Dans Bērtulis: Kas notiks piektdien vakarā pēc kara? 17
Autors: Dans Bērtulis, PhD, RTU lektors.
Ik pa brīdim ebreji un palestīnieši iziet ielās viena un tā paša iemesla pēc. Piemēram uzlaists gaisā kārtējais džihāda ģenerālis, vai sabombardēts kāds izraēļu kibucs. Tikai vieniem tā ir prieka diena un tiek dalīti saldumi, bet otri brēc pēc atriebības. Tikai šodien ir savādāk – iespējams, ka ir beidzies karš, kurš ilga 467 dienas – no 2023. gada 7. oktobra. Un abas, kopš Bībeles laikiem nesamierināmās puses, dala saldumus.
Ir noslēgts pamiers uz 42 dienām, palestīnieši atbrīvos 33 ķīlniekus no 98 gūstā esošajiem, Izraēla atbrīvos ieslodzītos teroristus. Un šeit interesantākais ir nevis iemesls, kāpēc pēkšņi sarunas un spekulācijas par Trampa draudiem ka “būs elle”. Interesantākais ir tas, kas notiks pirmajā miera dienā. Varbūt ne tehniski pirmajā, bet tomēr. Un tas tiešā veidā attiecas uz mums arī tāpēc, ka tā vai citādāk uguns pārtraukšana šogad notiks arī Ukraina frontē. Bet par to nedaudz vēlāk.
Sāksim ar to, ko Izraēla un Hamaz ir ieguvuši un ko zaudējusi šajās 467 dienās.
Izraēla:
Kā atdzinis ASV valsts sekretārs Blinkens, Hamaz paildina savas rindas ar jauniem rekrūšiem apmērām tādā pašā ātrumā kā Izraēla aiznīcina Hamaz dzīvo spēku. Tātad Hamaz nav iznīcināts. Izraēla neiegūs nevienu centimetru Gazas sektora, nemaz nerunājot par Libānu. Līdz 2024. gada 7. oktobrim bojā gājuši 726 Izraēlas karavīri.
No tiem 380 krita 7. oktobra uzbrukumos, bet 346 – turpmākajās kaujās Gazas joslā. Iznīcināts ievērojams daudzums militārās tehnikas, šie dati gan nav publiski pieejami. Konflikta laikā vairāk nekā 75 500 izraēliešu bija spiesti pamest savas mājas, īpaši pierobežas rajonos.
Joprojām nav skaidrības par visu ķīlnieku likteni. Pēc Dienvidāfrikas republikas par genocīdu ANO iesniegumus ir iedevušas 2024. gada 23. janvāris – Nikaragva. 5. aprīlis – Kolumbija. 10. maijs – Lībija. 24. maijs – Meksika. 3. jūnijs – Palestīna. 28. jūnijs – Spānija. 7. augusts – Turcija. 12. septembris – Čīle. 1. oktobris – Maldīvu salas.
9. oktobris – Bolīvija. 2025. gadā 17 janvāris – Īrija. 13. janvāris – Kuba. Norvēģija, Īrija un Spānija 2024. gadā atdzina Palestīnas valsti un kopā to atdzīst 138 valstis. Ja vēl pieskaita 1200 bojā gājušos 7. oktobrī, tad pašreizējais “miers”, kur Izraēla ir pazaudējusi visus savus iekarojumus un nav sasniegusi nevienu savu mērķi, principā ir uzskatāms par kapitulāciju.
HAMAZ:
Aptuveni 1,9 miljoni palestīniešu ir pārvietoti, kas veido apmēram 90% no Gazas joslas iedzīvotāju kopskaita. ANO Humāno lietu koordinācijas birojs (OCHA) ziņoja, ka Gazas joslā tika iznīcinātas vairāk nekā 1300 ēkas, kas ietvēra aptuveni 5540 mājokļu vienības.
Papildus tam gandrīz 3750 ēkas cieta tādus bojājumus, kuru dēļ tās vairs nav apdzīvojamas, un vēl 55 000 mājokļu vienību tika daļēji bojātas. Nogalināti HAMAZ līderī : Izedīns Kasabs, politbiroja loceklis, kurš pārraudzīja attiecības ar citiem ekstrēmistu grupējumiem Gazas joslā. Marvans Isa, Hamas” bruņotā spārna “Ezedīna al Kasama brigādes” vadītāja vietnieks un trešais augstākais komandieris organizācijā.
