Latvijas mežos atklātas jaunas sēņu sugas 1
Mazās straujteces upītes ir sākušas atjaunoties, liecina pirmie dabas skaitīšanas rezultāti. Līdz šim tika domāts, ka tam nepieciešami trīsdesmit, pat piecdesmit gadi, taču eksperti secinājuši, ka vairākas strauj-teces ar oļainām gruntīm sākušās atjaunoties jau triju, piecu vai sešu gadu periodā. Savukārt zālāju biotopu kvalitāte ir drīzāk zema vai vidēja. Tajos izplatījušies daudzi ekspansīvo sugu augi, un tam par pamatu bijusi nepiemērota apsaimniekošana, tajā skaitā nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka, vēlā pļauja vai pārganīšana.
Ir izplatījušās vairākas invazīvās augu sugas, kas nodara postījumu dabīgajiem biotopiem, īpaši kāpu teritorijās. “Upju krastos, tostarp Ventā, konstatētas jaunas latvāņu audzes. Tās vajadzētu intensīvi likvidēt, lai latvāņi gar upēm neizplatītos tālāk,” brīdina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne.
Nepatīkama aina pavērusies iežu atsegumos un alās. Dabas eksperti ar nožēlu atzīst, ka gandrīz 30 atsegumos konstatēts liels piesārņojums ar sadzīves atkritumiem. Lai šo piedrazoto atsegumu teritorijas sakoptu, Dabas aizsardzības pārvalde plāno aicināt iesaistīties ne tikai zemju īpašniekus, bet arī vietējos iedzīvotājus un pašvaldības. Savukārt upju krastu kraujas nereti tiek izmantotas kā izgāztuves.
Jūnijā Latvijā sākās dabas skaitīšana – Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatības un kvalitātes apzināšana. Dabas skaitīšana pēc būtības ir Latvijas dabas inventarizācija. “Tās uzdevums nav veidot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un noteikt kādus ierobežojumus zemju īpašniekiem. Tā nepieciešama, lai iegūtu detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti,” piebilda DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks.
Atklātas jaunas sēņu un sūnu sugas
Šogad pētniekiem izdevies konstatēt vairākas īpaši retas sūnu un sēņu sugas, kā arī atradnes augiem, kuri līdz šim Latvijā sastapti ļoti reti. “Apzinoties resursu daudzveidību, kas ir mūsu rīcībā, varam nākotnē ieraudzīt jaunas iespējas farmācijas nozarē, tehnisku risinājumu izstrādē vai augsnes attīrīšanā. Daba ir mūsu nacionālā bagātība. Piemēram, pirmo reizi atrasta neliela sēņu grupa, no kuras var iegūt funkcionālas dažādas pārtikas piedevas. Universitātē notiek dažādi pētījumi par sūnu un paparžu aktīvo vielu iedarbību. Es domāju, ka šis projekts būs vērtīgs ieguldījums uz vairākiem gadu desmitiem un nākamajām paaudzēm vērtīgs materiāls,” Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra dabas skaitīšanas nozīmīgumu no zinātniskā aspekta. Viņš mierina, ka reto augu atradnes, lai varētu ražot medikamentus vai citus izstrādājumus, netiks aiztiktas. Laboratorijās pētnieki izmanto šūnu kultūras.
Pētniekiem kartēšanas laikā Latvijā izdevies atklāt divas jaunas sēņu sugas, kas mūsu valsts teritorijā iepriekš nebija konstatētas – gaišo dižzobi un dižskābaržu antroditi. Konstatēta arī jauna sūnu suga – bumbierveida līklape. Tā atrasta sausa grāvja krastā uz kūdrainas smilts.
No interesantiem atradumiem jāatzīmē arī plūksnu sīkpapardes atradne. Suga ir ļoti reta, un gadiem nav bijušas jaunas atradnes. Savukārt Latvijas ziemeļaustrumos atrasts skaists orhideju dzimtas augs – dzegužpirkstītes un gimnadēnijas hibrīds.
Konstatēta līdz šim lielākā ūdensauga dortmaņa lobēlijas atradne. Šim ūdensaugam nepieciešams ļoti dzidrs, skaidrs ūdens. Augs izzūd ezeru piesārņošanas rezultātā, uzkrājoties pārmērīgam dūņu slānim. Nozīmīga ir arī konstatētā alu spulgsūnas atradne sīkā alā kādas upītes krastā.
Iepazīstoties ar dabas vērtībām Kurzemes piejūras kāpās, mežos un purvos, lielākais atklājums bija savvaļā ļoti reti sastopamā Baltijas efeja. Parasti to var redzēt dažādos apstādījumos, īpaši kapos, taču savvaļā tā sastopama tikai Kurzemē. Atradnē, ko apsekojis pētnieks, ar efeju apauguši astoņi koki, daudzi jaunie dzinumi vijušies pa zemi, turklāt efejas stumbrs Latvijas apstākļiem neparasti liels.
Kāds cits dabas vērotājs ieraudzījis ļoti retu sastopamu sēni – safrāna zarvāleni. Šī neēdamā sēne parasti ir vien divus līdz trīs centimetrus gara. Tā atrodama lapu koku un jauktos mežos pa vienai vai grupās. Tikai trešo reizi Latvijā atrasta ļoti retā, neēdamā sēne cepurīšu milnene, kura parazitē uz samērā izplatītajām briežtrifelēm.
Jauni ierobežojumi nebūšot
No jūlija līdz oktobrim biotopu kartēšanu veica 191 eksperts, kuri kopumā lauka darbos dabā pavadīja 26 805 stundas. Salīdzinoši vienam cilvēkam tas prasītu vairāk nekā trīs gadus. Spēcīgā lietus un plūdu dēļ darbs veikts mazākās platībās, nekā iecerēts. “Latgalē neizdevās pārbaudīt visas plānotās teritorijas. Daudzi biotopi atrodas upju palienēs, kuras applūda. Ļoti ceram, ka nākamās divas vasaras būs labākas,” piebilst G. Gabrāne.
Dabas aizsardzības pārvalde turpinās informatīvos seminārus, kā arī izsūtīs informatīvās vēstules tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumos eksperti viesosies nākamgad. Savukārt šogad apmeklēto teritoriju īpašnieki, kuru īpašumos konstatētas dabas vērtības, saņems informāciju par rezultātiem.
“Līdz dabas inventarizācijas beigām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Politisko lēmumu par iespējamu saimnieciskās darbības aizliegšanu kādā no atrastajiem biotopiem pieņems tikai pēc trīs gadiem, projekta beigās. Tad gan zemju īpašniekiem, gan valstij būs jāizšķiras, ko gribam darīt ar atrastajām dabas vērtībām,” sacīja J. Jātnieks. Viņš atzina, ka biotopi nav dabas liegumi un līdz ar to saimniecisko darbību tajos tagad aizliegt nevar. Biotopi netiek meklēti laukos, kuros ir kaut kas iesēts vai iestādīts, jo tur aug kultūraugi, ne aizsargājamie retie augi. “Biotops nenozīmē aizliegumu kaut ko darīt. Tieši pretēji – zālājs ir jākopj. Ja pelēkajā kāpā sāk augt mazās priedītes, tās ir jāravē ārā,” norāda J. Jātnieks. Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019. gada nogalei.
