Darba devēju atbilde NA priekšlikumam: Prasība pēc krievu valodas darba tirgū ir pamatota 90
“Prasība pēc krievu valodas zināšanām, piemēram, klientu apkalpošanas jomā ir objektīva un pamatota, jo Latvijas Republikā, ņemot vērā tās etnisko sastāvu, krievu valoda tiek plaši lietota, turklāt, Saeimas pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā joprojām paredz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, nenosakot valsts valodas prasmes līmeni. Tāpat valstī joprojām ir liels nepilsoņu skaits, kuriem ir jānodrošina Satversmē noteiktās pamattiesības, tajā skaitā uz veselības aprūpi. Tātad, piemēram, medicīnas jomā darba devējam ir pamats prasīt krievu valodas zināšanas. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu šādām personu grupām, darba devējam ir nepieciešami darbinieki ar krievu valodas zināšanām,” ar šādiem argumentiem Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) iebilst pret Nacionālās apvienības (NA) deputātu sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz ierobežot nepamatotu svešvalodu zināšanu prasīšanu darba tirgū.
LDDK arī atgādina, ka Saeima pēc NA iniciatīvas pēdējos gados jau vairākkārt ierobežojusi svešvalodu prasības sludinājumos un darba līgumos, kas neesot veicinājušas uzņēmēju konkurētspēju tirgū un darbinieku piesaisti.
Likumprojekta autoru pārstāvis Edvīns Šnore (NA) par darba devēju argumentāciju bija nepatīkami pārsteigs. “Es rēķinājos, ka uzņēmējiem varētu būt iebildumi pret šādiem ierobežojumiem. Tomēr no šādas pūšanas Kremļa stabulē man pilnīgi mati ceļas stāvus! Būtībā darba devēji apgalvo, ka, nerunājot krieviski, mēs pārkāpjam šeit dzīvojošo nepilsoņu pamattiesības,” teica Šnore. Viņaprāt, Latvijas darba vidē nedarbojas Satversmes norma, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda – latviešu. Realitātē turpinot pastāvēt divvalodība, un svešvalodu zināšanas tiek pieprasītas arī tādām profesijām, kur nav sakara ar ārzemniekiem. “Tas negatīvi ietekmē tos Latvijas iedzīvotājus, kas nerunā krieviski, sevišķi jauniešus. Tādēļ viņi bieži vien spiesti braukt meklēt darbu ārzemēs,” skaidroja deputāts Edvīns Šnore (NA) uzsverot, ka grozījumu mērķis esot novērst lingvistisko diskrimināciju.
Šobrīd likumprojekts atrodas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kurai jālemj par tā virzīšanu skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tomēr komisijas deputāti, lielākoties, sliecās piekrist darba devējiem.
“Šie grozījumi ir politiskā demagoģija, kas parādās pirms katrām vēlēšanām. Cilvēki aizbrauc tādēļ, ka viņus neapmierina negodīga nodokļu sistēma, nepietiekama ienākumi, neticība tieslietu sistēmai, ko NA, gadiem ilgi vadot Tieslietu ministriju, tā arī nav sakārtojusi. Mums šeit Sociālajā komisijā vajadzētu satraukties par to, kā nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus pacientiem sociālās aprūpes centros, maznodrošinātajiem un tamlīdzīgi, nevis nodarboties ar politisko demagoģiju,” piktojās deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
Savukārt ārpusfrakciju deputāte Silvija Šimfa aicināja likumprojekta autorus pievērsties ne tikai nepamatotai krievu valodas, bet arī angļu valodas prasīšanai. “Arī angļu valoda tiek prasīta nepamatoti, un tas darba tirgū rada problēmas gados vecākiem cilvēkiem. Līdzīgi kā jauniešiem ir problēmas krievu valodas nezināšanas dēļ,” norādīja Šimfa.
Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un vairāki citi deputāti apšaubīja iespēju dzīvē nodrošināt normas par “saziņas valodu”. “Vai pārdevējam būs jājautā pase, lai pārliecinātos, kādā valodā ar konkrēto cilvēku runāt?” jautāja Barča. Šnore gan skaidroja, ka šī esot preventīva norma, kuras nolūks ir aizsargāt latviski runājušo darbinieku iespējama konflikta gadījumā.
Nosacīti pozitīvu viedokli NA likumprojektam paudis vienīgi Tiesībsarga birojs, kas pēc būtības atbalsta šādus grozījumus, vēršot uzmanību uz nepieciešamību veikt dažus redakcionālus precizējumus. Savukārt komisijā to aizstāvēja tikai NA pārstāvji.
Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, Sociālā komisija nolēma nesteigties ar likuma virzīšanu izskatīšanai Saeimā 1. lasījumā, bet vispirms pieprasīt Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes atzinumus. Maz ticams, ka šie atzinumi deputātu domas mainīs uz labo pusi, tādēļ visticamāk, ka deputātu balsojums būs negatīvs. Šnore pēc komisijas sēdes norādīja, ka pat negatīva komisijas vērtējuma gadījumā “nacionāļi” uzstās uz šī likumprojekta skatīšanu Saeimā.
NA Saeimas deputātu sagatavotie Darba likuma grozījumi paredz, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt darbiniekiem nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Šādas prasības drīkstēs noteikt tikai gadījumos, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Lai paplašinātu latviešu valodas lietošanas telpu, likums tiek papildināts arī ar jaunu pantu “Saziņas valoda”, kurā nostiprinātas darbinieka tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas, izmantot tikai valsts valodu. Likumprojekta autori neslēpj, ka ar nepamatoti prasīto svešvalodu, lielākoties, domāta tieši krievu valoda.
