Profesors, ārsts Anatolijs Danilāns.
Profesors, ārsts Anatolijs Danilāns.
Foto – Karīna Miezāja

Danilāns: “Mērkaķi, ne zinātnieki, dusmas sanāk!” 0

“Mēs savus cilvēkus nemācām smaidīt, mēs viņus mācām tikai niknoties – valdība ir draņķis un tā tālāk. Es saku – tu izbar valdību ar smaidu! Lai tev pat labs “garīgais” ir,” tā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

“Ja biežāk pasmaidīs, dusmas un nelaimes ātrāk aizgrūdīs projām. Nelaimes ir visiem, man jau arī bijušas. Bet es viņas mēģinu virzīt projām,” skaidroja Danilāns.

Viņš norādīja: zinātne ir pierādījusi, ka daudzi sākumā nepatīkamie un grūtie, bet veselībai vajadzīgie pasākumi ir noderīgi. Netuntuļoties siltumā, vairāk kustēties, smaidīt vairāk, nevis būt saīgušam un visus kritizēt – tas viss dos labumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kaut gan sākumā varbūt dažam smaidīt ir ļoti grūti. Man nav grūti smaidīt, man patīk smaidīt. Bet es zinu, ka tas ar laiku paliek viegli. Un labi paliek. Dariet visi pakaļ – šitā es arī stāstu! Un kustieties pakaļ! Jo kustēties sāk patikt. Es tik apmierināts, es taču zinu, ka es piedzīts pilns ar laimes hormoniem,” iedrošināja ārsts.

Viņš norādīja, ka tie rodas no kauliem, smadzenēm, kad, piemēram, cilvēks dodas garās pastaigās – līdzīgi kā viņš pats. Danilāns, kurš dienā noiet ap 12 kilometriem, atzina, ka vajadzēja paiet gadam, lai iepatiktos staigāšana. Līdz tam nācies sevi pierunāt katru dienu.

Tagad viņš ceļā izdomājot, ko teiks kādā svarīgā runāšanā. “Citi saka – tev laba atmiņa. Kas par labu atmiņu? To visu es pa ceļam esmu atkārtojis, vai ne? Es parunāju un spriežu. Un paklausieties, divas stundas parunāt ar gudru cilvēku, pašam sevi, nav nemaz slikti,” secināja ārsts.

Komentējot, kādas jaunas tendences vērojamas attiecībā uz pacientiem, ārsts atzina, ka viņi daudz biežāk ir kļuvuši resnuļi, aptaukojušies. Kā uzsvēra Danilāns, viena pati diēta ir tukšs šāviens, papildus vajadzīgas gan kustības, gan svaigs gaiss.

Arī vitamīnus, pēc viņa domām, rudeņos un pavasaros veselam cilvēkam nav vajadzības lietot. “D vitamīns īstenībā arī nav vajadzīgs. Ražojiet D vitamīnu paši! Vislabākais ir D3 vitamīns. Tas ir, kas rodas saulē, tas vislabākais vitamīns,” teica ārsts.

Viņš piebilda, ka cilvēki ir pārbaidīti ar ādas vēzi, bet noraidīja bažas: “Nevajag muļķības! Nevajag karsēties, kamēr saules dūriens. Tur tā prāta vajag. “

“Vairāk svaigā gaisā, nevis, kā saka, pie mašīnas stūres, darbā zem jumta, pie mašīnas stūres, mājās zem jumta. Un tā viņš dzīvo visu mūžu. Kas caur stiklu saulīti redzējis,” teica Danilāns.

Reklāma
Reklāma

Vaicāts, kuriem zinātniekiem lai tic, piemēram, par kafijas vai sarkanvīna kaitīgumu, ja viņi ik pa laikam maina savu vērtējumu, Danilāns jokojot piekrita: “Mērkaķi, ne zinātnieki, dusmas sanāk!”

Viņš atzina, ka arī pats bijis dusmīgs par zinātnieku secinājumiem, jo pats bija darījis to, ko zinātnieki vēlāk kritizējuši, taču, viņaprāt, ir labi, ja zinātnieku uzskati mainās un notiek attīstība, jo sastingt uz vietas būtu liela nelaime.

Danilāns nenoliedza, ka bijis posms, kad arī pats kritizējis kafiju. “Hipertoniķiem un čūlas slimniekiem teicu, ka kafiju gan nevajadzētu. Ko es varu darīt – es biju ļoti dusmīgs un nikns, kad pirms desmit gadiem izlasīju, ka kafijas dzērājiem četrkārt retāk aknu vēzis rodas, zarnas vēzis, hipertoniķi drīkst lietot kafiju, viņiem spiediens paliek labāks. Vienā konferencē gandrīz gāju sakauties ar lektoru – japāņu zinātnieku. Ne jau sakauties, bet ar viņu izrunājāmies. Viņš pierādīja, ka ar kafiju čūlas slimniekam pat asiņošana ātrāk pāriet,” stāstīja ārsts.

Viņš norādīja, ka arī ēšana četrreiz dienā precīzās stundās – tik strikta spēcīga ēšanas režīmu ievēršana – reti vajadzīga, vienīgi īpašu slimību gadījumos varbūt. Bet pamata masai, veselam cilvēkam, tik ļoti striktas tās lietas nav.

Viņš arī piekrita, ka cukura, iespējams, ir par daudz, vai, plašāk runājot, ogļhidrātu. “Piemēram, nevajag sevi ārstēt ar medu. Latvijā populāri – es ārstējos, dakterīt, ar medu, katru dienu lietoju medu. Redziet, kur kļūda. Ne jau ka medus būtu sliktāks par cukuru, es tur nestrīdos, medus ir laba lieta. Bitītes, dabisks produkts un tā tālāk. Kā uztura sastāvdaļu medu varētu likt, bet, ja tu mēģināsi sevi ārstēt, lietodams medu, tev nekas nesanāks. Medus nav jālieto daudz, jo ogļhidrāti pārvēršas taukos un dod to nelaimi,” norādīja Danilāns.

Danilāns dzimis 1943.gada 24.martā Kārsavā lauku skolotāju ģimenē, ar medicīnu saistīts kopš 1957.gada, kad mācījās Rīgas 2.medicīnas feldšeru skolā. Vēlāk studējis Rīgas Medicīnas institūtā, bet 1966.-1969.gadā strādāja par Preiļu rajona centrālās slimnīcas ārstu. Pēc atgriešanās Rīgā no Preiļiem Danilāna karjera bija saistīta ar pašreizējo RSU, viņš sāka darba gaitas Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centrā, ar ko saistīts teju 50 gadus. Patlaban Danilāns ir RSU profesors, ārsts Stradiņa slimnīcā, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, daudzu medicīnas grāmatu autors.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.