Džavads Abu Šamala, kurš atbildēja par “Hamas” finansēm un vadīja grupējuma operācijas pret Izraēlu. Un protams, “Hamas” politiskais līderis Ismails Hanija. Tomēr HAMAZ ir saglabājis savas teritorijas, personālsastāvu, daļu infrastruktūras, atbalstītājus (kas būs ar Sīriju vēl neviens īsti nezin) un galvenais – savu ietekmi un atbalstu ne tikai arābu pasaulē bet arī paplašinājis atbalstu Palestīnas valsts idejai. Jā, šis boksa mačs nav galā, bet šajos raundos, pēc punktiem skaitot HAMAZ ir pārsvarā.
Vai tas Jums neko neatgādina mums tuvākā frontē? Bet par to vēl dažas rindkopas zemāk. Kas notiks ar Bibi? (Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu) Mana prognoze ir ka viņu košerēs un apēdīs bez sāls. Un pēc tam tiesās par korupciju. Un skatīsies viņš uz rūtainu saulīti. Un paveiksies, ja viņu tiesās Starptautiskā krimināltiesa, nevis paša tautieši. Kas notiks ar HAMAZ līderiem – nekas. Viņi turpinās iesākto gozējoties savu sekotāju pielūgsmes saulītē. Un plānos nākamo 7. oktobri. Vai arī panāks de-facto Palestīnas valsti un izmantos to nākamā 7. oktobra plānošanai.
Bet nu pie Ukrainas analoģijas pēc Palestīnas scenārija. Vis drīzāk ka karš beigsies šogad. Rietumiem ir pietiekami daudz sviru. Sākot ar ieroču piegādēm un beidzot ar naftas cenu zem 40 dolāriem par mucu. Kā tika galā ar Krievijas ēnu floti pāris dienu laikā mēs jau redzējām. Ar teritoriāliem zaudējumiem Ukrainai. Un tāpat kā ar Palestīnu- analizēsim ieguvumus un zaudējumus.
Krievija:
Pēc dažādiem avotiem nogalināti vai ievainoti un frontē neatgriezīsies ap 700 000 karavīru. Krievija tā arī pilnībā nekontrolē ne Luhanskas ne Doneckas ne Zaporižjas ne Hersonas apgabalus. Zaudēti ap 75% no tās tehnikas kas bija Krievijas rīcībā 2022. gada 24. februārī. Krievijas flote ir padzīta no Melnās jūras un tās flagmanis ir nākotnes atrakcija akvalangistiem-amatieriem.
2024. gadā patēriņa cenas pieauga par 9,52%, salīdzinot ar 7,42% pieaugumu 2023. gadā, kas ir ceturtais augstākais inflācijas rādītājs pēdējo 15 gadu laikā. 2024.gada sākumā inflācija turpina pieaugt, ko veicina valsts lielie militārie izdevumi, radot ekonomikas pārkaršanu.
2024. gada oktobrī Krievijas centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 21%, kas ir augstākais līmenis kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Gāze uz Eiropu neiet, tankkuģu flote bloķēta, Krievija ir vis vairāk sankcionētā valsts pasaulē. Gazprom bankrotē.
Krievijas naftas rūpnīcas deg. Ukraiņi kontrolē daļu no Kurskas apgabala. Kijevā joprojām pie varas “nacisti”. Kā Krievijā uztvers šo “mieru”? Vis drīzāk tāpat kā pamieru Izraēlā. Kā uzvaru šo pārdot nespēs pat Peskova, Somonjanas un Solovjova apvienotais koris ar Lavrova un Skabejevas bekvokālu un Girkinu pie sitamajiem instrumentiem.
Ukraina:
2024. gada aprīļa beigās Krievija kopumā okupēja 17,53% no Ukrainas teritorijas, ieskaitot Krimu un līdz 2022. gadam okupētās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas (Somija pēc Ziemas kara zaudēja 11% teritorijas). Kopš 2022. gada 24. februāra Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši vairāk nekā 40 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas. Kopš kara sākuma Ukrainas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk nekā desmit miljoniem. Pirms kara Ukrainas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 41 miljons.
Desmit miljonu samazinājums veido aptuveni 24% no kopējā iedzīvotāju. Bojā gājuši un ievainoti un frontē neatgriezīsies pēc dažādiem avotiem ap 100 000 karavīru. Izpostītas ap 100 apdzīvotas vietas. Zaudētas ap 3000 kaujas tehnikas vienības. Tomēr Ukraina ir saglabājusi savu valstiskumu, likumīgo varu, ieguvusi plašu pasaules atbalstu.
2022. gadā Ukrainas IKP samazinājās par aptuveni trešdaļu, radot ievērojamu ekonomisko lejupslīdi.2023. gadā ekonomika atguvās ar 5,3% pieaugumu. 2024. gada oktobrī starpbanku procentu likme tika saglabāta 13% līmenī, ņemot vērā pieaugošo inflācijas spiedienu. Centrālā banka paaugstināja inflācijas prognozi līdz 9,7%. Arī šis boksa mačs nav galā, bet pēc punktiem Ukraina ir pārsvarā.
Tad nu ir jautājums, kas pirmajā miera dienā notiks ar Putinu un kas ar Zeļenski? Krievija nemīl neveiksmīgus carus. Aleksandrs II zaudēja dzīvību pēc neveiksmīgām agrārām un politiskām reformām, bet Nikolaja II zārkā pēdējās naglas iedzina neveiksmes Krievu- Japāņu karā un Pirmajā pasaules karā. Pēteris Trešais tika nomests pēc neveiksmīgā Septiņgadu kara 1756–1763, Vasilijs Ceturtais – pēc neveiksmīgā Krievu-poļu kara 1605–1618. Pieļauju, ka labākais risinājums Vladimiram Vladimira dēlam būtu pavadīt atlikušās dienas blakus kamerā ar Bibi. Ja pagūs aizmukt.
Ukrainā būs vēlēšanas. Vis drīzāk ka Zeļenski nepārvēlēs. Kurš vinnēs – Rinats Ahmetovs, Porošenko, vai kāds no Zeļenska ģenerāļiem – nezinu. Bet te var vilkt analoģiju ar citu “pirmo dienu pēc kara”. Vinstonu Čērčilu, kurš bija Lielbritānijas premjerministrs Otrā pasaules kara laikā un vadīja valsti uzvaras virzienā, kauju par Britāniju tomēr nepārvēlēja pēc 1945. gada vispārējām vēlēšanām.
Viņa Konservatīvā partija piedzīvoja sakāvi, un pie varas nāca Klementa Etlija vadītā Leiboristu partija. Iemesli – nogurums no kara, par daudz Čerčila, neticība ka kara vadonis spējīgs pārorientēties uz labklājību miera laikā. Ļoti iespējams scenārijs arī Ukrainai.
Kā teica brašais kareivis Šveiks : Vakarā pēc kara mēs visi satiksimies krogā. Tā krogā satiksies gan arābi gan ebreji gan krievi gan ukraiņi. Latvieši noteikti arī. Un kāds letiņš atcerēsies pēdējo Eižena Finksa pareģojumu:
“Tu pats redzēsi – varenā Krievija sabruks kā kāršu namiņš… Pēdējās Krievijas robežas es redzu tikai ap Maskavu, Ļeņingradu un Baltkrieviju. Tur paliks visi lielie mahinatori, kuri negribēs strādāt, un viņi kļūs pēdējie nabagi. Tad, meklējot labāku dzīvi, krievu tauta izklīdīs pa visu pasauli…”
Šis pareģojums, izteikts pirms vairākām desmitgadēm, šķita neticams, taču mūsdienu notikumi liek pārdomāt tā iespējamo piepildīšanos. Principā mēs zinām kā tas notiks, jo šī (Ukrainas) kara virsmērķis ir Krievijas impērijas dezintegrācija. Cik (ne)mierīgi šī dezintegrācija notiks, vai Latvijas zemessargi zilās ķiverēs nodrošinās miera uzturēšanu pie Pēterburgas AES Ļeņingradas Tautas Republikā – laiks rādīs. Bet tas jau ir cits stāsts.
