Darbā ar datoru iepauzē 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ilgstoša viedierīču lietošana nogurdina acis – pēc darba dienas birojā, aktivitātēm sociālajos tīklos vai ziņu lasīšanas interneta portālos tās ir gluži kā ar smiltīm piebirušas, jūtama graušana, dedzināšana, pastiprināta asarošana. Ko darīt, lai no tā izvairītos vai vismaz mazinātu diskomfortu?
“Aiwa Clinic” Oftalmoloģijas dienesta vadītāja Dace Lietuviete norāda, ka pacientu sūdzībām par acu diskomfortu ir tieša saistība ar datora un citu viedierīču lietošanas ilgumu. Traucējošos simptomus pastiprina arī apkārtējās vides apstākļi, tostarp centrālā apkure, kuras dēļ gaiss telpās kļūst sausāks, apgaismojums, gaisa kondicionēšanas iekārtas (vasarā), ventilatoru darbība, piemēram, birojā, kur vienlaikus darbojas vairāki datori, un citas ierīces.
Oftalmoloģe min trīs būtiskākos faktorus, kuri datoru lietotājiem visbiežāk izraisa diskomfortu, acu nogurumu un citas sūdzības. Pirmkārt, ergonomikas principu neievērošana darbā ar datoru – gan nepareiza poza, gan monitora novietojums, kas izraisa arī problēmas ar sprandu un muguru, galvassāpes.
Otrkārt, sausās acs sindroms, kura gadījumā asaru plēvīte nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas vai tās neizdalās pietiekamā daudzumā un nespēj mitrināt acs virsmu. Turklāt, veroties monitorā, cilvēki retāk mirkšķina. Šādos gadījumos rodas sūdzības par graušanas, “smilšu” sajūtu, acu apsārtumu, asarošanu. Ar acs virsmas sausumu it īpaši uzmanīgiem jābūt kontaktlēcu lietotājiem, cilvēkiem pēc dažādām acu operācijām.
“Trešais mehānisms saistīts ar acu akomodāciju jeb spēju pielāgoties dažādiem attālumiem un nodrošināt skaidru attēlu uz tīklenes. To nodrošina lēca sadarbībā ar acs iekšējo muskuli, kā arī acs kustību muskuļi, kuri ļauj skatīties saskanīgi ar abām acīm. Šo muskuļu pārslodze pēc ilgstošas datora lietošanas var izraisīt redzes miglošanos, dubultošanos, lēnāku fokusēšanos no tuvuma uz tālumu un otrādi,” stāsta acu ārste.
Bieži vien, sakārtojot darba vidi, ievērojot pauzes, izmantojot mitrinošus acu pilienus vai pēc atpūtas, piemēram, atvaļinājuma laikā, kad netiek lietotas viedierīces, acu apsārtums, nogurums un citi simptomi pazūd paši no sevis. Ja visi riska faktori ir novērsti, bet simptomi tomēr saglabājas, jādodas pie oftalmologa, lai pārliecinātos, vai nav sācies iekaisums vai citas nopietnas acu veselības vai redzes problēmas, jo, piemēram, acs virsmas sausums paver ceļu dažādām infekcijām.
Dators un redze
Vai tiesa, ka, intensīvi lietojot datoru, ar laiku redze kļūst sliktāka? Novecojot acs spēja mainīt lēcas formu, lai nodrošinātu skaidra attēla veidošanos uz tīklenes, skatoties gan tālumā, gan tuvumā, pakāpeniski samazinās ikvienam, taču Dace Lietuviete teic, ka acu pārslodze tiešām var pasteidzināt nepieciešamību pēc lasāmbrillēm – vecuma tālredzību jeb presbiopiju. “Mākslīgajā apgaismojumā, vakaros sāk pasliktināties redze tuvumā, tā var sākt migloties, zūd vēlme lasīt, darīt smalkus darbus, kuriem nepieciešama asa redze. Turpretī brīvdienās, saulainā dienā laba redze atjaunojas. Tas nozīmē, ka nenovēršami tuvojas brīdis, kad būs nepieciešama redzes korekcija,” norāda ārste.
Viņa stāsta, ka garas stundas pie datora var nelabvēlīgi ietekmēt arī optisko briļļu valkātājus, jo tās ne vienmēr piemērotas attālumam līdz monitoram. Piemēram, pacienti, kuriem tiek koriģēta redze tālumā, šīs brilles lieto arī pie datora. “Katram attālumam ir atšķirīga redzes korekcija, tāpēc ir svarīgi vērsties pie acu ārsta vai optometrista, lai brilles būtu piemeklētas tieši darbam ar datoru. Ja tas tā nav, lai skaidri saredzētu, cilvēks cenšas mainīt darba pozu, briļļu novietojumu vai skatīties nevis caur briļļu centru, bet augšmalu vai apakšmalu,” viņa saka.
