Darba algas reģionos kāpušas straujāk nekā Rīgā: kāda ir vidējā alga “uz rokas”? 2
Latvijā vidēja alga “uz rokas” pērn bijusi 948 eiro mēnesī. Vislabāk atalgotie bija Rīgā strādājošie, kas mēnesī vidēji saņēma vairāk nekā tūkstoti eiro, bet vissliktāk klājās latgaliešiem, kuru vidējais atalgojums mēnesī nesasniedza 700 eiro. Šādi secinājumi izriet no algu un atlīdzību pētījuma, ko veicis interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia”.
Rīgā arvien dzīvo “šikāk” nekā laukos
Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par sešiem procentiem. Salīdzinot ar oficiālajiem statistikas datiem, šis pētījums demonstrē atšķirīgas tendences, jo tajā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos, sasniedzot 948 eiro mēnesī.
“2017. gadā šī summa bija 900 eiro, savukārt pērn tā ir augusi par 50 eiro. Domājams, ka pieaugumu ietekmējusi straujā ekonomikas izaugsme, minimālās algas kāpums un nodokļu reforma,” komentē “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.
Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, viņš uzsver, vērojama pozitīva tendence – pēdējo divu gadu laikā atšķirība mazinājusies par trīs procentpunktiem. “Tas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,” prāto A. Brodiņš.
Vērtējot situāciju ārpus Rīgas reģionos, pētījums ieskicē jaunu tendenci.
Proti, aizvadītajā gadā darba samaksa reģionos pieaugusi straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi mazinot iedzīvotāju ienākumu atšķirību.
Taču joprojām rīdzinieki dzīvo “šikāk” nekā pārējo reģionu iedzīvotāji. Ja vidējā alga “uz rokas” galvaspilsētā ir 1020 eiro mēnesī, tad Vidzemē tie ir 777 eiro, Zemgalē 749 eiro, Kurzemē 746 eiro, bet Latgalē 667 eiro.
Tāpat pētījumā autori secina, darba samaksas pieaugumu pērn izjutuši gandrīz visās biznesa nozarēs, taču visstraujākais atalgojuma kāpums bijis tajās, kurās vidējā darba alga ir salīdzinoši zema. Tās ir veselības un sociālā aprūpe, izglītība un lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivjsaimniecība.
Konkurences dēļ lutina darbiniekus
Jau vairākus gadus vislabāk atalgotie ir IT un finanšu, ķīmiskās rūpniecības un farmācijas, kā arī telekomunikācijas speciālisti. Savukārt zemāko atalgojumu saņem izglītības, ēdināšanas, mākslas un kultūras jomā strādājošie.
“Veicot pētījumu esam secinājuši, lai gan joprojām vērojamas atšķirības pēc dzimumiem, pagājušajā gadā mazliet sarukusi nevienlīdzība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu. Vidēji mēnesī vīrieši saņem 1081 eiro neto algu, bet sievietes – 855 eiro. Savukārt vīrieši vadītāja amatā saņem vidēji 2273 eiro, kamēr sievietes – 1985 eiro,” skaidro “CV-Online Latvia” vadītājs.
Turpinot, ka ar katru gadu palielinās to darba devēju skaits, kas saviem darbiniekiem piedāvā dažādus labumus.
“Darba devējiem jāmeklē veidi, kā piesaistīt jaunus un motivēt jau esošos darbiniekus. Tādēļ uzņēmumos arvien biežāk rīko neformālus darba pasākumus, piedāvā elastīgu darba laiku, rīko kursus un apmācības, darbiniekiem dāvina dāvanas viņu dzīves svarīgākajos brīžos, nodrošina mobilo telefonu personīgai lietošanai utml. Konkurence par darbiniekiem ir ļoti sīva, tādēļ uzņēmēji domā arvien radošāk. Tāpat mūsdienu tendences rāda, ka darba devēju dzīve kļūst arvien sarežģītāka, kamēr darba ņēmēju – arvien vieglāka.”
Atalgojuma pieaugums kļūs mazāks
To, ka uzņēmēji kļūst arvien izdomas bagātāki apstiprina arī “Benefits Latvija” un “SmartHR Latvija” vadītājs Juris Zalāns, kurš norāda – tikai ar tradicionālajām lietām, piemēram, veselības apdrošināšanu, darba infrastruktūru, atsevišķu virtuvi vai bezmaksas dzērieniem vairs nav iespējams konkurēt ar tiem uzņēmumiem, kuri papildus šīm lietām piedāvā arī citus labumus.
“Ir uzņēmumi, kuros darbiniekam piešķir datoru personīgai lietošanai, ļauj strādāt no mājām, kompensē transportu un sporta aktivitātes, veic iemaksas pensiju uzkrājumā, apdrošina pret nelaimes gadījumiem, piešķir kino un teātra abonementus, piedāvā bērnus atstāt bērnistabā ar aukli, apmaksā pat apģērba ķīmisko tīrīšanu. Reizēm šķiet, kur būs kreativitātes un radošo ideju robeža? Taču gudri uzņēmēji saprot, ka mūsdienās darbinieks ir liela vērtība, tādēļ nodrošina papildus labumu grozu, lai piesaistītu jaunos un noturētu tos, kuri jau strādā pie viņiem.”
Savukārt “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējot šā brīža darba tirgus situāciju, prognozē: “Šogad vidējās darba samaksas pieaugums visās nozarēs turpināsies, taču var parādīties spilgtākas atšķirības tempā. Pieaugums varētu kļūt lēnāks no 8,4% kāpuma pērn līdz 7% šogad, bet bruto darba samaksa gada beigās jau sasniegt 1100 eiro.”
Skatieties LNT Ziņu video:
