Dānijas izlūkdienests brīdina par “lielā kara” risku Eiropā un prognozē, pēc cik ilga laika var sākties konfrontācija Baltijā 109
Dānijas militārais izlūkošanas dienests publicējis ziņojumu, brīdinot par plaša mēroga kara draudiem Eiropā nākamo piecu gadu laikā, ziņo “The Moscow Times“. Pēc dienesta teiktā, Krievija ar pielietot spēku pret vienu vai vairākām alianses valstīm, ja tā uzskatīts, ka NATO ir novājināta gan militāri, gan politiski.
Kā raksta Politico, ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta ASV lomai. Dānijas uzskata, ka militāra konflikta iespējamība palielināsies, ja Krievija secinās, ka ASV agresijas gadījumā nespēs vai nevēlēsies atbalstīt savus sabiedrotos Eiropā. Ziņojumā arī uzsvērts, ka Maskava aktīvi attīsta savu militāro potenciālu, gatavojoties iespējamai konfrontācijai ar NATO.
Prognoze nāk laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps cenšas izbeigt karu Ukrainā. Dokumentā ir apskatīti trīs iespējamie scenāriji, ja konflikts beidzas vai tiek iesaldēts. Tajā pašā laikā visos variantos norādīts, ka Krievija nav spējīga vienlaikus karot pret vairākām valstīm.
Saskaņā ar iesniegtajām aplēsēm sešu mēnešu laikā Krievija spēs uzsākt lokālu bruņotu konfliktu ar vārdā nenosauktu kaimiņvalsti. Pēc diviem gadiem var sākties konfrontācija Baltijā. Un pēc pieciem gadiem, ja NATO vājināsies un ASV nerīkosies izlēmīgi, Krievija varētu izvērst plaša mēroga karu pret Eiropu. Vienlaikus ziņojumā atzīmēts, ka prognozē nav ņemta vērā iespējamā NATO valstu aizsardzības potenciāla nostiprināšanās.
Donalds Tramps uzstāj uz NATO valstu militāro izdevumu palielināšanu līdz 5% no IKP. Patlaban aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no IKP, bet līdz 2024.gada beigām šo prasību bija izpildījušas tikai 23 no 32 alianses valstīm.
Savā pirmajā pilnvaru termiņā Tramps vairākkārt draudēja izstāties no ASV no NATO, ja vien Eiropas valstis nepalielinās aizsardzības izdevumus. Pēc uzvaras 2024. gada vēlēšanās viņš atkal pieļāva iespēju, ka Vašingtona varētu izstāties no alianses, taču uzsvēra, ka no tā varētu izvairīties, ja Eiropas partneri sāktu “maksāt rēķinus”.
Janvārī Reuters, atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka NATO valstis ir vienisprātis par nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus, taču uzskata, ka 5% no IKP ir pārāk daudz. Kā alternatīva tiek apspriesta minimālā tēriņu līmeņa paaugstināšana līdz 3% no IKP, taču pat tas radītu nopietnu izaicinājumu daudzām alianses dalībvalstīm, kurām ir grūti sasniegt pašreizējo 2% slieksni. Galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts NATO samitā Hāgā jūnijā.
