Darba dēļ parādījušās nopietnas veselības problēmas. Uz kādu pabalstu var pretendēt? 0
Lūdzu, pastāstiet par arodslimībām! Vai tās vēl nosaka, un kur šādos gadījumos jāmeklē palīdzība? Mans vīrs visu mūžu strādājis smagu fizisku darbu, bet tagad viņam parādījušās nopietnas veselības problēmas (sāp mugura, slikti dzird, nevar ieēst neko stipru). Vai viņš varētu cerēt uz kādu pabalstu? Līdz pensijai vēl jānostrādā divi gadi. REGĪNA PREIĻU NOVADĀ
Arodslimības nav atceltas
Labklājības ministrijā noskaidrojām, ka arodslimības tiek noteiktas arī tagad. Arodslimības definētas kā atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas kaites, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi iemesli. Tās iedala šādās grupās:
• ķīmisko faktoru izraisītas akūtas un hroniskas slimības;
• bioloģisko faktoru izraisītas slimības;
• fizikālo faktoru izraisītas slimības;
• ārstniecības līdzekļu izraisītas slimības;
• pārslodžu (kopējās fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes) izraisītas slimības;
• rūpniecisko aerosolu izraisītas slimības;
• alerģiskās slimības.
Mēdz būt akūtas (attīstās pēkšņi pēc vienreizējas vai atkārtotas kaitīgo faktoru iedarbības vienas darba maiņas laikā), subakūtas (novēro neilgā, piemēram, dažu mēnešu, laikā) un hroniskas (attīstās kaitīgo faktoru ilgstošas iedarbības dēļ) arodslimības, kuras Latvijā diagnosticē visbiežāk.
Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecas uz visiem arodslimību gadījumiem, ja personas tiek vai tikušas pakļautas kaitīgiem darba vides faktoriem.
Diagnozi apstiprina ģimenes ārsts un komisijas
Ja nodarbinātajam konstatētas Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtības noteikumu 1. pielikumā nosauktās slimības vai to pazīmes un viņš tiek vai ir ticis pakļauts kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, personai ir tiesības prasīt savam ģimenes ārstam, lai viņu izmeklē un nosaka, vai ir konstatēta arodslimība.
Ja, pēc ģimenes ārsta uzskatiem, veselības traucējumus varētu būt izraisījuši šādi faktori, diagnozes precizēšanai nodarbināto tālāk nosūta pie arodslimību ārsta. Ja arodslimības diagnozes iespējamība apstiprinās, personu norīko uz ārstniecības iestādes izveidotu ārstu komisiju arodslimībās vai P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisiju. Dodoties uz konsultāciju, nepieciešams nosūtījums, veikto izmeklējumu rezultāti un izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām.
Ja komisija darbiniekam diagnosticē arodslimību, viņam ar komisijas izsniegto atzinumu atkal jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš arodslimnieku nosūta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) vai tās struktūrvienību – vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes ekspertīzei.
Iespējamā atlīdzība
Lai noteiktu tiesības uz normatīvajos aktos paredzēto apdrošināšanas atlīdzību, arodslimniekam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāiesniedz ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtie dokumenti.
Ja noticis nelaimes gadījums darbā, par kuru sagatavots akts (ja ir pastāvējusi inficēšanās iespēja), tomēr tūlītēja darbnespēja nav iestājusies, arī tad ģimenes ārstam jānosūta pacients uz ārstu komisiju vai centra ārstu komisiju (ja ar darbā notikušo nelaimes gadījumu saistītā infekcijas slimība ir diagnosticēta vēlāk).
SVARĪGI
• Ja slimniekam konstatēta konkrēta arodslimība, viņš var saņemt kompensāciju. Atlīdzības apmēru aprēķina pēc VDEĀVK noteiktā darbspēju zaudējuma procenta un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
• Pašnodarbinātie diemžēl nav apdrošināti arodslimību gadījumiem, tāpēc nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību no VSAA.
UZZIŅA
Sīkāku informāciju par arodslimību noteikšanu var iegūt, iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.
