Dānijas pensiju sistēma nemaz tik ļoti neatšķiras no Latvijas. Salīdzinām! 48
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dānijā, tāpat kā Latvijā, ir trīsdaļīga pensiju sistēma. Dānijā pensiju veido valsts pensija ar piemaksu, darba tirgus pensija un individuālie pensiju uzkrājumi. Latvijā ir attiecīgi – pirmais, otrais un trešais pensiju līmenis. Abas sistēmas ir stabilas, ietverot gan valsts nodrošināto pensiju, gan personiskos ieguldījumus.
Atšķirība – pensijas lielumā
Dānijā valsts pensijas pamatsumma ir 6547 dāņu kronas (880 eiro), kas tiek piešķirta visiem neatkarīgi no tā, cik bagāts vai pārticis ir dāņu pensionārs. Tomēr ne visi Dānijā dzīvojošie var saņemt valsts pensiju šādā apjomā. Tā pienākas Dānijas pilsoņiem, kas valstī pastāvīgi dzīvojuši vismaz 40 gadus līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai. Ja Dānijā kopumā nav nodzīvoti šie 40 gadi, pensija tiek proporcionāli samazināta.
Mazāku pensiju saņem arī tad, ja pensionārs ir precējies un viņa laulātais saņem ienākumus, – tādā gadījumā 2022. gadā valsts pensija ir 3800 dāņu kronas jeb 511 eiro. Savukārt pensijas piemaksa mēnesī, kas veidojas no darba periodā veiktajām iemaksām, ir 7472 dāņu kronas (1004 eiro), kas tiek samazināta, ja pensionārs strādā un gada laikā nopelna 89 700 dāņu kronas (12 000 eiro). Šī piemaksa vispār netiek veikta, ja pensionārs gada laikā nopelna 379 900 dāņu kronas (51 000 eiro).
Dāņi pensijā dodas vēl vecāki
Pensionēšanās vecums Dānijā aug katru gadu, un šogad tie ir jau 67 gadi, bet tuvāko septiņu gadu laikā pensionēšanās vecums varētu pieaugt pat līdz 70 gadiem. Savukārt Dānijas valsts pensija nepienākas tiem pilsoņiem, kuri uzkrājuši sociālo pensiju kādā citā valstī.
Latvijā noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks šogad ir 64 gadi un trīs mēneši, bet pēc trim gadiem tie būs 65 gadi. Latvijā minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 149,60 eiro. Vecuma pensijas apmēru katram nosaka individuāli pēc nostrādātā gadu skaita un veiktajām sociālajām iemaksām.
Vidējais pensijas apmērs pie mums pagājušajā gadā bija 410,97 eiro, ko veido gan 100 eiro pensijas, gan tūkstošos sapelnītās. Apmēram piektā daļa senioru saņem pensiju, kas pārsniedz 500 eiro, bet katram desmitajam tā ir mazāka par 200 eiro. Vecuma pensijas Latvijā tiek indeksētas un palielinātas katru gadu. Pie mums Eiropas Savienības valstīs nopelnītā pensija, sasniedzot pensionēšanās vecumu, summējas ar Latvijā piešķirto. Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam 12 mēnešus izmaksā pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas.
Pensija sniedz īstu sociālu aizsardzību
Valsts pensiju raksturo kā sociālo pabalstu. Tās mērķis ir nodrošināt, lai, aizejot pensijā, būtu pieejami ikmēneša ienākumi, un pensija tiek finansēta no nodokļiem. Savukārt piemaksas pie valsts pensijas izveidojušās no 2/3 darba devēja un 1/3 darbinieka ikmēneša maksājumiem, tās gada laikā ir noteiktas 3408 dāņu kronu apmērā (458 eiro). Valsts pensiju un piemaksu dāņi saņem līdz mūža galam.
Otra daļa ir darba tirgus jeb aroda pensija, kas sniedz papildu ienākumus valsts pensijai. Aroda pensiju veido konkrēta summa, kas regulāri tiek iemaksāta konkrētā darbinieka darba tirgus pensijas uzkrājumā. Darba tirgus pensija ir saistīta ar nodarbinātību. Dānijā izplatīta ir abpusēja vienošanās, ka divas trešdaļas no iemaksām veic darba devējs, bet vienu trešo daļu – darbinieks. Vairumā gadījumu pensija ir noteikta procentuālā daļa no algas. Vienīgi ierēdņi neveic iemaksas darba tirgus pensijas uzkrājumā, bet nopelna tiesības šo pensiju saņemt.
Individuālā pensiju shēma ir brīvprātīga, tās ietvaros pastāvīgi vai reizi gadā tiek veiktas iemaksas un uzkrāti personīgie noguldījumi. Arī Dānijā ir gadījumi, kad netiek veiktas iemaksas savas valsts pensijas palielināšanai, un tas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, atsaucas uz pensijas lielumu.
Atšķirības no Latvijas – niansēs
Arī Latvijā pensiju pirmajā līmenī iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Veiktās iemaksas tiek izmantotas, lai maksātu vecuma pensiju pašreizējai pensionāru paaudzei. Pensiju pirmā līmeņa sistēma nodrošina pensiju visām personām, kas ir bijušas sociāli apdrošinātas vismaz 15 gadus. Ja personas sociālās apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 15 gadiem, tai piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, vecuma pensiju saņems visi, kas strādājuši un veikuši sociālās iemaksas ne mazāk kā 20 gadus. Pensija katram tiek aprēķināta individuāli. Tās apmērs ir atkarīgs no darba stāža un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas katram individuāli tiek reģistrētas kopš 1996. gada.
Daļa no sociālajām iemaksām tiek novirzītas pensiju otrajam līmenim jeb uzkrājošajai pensiju shēmai un netiek izmaksāta esošajiem pensionāriem. Sociālās apdrošināšanas iemaksas iegulda finanšu tirgos, un līdzekļi tiek uzkrāti attiecīgā iemaksu veicēja/nodokļu maksātāja pensijai. Uzkrātā nauda paralēli pirmajam pensiju līmenim dod papildu ienākumus, ko var izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu. Iesaistoties pensiju otrajā līmenī, papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic.
Pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušie pensiju otrajā līmenī iesaistās automātiski. Pat ja darba alga ir tikai minimālā – 500 eiro, katru mēnesi valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa dalībnieka kapitāls tiek papildināts ar 30 eiro. Šo darba mūžā uzkrāto naudu var sākt izmantot, dodoties pensijā. Otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu var arī mantot.
Papildus pensijas pirmajam un otrajam līmenim ir iespējams veikt arī brīvprātīgas iemaksas pensiju trešajā līmenī. Tas sniedz iespēju ikvienam veidot papildu uzkrājumus pensijai, veicot iemaksas pašu izvēlētos privātos pensiju fondos personīgi vai arī ar sava darba devēja starpniecību. Šie līdzekļi, līdzīgi kā pensiju otrajā līmenī, ar pārvaldnieku starpniecību tiek ieguldīti finanšu tirgos. Šo pensiju var saņemt jau no 55 gadu vecuma – pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Iesaistoties pensiju trešajā līmenī, katru gadu var saņemt daļēju ienākuma nodokļa atmaksu.
Latvijas pensijas sistēmas galvenais princips – veicot lielākas sociālās iemaksas, lielāka kļūst arī nākotnē saņemamā pensija.
Gan Dānijā, gan Latvijā tikai iesaistīšanās visās trīs pensiju sistēmas daļās vai attiecīgi – līmeņos – nodrošina pilnvērtīgu dzīves kvalitāti vecumdienās.
