“Mēs atrodamies jauna laikmeta smailē!” Dānijas mākslas telpā valda sieviete un līdztiesība 14
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Muzejos un izstāžu zālēs Dānijā šovasar viena no pamanāmākajām ir feminisma un dzimumu līdztiesības tēma. Tās atspoguļošanai piesaistīti mākslinieki no visas pasaules, sabiedrībai piedāvājot laikmetīgās mākslas bezrobežu brīvības garšu.
Dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un vispārējām cilvēktiesībām. Eiropas Komisija ir izstrādājusi divus indeksus, kas atspoguļo situāciju dzimumu līdztiesības jomā: sieviešu sasniegumu indeksu (FemAI) un sieviešu nevienlīdzības indeksu (FemDI). 2021. gadā Dānija ar 74,8 punktiem no 100 ierindojās sieviešu sasniegumu indeksa 2. vietā, nedaudz vairāk kā punktu zaudējot Somijai. (Vidēji Eiropā FemAI ir 57,5; Latvijā – 45,2.) Savukārt sieviešu nevienlīdzības indekss, kur izcilība būtu “0” punktu, Dānijā ir 16,3 – nedaudz mazāk kā Somijā un Zviedrijā. (Eiropas vidējais FemDI ir 23,7, bet Latvija šajā vērtējuma atrodas virs vidējā ar 23,1 punktu.)
Mākslas apjoms Dānijā ir milzīgs, un tā fokusā šovasar ir sievietes, dzimtes un feminisma tēmas. Valstī darbojas vairāk nekā 300 muzeju, no tiem – 52 mākslas muzeji, kuru durvis ir plaši atvērtas kultūras tūristiem. Parasti muzeji ir apmeklētāju pilni. Biļešu cenas svārstās no 15 līdz 20 EUR.
Provokatīvas un sociāli aktuālas izstādes
Dzimuma identitātes un feminisma tēmām Kopenhāgenas reģiona laikmetīgās mākslas muzejos “ARKEN” un “Louisiana” veltītas iespaidīgas ekspozīcijas – starptautiska izstāde “Sieviete un pārmaiņas”, kā arī trīs sieviešu personālizstādes, kas nosauktas mākslinieču vārdos “Dorothy Iannone”, “Diane Arbus” un “Else Alfelt”.
Izstādes ir provokatīvas un nereti konservatīvu publiku šokējošas, bet dāņiem tas ir pierasts. Jaunais, novatoriskais, “ne tik skaistais” viņus piesaista vairāk nekā gadsimtiem seni un perfekti nezināmu augstmaņu portreti zīdā, mežģīnēs un samtā.
Izstādes “Sieviete un pārmaiņas” (muzejs “ARKEN”) ekspozīcijā iekļautas 117 mākslinieku darbi, sākot ar impresionistu portretiem un beidzot ar “body art” performatīviem risinājumiem, aptverot 150 gadu ilgu laika periodu.
Mākslas vēsturē sievietes ķermeņa attēlojums vīriešu mākslinieku darbos vienmēr ir bijis plaši izplatīts. Izstādē “Sieviete un pārmaiņas” tiek uzdots jautājums “Vai sievietei ir jābūt kailai, lai iekļūtu Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejā?”, jo, kā liecina statistika, muzeja krājumos sieviešu – laikmetīgās mākslas mākslinieču – ir mazāk nekā 4%, bet 76% no attēlotajiem kailajiem ķermeņiem ir sievietes.
Šī un citas izstādes Dānijas lielākajos muzejos pierāda, ka lomas var būt arī mainītas.
Izstādē “Sieviete un pārmaiņas” piedalās 64 mākslinieki. Gleznās redzami iepriekšējo gadsimtu sieviešu tēli, kas reizēm uzpīpē pīpi vai uzdrošinās zīmēt kaila vīrieša portretu.
Kādā mākslas darbā attēloti nogatavojušies dārza ķirsīši, kas ietērpti skaistās sieviešu apakšbiksītēs. Izstāde ir laikmetīgs stāsts par to, kā sievietes izmantojušas savu ķermeni kā mākslas materiālu un tiek attēlotas popkultūrā.
“Sieviete un pārmaiņas” vēsta par to, ka mēs atrodamies jauna laikmeta smailē, kur bioloģija un tehnoloģijas sniedz iespējas izveidot ļoti daudz – pat savu identitāti, dzimumu un ķermeni.
Trīs dažādas sievietes
Pavisam citāda ir dāņu mākslinieces Elses Alfeltes gleznu izstāde “Else Alfelt” (muzejā “ARKEN”) – vērsta uz cilvēka iekšējās pasaules atspoguļojumu, ļoti harmoniska, mieru un filozofisku noskaņojumu nesoša, pat dziednieciska.
Šī ir pirmā retrospektīvā mākslinieces izstāde pēdējo 20 gadu laikā un ļoti nepieciešama šodienas trauksmainajā laikā.
Else Kirstena Tove Alfelta (1910–1974) ir Pirmā pasaules kara bērns. Savus krāsu un formu ziņā tik harmoniskos darbus viņa radījusi kā līdzsvaru, kā kompensāciju abos pasaules karos pieredzētajam. Viņas darbi ir atkal tik pamanāmi arī tāpēc, ka šodien Eiropā plosās karš, bet cilvēki ilgojas pēc miera un harmonijas.
Savukārt muzejā “Louisiana” apskatāma amerikāņu fotogrāfes Diānes Ārbusas (1923–1971) neliela izmēra melnbalto fotogrāfiju izstāde. Ārbusa vēlējās fotografēt visus cilvēkus to unikalitātes dēļ – pārus, bērnus, nūdistus, piepilsētas ģimenes, cirka māksliniekus un arī slavenības.
Vienalga, kā mēs izskatāmies un kas mēs esam, mūsu tiesības ir vienādas – tā varētu teikt par daudzskaitlīgajām fotogrāfijām, kur portrets pārtapis dzimumā, sociālajā lomā vai situācijas risinātājā.
Tiešie, izaicinošie un ļoti dažādie skatieni viņas portretos izraisa gan pārsteigumu, gan empātiju, gan diskomfortu un neērtības sajūtu. Šī ir pirmā Diānes Ārbusas retrospektīvā izstāde Skandināvijā, un tā piesaistījusi ļoti daudz apmeklētāju.
Arī deviņdesmitgadīgā māksliniece Doroteja Ianone savos darbos godina mīlestību un brīvību. Viņas izstāde uzsit temperamentu un pauž uzdrīkstēšanos. Tā ir slavas dziesma mīlētājiem gleznotājas skatījumā. Darbi ir ārkārtīgi krāsaini un spilgti.
To centrā – sievietes un vīrieša kailu ķermeņu piktogrammas. Erotiskās scēnas ir stilizētas un atsaucas uz antīkiem, vēsturiskiem un literāriem notikumiem. Gleznās ir kristietības un budisma, grieķu, Ēģiptes un Indijas kultūras elementi.
Amerikāņu izcelsmes māksliniece savas dzīves lielāko daļu ir pavadījusi Eiropā. Izstādē muzejā “Louisiana” apkopoti viņas pēdējo 60 gadu darbi, kas tapuši galvenokārt Berlīnē.
Pirms muzeja “Louisiana” atvēršanas ārpusē nereti redzama gandrīz 100 metru gara apmeklētāju rinda, jo vēlēšanās redzēt neapslēpto, vēlēšanās redzēt vairāk, nekā pierasts, ir ļoti vilinoša jau tā domāšanā brīvajiem un daudz redzējušajiem dāņiem.
