Danusēvičs: Polijā atver kinoteātrus, mums cilvēki rindā pēc desas salst uz ielas! 36
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs intervijā “Latvijas Biznesam” atzīst, ka tirdzniecības ierobežojumi dzen bankrotā daudzus mazos uzņēmējus.
Cik lielā mērā Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) bija iesaistīta dažādu tirdzniecības ierobežojumu tapšanā?
H. Danusēvičs: Sākotnēji diskusijā Ekonomikas ministrijā iebildām pret tām prasībām, kas neatbilst Eiropas standartiem. Te ir runa gan par pircēju elektronisko uzskaiti, gan 25 m2 uz vienu pircēju. Eiropā standarts ir 10 m2 un 15 m2, bet, ņemot vērā Latvijas situāciju, varētu būt 15 m2 un 20 m2, bet nekādā gadījumā ne vairāk.
Redzam, kas tagad notiek: cilvēki salst uz ielas, veikalos ar 96 m2 tirdzniecības zāli var ieiet tikai trīs cilvēki, un tas ir absurds. Kur radās 25 m2? To neviens līdz šim nav spējis paskaidrot, tam nav nedz ekonomiskā, nedz loģiskā, nedz pieredzes pamatojuma.
Nav arī nekāda salīdzinājuma, kāpēc Latvijā veikalos jābūt lielākai platībai uz vienu iedzīvotāju nekā citās valstīs, kur vispār nav ierobežojumu, piemēram, Igaunijā. Polijā, kur ir augstāks saslimšanas līmenis, tagad tiek atvērti kinoteātri, sporta objekti.
Tajā pašā laikā Latvijā mūsu nozarē ir pārmērīgs regulējums. Tas varētu būt saistīts ar to, ka politiķiem nav skaidrojuma un sapratnes, kādi ierobežojumi būtu jānosaka. Savukārt daļa ārvalstu investoru gatavi parakstīties uz jebkādiem noteikumiem, ka tikai viņu objekti būtu atvērti.
Viņi nepārstāv nozari, un viņiem ir vienalga, kas notiek nozarē, galvenais – pašu intereses. Viņi sabloķējušies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kas piedāvā noteikumus pretēji nozares interesēm, tādēļ radusies šāda situācija.
Vai šajos ierobežojumos ir vērojami negodīgas konkurences elementi – proti, “Rimi” un “Maxima” oligopolam ļauj strādāt, bet pārējos taisa ciet?
“Maxima” pārstāvji man teikuši, ka nav laimīgi par šādiem noteikumiem. Viņi uzskata, ka tirgū bija jābūt vienādai konkurencei. Kurš ir autors šādiem ierobežojumiem, jāprasa LTRK, kas noteikumu apspriešanā karsti aizstāvēja savu viedokli.
Mēs aicinājām atvērt veikalus darba dienās pa preču grupām, nevis noteikt prioritārus tirgotājus un preču grupas. Varu vilkt paralēles ar pārtikas drošību, kur noteiktas prasības, kas jāievēro, un ir noteikts atbildīgais, un visi uzņēmumi to ievēro. Nekur nav teikts, ka atbildīgajam visu laiku jādežurē veikalā.
Pašlaik ir vērojami negodīgas konkurences elementi un pieņemtie noteikumi rada būtisku ļaunumu mazajiem uzņēmējiem. Uzliktais administratīvais slogs tieši mazajiem uzņēmējiem ir visdārgākais – viņiem pie durvīm jānoliek papildu dežurants, kas gaida, kad ieradīsies policists.
Spriedze ir nevajadzīga. Esam neizpratnē, kāpēc katru dienu jāpārbauda 1800 veikalu. Esam jau vērsušies Iekšlietu ministrijā, lai viņi paskaidro, kādas bijušas problēmas ar epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu tirdzniecībā līdz ierobežojumu pieņemšanai.
Kā šajā situācijā jūtas mazie veikali gan laukos, gan pilsētās?
Vērojams sašutums, neizpratne, izmisums. Apgrozāmo līdzekļu pabalsti gan ir, bet tie nāk lēni, un daudzos gadījumos tie pat nesedz objektu minimālās uzturēšanas izmaksas. Esam iesnieguši EM ierosinājumu noteikt atbalstam minimālo summu, piemēram, tūkstoti eiro, lai tie varētu nosegt komunālos maksājumus un nomas maksu, taču atbildi vēl neesam saņēmuši. Skaidrs, ka nevar salīdzināt apgrozījumu februārī ar decembri, jo pērn decembrī vēl daļēji varējām strādāt.
Kā ierobežojumi ietekmējuši tirdzniecības apgrozījumu?
Vislielākais kritums bijis preču grupās, kas nav pieprasītākās interneta tirdzniecībā. Piemēram, grāmatām novembrī bija 20% samazinājums, bet decembrī jau 30%, savukārt apģērbam un apaviem attiecīgi 30% un 50%. Nepārtikas veikaliem kopā decembrī bija 15% apgrozījuma samazinājums, savukārt pircēju skaits sarucis par 20%. Taču jāņem vērā, ka līdz 18. decembrim veikali varēja strādāt.
Cik bīstams bija valdības lēmums noteikt šos ierobežojumus?
Līdz jaunajam gadam katru mēnesi mira ap 5% uzņēmumu. Tiem uzņēmumiem, kas ir slēgti, apgrozījums krities vēl vairāk, un attiecīgi šie procenti būs lielāki.
