Dans Bērtulis: Vai Francisks bija pēdējais Romas pāvests? 0
“Pēdējo vajāšanu laikā Svētajā Romas Tronī sēdēs Pēteris Romietis, kas ganīs savas avis cauri daudzām ciešanām; un kad tas būs beidzies, septiņu pakalnu pilsēta tiks iznīcināta, un briesmīgais Tiesnesis tiesās savu tautu. Beigas.Finita”.
Šādi vārdi atrodami svētajam Malahijam piedēvētajā pareģojumā ar 112 īsiem latīņu valodas izteicieniem, kas, iespējams, apraksta katru pāvestu, sākot ar Celestīnu II (izvēlēts 1143. gadā) līdz pēdējam pāvestam – „Pēterim Romietim“ (Petrus Romanus).
Svētais Malahijs bija īru bīskaps un katoļu svētais, kurš dzīvoja 12. gadsimtā. Viņš dzimis ap 1094. gadu Armaghā, Īrijā. Malahijs kļuva slavens kā baznīcas reformētājs un ļoti dievbijīgs cilvēks. Viņš palīdzēja ieviest romiešu katoļu tradīcijas Īrijas baznīcā. Viņš bija pirmais īru arhibīskaps, kurš saņēma pāvesta apstiprinājumu Romā. Cilvēki ticēja, ka viņš darījis brīnumus un spējis paredzēt nākotni.
Malahijs bija labs draugs ar Svēto Bernāru, kurš uzrakstīja viņa dzīves aprakstu. Viņš nomira 1148. gadā Francijā, ceļā uz Romu. Vēlāk viņa vārdam piedēvēja slaveno „pāvestu pareģojumu”, kas paredz pēdējo pāvestu. Viņu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem īru katoļu svētajiem.
Malahija pareģojums pirmo reizi nāca gaismā 1595. gadā, vairāk nekā 450 gadus pēc viņa nāves. To publicēja benediktiešu mūks Arnoldus de Wion savā grāmatā “Lignum Vitae”, kur viņš iekļāva šo t.s. “Pāvestu pareģojumu” (Prophetia Sancti Malachiae), kuru it kā bija atradis Vatikāna arhīvos. Līdz tam par šādu pareģojumu vēsturiskos avotos nekas nebija zināms, un arī Svētais Bernārs, kurš labi pazina Malahiju un uzrakstīja viņa biogrāfiju, nepiemin šādu dāvanu vai tekstu. Tas liek daudziem vēsturniekiem uzskatīt, ka pareģojums visticamāk tika izdomāts 16. gadsimtā, iespējams, lai ietekmētu pāvesta vēlēšanas vai radītu politisku labumu kādam konkrētam kandidātam.
OK, bet kāds sakars nelaiķim Franciskam ar Petrus Romanus?
Lai gan viņa īstais vārds nav Pēteris (dzimis kā Horhe Mario Bergoljo) un viņš nav no Romas, daži uzskata, ka viņš varētu būt simboliska šī tēla izpausme. Francisks ir 112. pāvests Malahija sarakstā, kas sakrīt ar pēdējo pravietojumu. Iepriekšējais pāvests, Benedikts XVI, bija 111. sarakstā un viņam tika dots simboliskais apzīmējums “Olīvu gods”, „Gloria Olivae”.
Starp citu, kāds Benediktam sakars ar olīvām? Interesanti – šis apzīmējums tiek interpretēts simboliski. Olīvkoks kristietībā ir saistīts ar mieru, garīgumu un Dieva svētību. Tas arī attiecas uz Getsemanes dārzu, kur Jēzus lūdza pirms savas ciešanu stundas, un kas bija olīvu dārzs. Olīvu zari ir arī cieši saistīti ar benediktiešu ordeņa simboliku.
Svētais Benedikts, ordeņa dibinātājs, tiek uzskatīts par miera simbolu, un viņa sekotāji bieži ir saistīti ar olīvu tēlu. Kaut arī Benedikts XVI nebija benediktietis, viņa izvēlētais vārds „Benedikts” radīja šo simbolisko saikni. Daži uzskata, ka tas ir netiešs pareģojuma piepildījums, apzīmējot mierīgu un intelektuālu pāvestību. Viņa uzsvars uz ticības attīrīšanu un Baznīcas iekšējo mieru stiprināja šo saikni ar olīvu simbolu. Diezgan loģiski, cik nu ticības lietās vispār var būt loģikas.
Bet atpakaļ pie pāvesta Franciska- Pēteris Romietis tiek raksturots kā pāvests, kurš ganīs savas avis ciešanās un krīzēs. Francisks ir pāvests laikā, kad Baznīca piedzīvo lielas problēmas – ticības krīzi, skandālus muitas, hibrīd- un konvencionālos karus visā pasaulē. Viņš ir arī pirmais pāvests no Latīņamerikas, kas simbolizē Baznīcas globālu pārorientāciju.
Taču viņa itāļu izcelsmes saknes – abi vecāki bija itāļu imigranti no Pjemontas reģiona – ļauj saskatīt “romieša” aspektu viņa izcelsmē. Viņa jezuītu izcelsme un pazemīgais dzīvesveids dažiem asociējas ar agrīnās Baznīcas, apustuļa Pētera, kurš bija pirmais pāvests, laikmetu. Tā kā pāvestība sākās ar Pēteri, Malahija pareģojumā pēdējais pāvests simboliski tiek saukts atkal par Pēteri, radot priekšstatu par pilnu ciklu un tā noslēgumu.
Romas Katoļu Baznīca oficiāli neatzīst Malahija pareģojumu kā autentisku pravietojumu. Tas nekad nav ticis iekļauts ne katoļu mācībā, ne Svēto Rakstu komentāros. Baznīca to uzskata par privātu, apšaubāmas izcelsmes tekstu. Vairums teologu un vēsturnieku piekrīt, ka pareģojums visdrīzāk tapis 16. gadsimtā, nevis Svētā Malahija laikā. Līdz 1595. gadam tam par šo pareģojumu nav bijis neviena pieraksta vai pieminējuma. Svētā Bernāra, Malahija laikabiedra un biogrāfa, rakstos šāds pareģojums nav minēts. Katoļu Baznīca pieļauj privātus redzējumus vai vēstījumus, bet tiem jābūt saskaņā ar ticības mācību. Ticīgajiem nav pienākuma ticēt Malahija pareģojumam.
Protams, Romā 20 dienu laikā būs konklāvs, un balti dūmi virs Vatikāna un nākamais, 113. pāvests. Bet vai pasaulē notiekošais kaut kur neatgādina avju ganīšanu caur ciešanām un Doomsday Clock jau nav 89 sekundes pirms pusnakts? Protams, Malahija pareģojums ir pilsētas leģenda. Suņi rej, karavāna iet tālāk, bet kamieļiem tomēr nedaudz bail? Finita.