Uzmanīgiem ar datora lietošanu jābūt pacientiem pēc acu operācijām, kad acs virsma vēl nav pilnībā sadzijusi, gluda, tādēļ asaru plēve to tik labi nepārklāj. Viņiem iesaka izvairīties no redzes noslodzes tuvumā – ne tikai grāmatu vai interneta ziņu, bet arī īsziņu lasīšanas viedtālrunī.
“Kontaktlēcu nēsātāji nereti paši uz savu galvu nomaina lēcu ražotāju, veidu, diametru, nepadomājot par to, ka, pateicoties šādām izmaiņām, lēcas var atšķirīgi piegulēt acs virsmai. Tā var būt gan pārāk vaļīga, gan pielipt pie tās, it īpaši, ja virsma ir ļoti sausa. Var rasties ievainojumi, mikroerozijas vai pat čūlas, kas dažreiz var izraisīt nopietnus radzenes bojājumus,” norāda acu ārste, atgādinot, cik svarīgi lietot un kopt kontaktlēcas pareizi, it īpaši tad, ja ikdienā jāstrādā ar datoru. Mūsdienās ir arī alternatīvas, piemēram, naktslēcas (tiek ievietotas acī pirms gulētiešanas, bet no rīta izņemtas, nodrošinot redzes asumu visai dienai) vai arī refraktīvā ķirurģija.
Pilieni acu labsajūtai
Kas būtu jāņem vērā, ja daudz jāstrādā ar datoru? Dace Lietuviete uzsver, ka pats galvenais ir ievērot pauzes, ik pēc 20 minūtēm divas sekundes atpūtināt acis, skatoties vismaz 4–5 metru attālumā, biežāk mirkšķinot, lai veicinātu acs virsmas mitrināšanu. Vakaros nevajadzētu likt uz nogurušajām acīm siltas vai kairinošas kompreses, piemēram, maisiņus ar melno tēju, tā vietā labāk izmantot aukstuma aplikācijas, piemēram, karoti. Interneta veikalos manītas arī aukstuma un karstuma acu maskas, kuras pirms lietošanas uz neilgu laiku ievieto saldētavā vai ledusskapī.
“Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva stāsta, ka pirmā palīdzība nogurušām, sausām acīm ir mitrinošie pilieni ar dažādu sastāvu, konsistenci un iedarbības ilgumu, tādēļ iespējams katram piemeklēt vispiemērotāko. Mūsdienās pieejamas gan vienkāršas “mākslīgās asaras”, gan tādi pilieni, kuriem lielāka efekta dēļ pievienota hialuronskābe, dekspantenols, A vitamīns vai citas sastāvdaļas, kuras nodrošina ilgstošu asaru plēvītes saglabāšanos uz acs virsmas un labvēlīgi ietekmē acu veselību. Ja cilvēks ir jutīgs pret kādu no konservantiem, labāk izvēlēties acu mitrinošos pilienus, kuru sastāvā nav šo vielu.
Dažiem cilvēkiem nepatīk biezas konsistences, piemēram, gēlveida acu pilieni, jo pēc to lietošanas uz dažām minūtēm redze kļūst miglaina, turpretī citi ilgstošās iedarbības dēļ izvēlas tieši tos. Ja sūdzības par acu nogurumu parādījušās pirmo reizi, farmaceits iesaka acu pilienus ar īsāku uzglabāšanas laiku, bet, ja sūdzības ik pa brīdim atkārtojas, izdevīgāk izvēlēties pilienus, kurus pēc iepakojuma vēršanas drīkst izmantot ilgāku laiku, piemēram, trīs mēnešus. Kontaktlēcu lietotājiem jāizvēlas pilieni, kuri ir saderīgi ar lēcām, tādēļ par to jākonsultējas ar farmaceitu.
Akūtā situācijā, ja acs ir apsārtusi, ir izteikta graušanas sajūta, mitrinošos acu pilienus pilina 3–4 reizes dienā, ja sūdzības ir ilgstošas, tos lieto pēc vajadzības, piemēram, zinot, ka nākamajā dienā būs ilgi jāstrādā ar datoru, tos profilakses nolūkā iepilina acīs jau no rīta.