Ekonomikas ministrs jau izteicies, ka pašlaik visu veikalu atvēršana nav iespējama, jo epidemioloģiskā situācija to neļauj…
Ekonomikas ministram būtu jāspēj izskaidrot, ar ko situācija Latvijā ir sliktāka nekā tajās valstīs, kur ir augstāks saslimstības līmenis un kur veikali strādā. Valdība līdz šim deklarējusi, ka galvenā saslimstības problēma ir drūzmēšanās un pulcēšanās. Veikalu atvēršana nav izraisījusi ne vienu, ne otru, tikai salstošu cilvēku rindas veikalu ārpusē. Nedz Francijā, nedz citās valstīs, kur veikali strādā, to atvēršana nav negatīvi ietekmējusi cilvēku saslimšanu.
Domāju, ka skaistumkopšanas nozarei jāļauj strādāt pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādi bija iepriekš, jo tie jau bija pietiekami stingri. Ļaujiet nozarei strādāt, nevis iedzeniet pagrīdē – mājās vai mežā.
Jūs iepriekš solījāt vērsties Satversmes tiesā. Kādā stadijā pašlaik ir šis lēmums?
Pieteikums ir iesniegts, un, pateicoties tam, valdība atļāva strādāt grāmatnīcām. Drīz lemsim, kā rīkoties un kādā formā sniegt pieteikumu par pārējām preču grupām. Mēs kā organizācija gan nevaram iesniegt pieteikumu tiesā, bet to var darīt katrs uzņēmums atsevišķi.
Kāda bija iespējamā alternatīva ierobežojumiem, ko pieņēma valdība?
Pirmkārt, atvērt grāmatnīcas, kas tika izdarīts. Otrkārt, noņemt sortimenta ierobežojumus higiēnas un pirmās nepieciešamības precēm. Citās valstīs preces tiek klasificētas nevis pēc muitas kodiem, bet nomeklatūras kodiem, un piedāvājām balstīties uz Briseles 2013. gada nomenklatūras versiju. Tur skaidri ir pateikts, kas ir higiēnas preces, to skaitā matu gumijas, kuras šobrīd nevar nopirkt. Ja Ekonomikas ministrija nezina, kas ir nepārtikas preču klasifikācija, tad es neko nevaru palīdzēt.
Cik lieli varētu būt neiegūtie ieņēmumi tiem veikaliem, kam liegts strādāt?
Cipari varētu būt ļoti lieli, bet pašreiz vēl neesam aplēsuši.
Ja līdzīgi ierobežojumi saglabāsies līdz ārkārtas situācijas beigām aprīlī, kādas sekas tas var radīt?
Tas nozīmē, ka būs mazo uzņēmumu bankroti. Jau pašlaik ir problēmas tiem tirgotājiem, kas bija iepirkuši krājumus. Veikali ir slēgti, līdzekļi iesaldēti un cilvēki neziņā, kā dabūt atpakaļ ieguldīto. Uzņēmēji ir rēķinājušies, ka varēs nodarboties ar uzņēmējdarbību konkrētā tirdzniecības jomā, bet pirms karstākās pārdošanas sezonas valdība ieviesa aizliegumu realizēt to, kas sagādāts.
Divus mēnešus nozare gaida, kad varēs atvērt veikalus. Zaudējumi ir lieli. Un tas pats notiek gan skaistumkopšanas nozarē, gan sabiedriskajā ēdināšanā. Pabalsti gan ir pieejami, tie ir lielāki nekā iepriekš, bet uzņēmēji grib strādāt un kompensēt tās izmaksas, kas rodas par telpu uzturēšanu. Neviens šīs izmaksas jau nav atcēlis.
Viens ir apgrozāmo līdzekļu pabalsts, kas palīdz izdzīvot, bet jābūt arī pabalstam tiem uzņēmējiem, kuri saprot, ka vairs nevar izdzīvot un nav jēgas vilkt dzīvību. Viņam vajadzētu samaksāt tādu summu, lai bez nokļūšanas nodokļu parādos viņš varētu slēgt uzņēmumu, norēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, nomas maksu un to preču iegādi, kas nav realizēta.
Ko aizstāvat, kritizējot valdību, – visus tirgotājus vai tikai tos, kas ārpus Rīgas?
Protams, ka visus tirgotājus. Arī Rīgā ir mazie tirgotāji, kurus būtiski ietekmē ierobežojumi. Tas, kas pašlaik notiek, ir apzināta mazo tirgotāju iznīcināšana. Gan apavu veikali, gan kosmētikas tirgotāji un bērnu preču veikali ir uz iznīcības robežas. Pašlaik nav pamatojuma, kāpēc būtu jāaizliedz strādāt tiem, kas var nodrošināt drošu tirdzniecību. Jo vairāk veikalu ir vaļā, jo pircēju plūsmas ir mazākas tajos veikalos, kas piedāvā visas preces. LTA uzskata, ka bija jāatver visi veikali.
Kā visvairāk regulētā nozare esam izslēgti no jaunās valdības darba grupas, kas gatavos priekšlikumus, kā iziet no šī nosacītā tirdzniecības lokdauna. Tajā gan iesaistīta LTRK, kura nepārstāv visu tirdzniecības nozari, bet aizstāv konkrētu uzņēmumu intereses. Acīmredzot tas noticis noteiktu interešu un lobija dēļ, lai realizētu savu ekonomisko redzējumu un savu politiku.
