Darba devēji nesteidz atbalstīt ieceri par minimālās algas celšanu. Kāpēc tā? 1
Jautājums jāsaskaņo ar darba devējiem un ņēmējiem
Minimālās algas celšana nedrīkst notikt tikai ar politisku lēmumu, šis jautājums noteikti jāskata Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē (NTSP) un jāsaskaņo gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Tāpat LDDK ieskatā lēmums par minimālās algas paaugstināšanu rūpīgi jāizvērtē.
“Vai ministrijas ir aprēķinājušas, cik izmaksās minimālās algas celšana pašvaldību un valsts budžetam? Kādu ietekmi tas atstās uz pedagogu, sociālo darbinieku, mediķu algām?” retoriski vaicāja LDDK, norādot, ka iepriekš minētās ir profesijas, kurās valsts nosaka augstas kvalifikācijas prasības.
LDDK arī norāda, ka minimālās algas saņēmēji parasti strādā profesijās, kurās ir zemas kvalifikācijas prasības. Tāpēc, būtiski palielinot minimālo algu, svarīgi ir paaugstināt algu visām profesijām, kurās ir noteiktas kvalifikācijas prasības.
Darba devēju ieskatā būtu jāvirza jautājums par atšķirīgu minimālo algu dažādās nozarēs, taču to var risināt tikai ar koplīgumu palīdzību.
Minimālās algas celšana būtu nekorekta
Minimālās algas celšana līdz 500 eiro nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, ņemot vērā iepriekšējā sasaukuma Saeimas doto solījumu uzņēmējiem trīs gadus pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu politikas stabilitāti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš sacīja, ka pagājušajā nedēļā ticies arī ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kurš solījis, ka tikai no 2021.gada varētu tikt ieviestas korekcijas nodokļos, bet nākamgad sākšoties tikai darbs pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas.
Rostovskis pieļāva, ka, laužot uzņēmējiem doto solījumu, būs sekas. Piemēram, daļa uzņēmēju ne tik strauji kā līdz šim investēs attīstībā, kāds varētu būt spiests pāriet uz darbību ēnu ekonomikā.
Tikmēr, sabiedriski vienojoties, pragmatiskāk iespējams virzīties uz priekšu attīstībā, pieņemt kopīgus lēmumus un dzīvot lielākā labklājībā, pārliecināts Rostovskis.
“Savstarpējās attiecībās nav gudri mānīties. Ja puses vienojas kaut ko darīt, tas ir jāievēro un ir jāskatās ilgtermiņā. Tieši uzņēmēji ir tie, kas piepilda valsts kasi un, ja uzņēmējdarbības vide ir prognozējama, stabila, seko investīcijas uzņēmumu attīstībā, Latvijā ienāk ārvalstu kapitāls un budžetā rodas vairāk naudas,” viņš sacīja.
Konteksts:
Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.
Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumus netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.
Pašlaik minimālā alga ir 430 eiro.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā solīja minimālo algu paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada. Tāpat tika solīts ieviest neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteikt 500 eiro mēnesī. Opozīcija kritizējusi JKP par šī solījuma neizpildīšanu.
Arī valdībā pārstāvētā “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu programmā iekļāva solījumu palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, gan neminot precīzu termiņu.
