Darba devējs jau trešo mēnesi pēc kārtas kavē algas izmaksu. Ko lietas labā var darīt darbinieks?
0
Lielākoties uz darbu dodamies tāpēc, lai nopelnītu, taču gadās, ka darba devējs ar to nerēķinās, kavējot algas izmaksu kaut kādu sev zināmu iemeslu dēļ. Dzīvē gadās visādi, taču ko iesākt darbiniekam, kuram nauda ir nepieciešama? Viņš ir rēķinājies, ka to saņems konkrētā datumā.
“Darba devējs jau ceturto mēnesi pēc kārtas kavē algas izmaksu. Šoreiz kavējums ir jau 3 nedēļas, kas ir ļoti daudz un būtiski apgrūtina manu un ģimenes ikdienu. Ko es kā darbinieks varu darīt? Vai varu kur sūdzēties? Vai darba devējs vispār drīkst tā kavēties?” Šāds jautājums radies mūsu lasītājam Pēterim no Rīgas.
Sazinājos ar Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāju Daci Stivriņu, kura paskaidroja, kādas ir darbinieka iespējas šādā situācijā. Turpinājumā Daces skaidrojums!
“Darba likuma 40. panta otrās daļas 6. punktā noteikts, ka darba līgumā ir norādāms darba samaksas apmērs un izmaksas laiks. Savukārt, kā noteikts Darba likuma 69. panta pirmajā daļā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.
Līdz ar to darba devējam ir saistoši noslēgtā darba līguma noteikumi arī par darba samaksas izmaksas laiku un viņam ir pienākums nodrošināt darba samaksas izmaksu nolīgtajā darba samaksas izmaksas laikā.
Ja darba devējs nenodrošina darba samaksas izmaksu darba līgumā nolīgtajā laikā, darbiniekam atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā jāietver prasījumu veikt neizmaksātās darba samaksas izmaksu ( norādot konkrētu gadu, mēnesi par kuru nav veikta darba samaksas izmaksa), kā arī pieprasot turpmāk nodrošināt darba samaksas izmaksu darba līgumā nolīgtajā laikā. Sūdzību darba devējam jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.
Iesakāms sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.
Papildus vēršama uzmanība, ka darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas. Tāpēc darbiniekam ir tiesības atbilstoši Darba strīdu likumā noteiktajam izmantot arī citus instrumentus savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.
Saskaņā ar Darba strīdu likuma 4. pantu individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus. Atbilstoši Darba strīdu likuma 7. panta pirmajai daļai ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums. Turklāt šī panta trešās daļas 3. punktā noteikts, ka tieši tiesā izšķir individuālus tiesību strīdus par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu.
Līdz ar to, ja darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, darbiniekam saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par darba samaksas piedziņu.
Papildus paskaidrojam, ka saskaņā ar Darba likuma 31. pantu visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, divu gadu noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai par labu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, ziņojot par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu- par darba samaksas neizmaksāšanu, lai Valsts darba inspekcija savas kompetences ietvaros veiktu darba devēja pārbaudi.”
