Dānijas analītiķi: Krievijai draud defolts 6
Krieviju gaida “smaga ekonomiskā vētra”, kuras dēļ valsts kompānijas vai pati valdība būs spiesta pasludināt defoltu tāpat, kā tas bija 1998.gadā, kad krīzes dēļ Maskava paziņoja par nespēju atmaksāt savu parādus, prognozē Dānijas “Saxo Bank” analītiķi savā jaunākajā pārskatā.
Starp iemesliem viņi min konfliktu Ukrainā un slikto stāvokli Krievijas ekonomikā, kas lielā mērā saistāms ar naftas cenu kritumu.
“Defolts var būt daļēji saistīts ar konflikta ekskalāciju starp Krieviju un ES un ASV vai arī to var izraisīt ierobežotā pieeja ārvalstu finansējumam,” norāda analītiķi.
Savukārt amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmens savā blogā “The New York Times” prognozē, ka situācija Krievijā nākamgad būšot salīdzināma ar Venencuēlas krīzi 1983.gadā. Pēc viņa paustā, Krievijas ekonomiskās problēmas saistāmas tieši ar Ukrainas konflikta sekām, ne tikai ar sarūkošajām naftas cenām.
Lai gan Krievija kopumā ar kreditorvalsts, nevis debitors, pašlaik tai ir daudz ārējo parādu korporatīvajā sektorā, bet valūtas rezerves strauji izsīkst lielā mērā tāpēc, ka no Krievijas aizplūst kapitāls, norāda Krugmens.
Attiecībā uz “Saxo Bank 2014.gada prognozēm par Krieviju tās ir piepildījušās ar uzviju. Viņi iepriekš lēsa, ka šogad naftas cena samazināsies līdz 80 ASV dolāriem barelā, bet pašlaik tā jau ir noslīdējusi zem 67 ASV dolāriem barelā.
Uz slikto stāvokli Krievijas ekonomikā vēl pirms konflikta sākuma ar Ukrainu norādīja ietekmīgais izdevums “The Economist”. Novembra beigās tas publicēja rakstu ar nosaukumu “Krievijas ekonomika:tas ir strupceļš” bija sacīts, ka “līdz krīzei ir tuvāk nekā domā rietumi vai [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins”.
