jāizlemj, cik no esošajiem normatīvajiem aktiem būtu jāpārnes uz galvaspilsētas likumu.
