Dānijā sākas zemeņu bums: apēdīs 6500 tonnas 0
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs visi labi zinām, kā garšo Latvijas zemenes – vienalga, vai tās ēdam ar cukuru, pienu, krējumu, saldējumu vai vienas pašas, Latvijas zemenes ir visgardākās. Ēdot dāņu zemenes Dānijā – arī tur vietējās zemenes ir vislabākās. Zemeņu sezona tuvojas. Tā ir ļoti īsa, ne ilgāk kā četras piecas nedēļas, un dāņi to steidz izbaudīt katru gadu.
6500 tonnu gadā
Pēc statistikas datiem, tikai nelielu daļu no dāņu augļu un ogu patēriņa sedz Dānijas vietējā produkcija. Lai arī vietējā ražošana pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi, tik un tā augļu un ogu imports pārsniedz tās apjomus, un dāņi visai bieži aktualizē šo jautājumu gan lauksaimnieku, gan visas sabiedrības vidū – kāpēc vairāk neaudzēt pašiem?
Zemenes līdzās āboliem un bumbieriem ir Dānijā visvairāk audzēto augļu un ogu vidū. Vidēji gada laikā Dānijā tiek saražotas ap 32 500 tonnu ābolu, 6500 tonnu zemeņu un 5800 tonnu bumbieru.
Karstas un siltas vasaras zemeņu audzētājiem dod rekordlielu ogu skaitu, taču tas ne vienmēr ir pozitīvi, jo tās visas nogatavojas vienlaicīgi, un arī raža jārealizē nekavējoties.
Kā liecina Dānijas Pārtikas institūta un Veterinārās un pārtikas pārvaldes Pesticīdu kontroles pārbaudes rezultāti – vietējos augļos un ogās pesticīdu paliekas vidēji ir par 10–15 procentiem mazāk nekā importa produkcijā. Šis fakts dāņus uzrunā pārliecinoši. Viņu patēriņu grozā arvien lielāku vietu ieņem ekoloģiskā produkcija. Dānijā ir izveidots profesionāls bioloģisko zemeņu ražotāju tīkls, ko izveidojusi Nacionālā bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Bioloģisko zemeņu audzētāju nav nemaz tik daudz, bet pieprasījums pēc šīm ogām pieaug. Ražīgākie bioloģisko zemeņu audzētāji dienā pārdod pat līdz 500 kilogramiem ogu, ko pircēji paši salasa uz lauka. Aktīvākie lasītāji parasti ir ģimenes ar bērniem.
Tradicionālās dāņu brokastis ir maize, sviests, siers, ievārījums un laba, stipra kafija.
Zemeņu ievārījums veido aptuveni trešo daļu (31%) no kopējā ievārījumu patēriņa Dānijā. Pārdošanas apjomi pieaug tieši ekoloģiskajai produkcijai, savukārt kopējais ievārījuma patēriņš nedaudz samazinās. Jau pirms dažiem gadiem ekoloģisko ievārījumu patēriņa īpatsvars Dānijā sasniedzis 24 procentus. Piemēram, 280 grami vietējā ekoloģiskā zemeņu ievārījuma Dānijas lielveikalos maksā 3–4 EUR.
Tālu neved
Dānijas zemenes tirdzniecības vietās visbiežāk nonāk nākamajā dienā pēc to novākšanas. Arvien vairāk lielveikalu ir vienojušies ar vietējiem audzētājiem par tajā pašā rītā salasīto svaigo zemeņu tiešo piegādi. Ārzemju zemenes, kuras jāpārvadā tālu, novāc, pirms tās ir gatavas ēšanai, un tās ir cietāku un stingrāku ogu šķirnes, kas tiek ražotas un piemērotas tāliem pārvadājumiem. Garša vietējām zemenēm ir atšķirīga – tās nogatavojas dabiskā ceļā uz lauka vai siltumnīcās.
Neviens precīzi nezina, kad Dānijā tika ēstas pirmās zemenes, taču daudz kas liecina, ka meža zemenes, kas aug visā Eiropā, tika iestādītas pirmajos Dānijas dārzos aptuveni 16. gadsimtā. Ap 1900. gadu Dānijā sāka attīstīties kultivētas šķirnes ar lielāku ražu, kas izaudzētas no Amerikā iegūtiem zemeņu stādiem.
Tagad kopējā zemeņu audzēšanas platība Dānijā ir vairāk nekā 1000 hektāru, no kuriem apmēram 60 hektārus aizņem bioloģiskās saimniecības. Vidējā raža no viena hektāra katru gadu ir atšķirīga – tikpat mainīga kā laika apstākļi Dānijā, ražas apjomiem mainoties no 6 līdz 15 tonnām. Lai novāktu ražu no viena hektāra, nepieciešamas aptuveni 200 stundas darba. Viena dāņu ģimene svaigām zemenēm sezonā iztērē apmēram 25–30 EUR. Vidēji rēķinot, viens dānis gada laikā apēd 2,5–3 kg svaigu dāņu zemeņu. Paši dāņi sarēķinājuši, ka tās ir 170–200 ogas. Cena par vienu kilogramu ir, sākot no 7 EUR.
Latvijā zemenes audzē apmēram 500 hektāru platībā, no viena hektāra iegūstot 10–15 tonnas ogu.
Eiropas Savienībā lielākās zemeņu ražotājas ir Spānija, Vācija un Polija, katrā valstī saražojot 150–200 tūkstošus tonnu gadā.
Sinonīms Dānijas vasarai
Zemenes dāņi gaida katru vasaru. Ārpus Kopenhāgenas un lielajām pilsētām dāņi tās pērk no lauksaimniekiem, kur gandrīz katrā saimniecībā ir izveidoti mazi veikaliņi ar glīti safasētu vietējo un svaigo produkciju. Internetā ir atrodamas vairākas vietnes ar precīzām adresēm visā Dānijā, kur var braukt un tieši no lauka lasīt ogas, augļus un izrakt jaunos kartupeļus. Jūnijā viens no populārākajiem desertiem Dānijā ir zemeņu želejkūka. Tā ir pavisam neliela, bet konditorejās tās cena sasniedz 10 EUR un vairāk.
Dānijā zemenes uzturā lieto nedaudz atšķirīgi no tā, kā ierasts Latvijā.
Dāņi zemenes pārgriež uz pusēm, apber ar cukuru un ievieto ledusskapī uz pāris stundām, lai sasulojas, un tad uz terases pasniedz ar aukstu pienu.
Paši dāņi, būdami savas zemes pārliecinoši patrioti, saka – mēs mīlam sarkanas zemenes ar baltu pienu arī tāpēc, ka tās ir Dānijas karoga krāsās.
